Ceru, ka šo tekstu FB neizņems ārā (necenzēs) tā kā tas notika vakardien. Tāpēc ielieku to te paralēli. Ja cenzūra turpināsies, tad likšu savus kara komentārus katru dienu šeit – blogā ar saiti uz socmedijiem.
144 ukraiņu karavīrus (gūstekņus) Krievija beidzot piedāvājusi apmaiņai , – ziņo Ukrainas izlūkošanas dienesti. Attiecīgu skaitu krievu gūstekņus Kijeva arī ir atbrīvojusi un tie jau nogādāti dzimtenē. Tā ziņo krievu puse. Lielākā daļa atbrīvoto ukraiņu ir gūstekņi no rūpnīcas Azivstaļ aizstāvju rindām Mariopolē. Šī ir pagaidām lielākā gūstekņu apmaiņa Ukrainas kara laikā. Nav zināms kur un kad šī apmaiņa reāli notikusi. Šī, manuprāt, ir laba ziņa.
Tikmēr krievu hakeri atvēruši otru fronti Ukrainas karā, paralēli artilēristiem. Vieni karo Ukrainas līdzenumos, bet otri internetā.
Hakeri uzlauž un traucē ne tikai Lietuvas, bet tagad arī Norvēģijas valsts institūcijām, slimnīcām un iestādēm strādāt. Trešdien vairāki uzņēmumi Norvēģijā nevarēja funkcionēt krievu hakeru uzbrukumu dēļ. Iemesls – Norvēģijas blokāde krievu pārtikas piegādēm Svalbāras raktuvēs. Arktikā jau sen gruzd ģeopolitisks saspīlējums starp Krieviju un Norvēģiju. Ogļu ieguvē šeit darbojas gan Norvēģija, gan Krievija, kas neievēro starptautiskos noteikumus. Atkal kā vainīgie pieteicās krievu hakeru grupa Killnet. Draudu vēstulē Killnet ziņo, ka šodien ķeršoties klāt norvēģu policijas interneta komunikācijai un migrācijas dienesta (Utlendingsdirektoratet) mājas lapai. Vakar (trešdien) viņi paralizēja norvēģu banku darbu un vairāku valsts institūciju komunikāciju.
Trakāki kiberuzbrukumi šonedēļ jāpiedzīvo Lietuvai. Volodimirs Zeļenskis vakar prognozēja, ka jau nākamgad Krievija grasoties iesoļot arī citās posovjetiskajās valstīs. Kā galveno atzīmējot Lietuvu. Krievi mēģināšot paverdzināt Lietuvu, – tā Zeļenskis. Laiks rādīs kurš šajā psiholoģiskajā karā būs uzvarētājs.
Reuters ziņo, ka krievu okupētais Hersonas reģions gatavojas pievienoties Krievijai. Būšot referendums un jau iepriekš ir zināms kā cilvēki tur nobalsos, – ziņo TASS. Hersonu krievu karaspēks iekaroja jau martā un to pašlaik vada prokrieviska administrācija, ko izvēlējies Kremlis. Šo apstākli nav pieņēmuši vietējie iedzīvotāji un tāpēc šajā teritorijā ik pa brīdim uzliesmo protesti. Starp citu, īsto Hersonas domes vadītāju Igoru Količajevu esot nolaupījuši krievu armijnieki (ziņo The Guardian). Starp citu, daudzi ukraiņu politiķi esot nolaupīti un ieslodzīti līdzīgā veidā.
Pēc Kremenčukas lielveikala bombardēšanas, drupās joprojām tiek meklēti un atrasti cilvēki. 20 pircēji ir nogalināti (Ukrinform), taču šis skaitlis var palielināties, ja zem gruvešiem atradīsies arī citi mirušie. Kremlis minētā incidenta sakarā ir piedāvājis „jaunu dziesmu“, kas stāsta, ka raķetes trāpījušas lielveikalam Ukrainā nejauši. Esot šauts uz ieroču noliktavu un dzirksteles aizlidojušas līdz veikalam. Tad nu arī veikals aizdedzies. Ukraina Kremļa taisnošanos noraida.
Madrides (NATO sapulces laikā) Baidens tikko izteicies par alianses vēsturisko nozīmību. „ Paragrāfs nr. 5 ir svēts. Mēs aizstāvēsim katru centimetru no NATO teritorijas,“, tā izsvēra ASV prezidents. Notiks tas, ko vēlamies mēs visi (ieskaitot Igaunijas premjerministri): amerikāņu armijas sastāvs tik palielināts Eiropā no 80 000 līdz 100 000. Tiks izveidots “5th Army corps” Polijā. Spāņi saņems amerikāņu kaujas kuterus, Lielbritānija un Vācija F35 kara lidmašīnas un būšot „vēl arī citi spēka elementi“ (Baidens). „Tas nozīmē, ka NATO pašlaik spēlē daudz svarīgāku lomu nekā jebkad agrāk“, konstatēja Baidens. Jens Stoltenbergs (NATO šefs) parūpējās arī par Baltijas valstīm, jo tiks izveidota īpaša kaujas vienība šim reģionam (300 000). Labi, ka skandināvs šobrīd ir NATO vadītājs. Mums tas nozīmē daudz, jo viņš nomainīja pāris pozīcijas un tas nozīmē, ka tomēr nostrādās musketieru ētikas kodekss – „viens par visiem, visi par vienu“! Piemēram, Vācijai nāksies aizstāvēt Lietuvu. Tā tas aliansē notiks pirmo reizi pēc „aukstā kara“ beigām.
Labi, ka Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kalasa un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tomēr runāja pretī un pieprasīja vēl lielākas drošības garantijas Baltijai.
Attēlā (DPA): Dānija spremjerministre Mete Fredriksena, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Francijas prezidents Emanuels Makrons Madridē