Rietumi uzskata, ka Ukrainu nedrīkst piespiest pieņemt negodīgu miera līgumu ar Krieviju. Loģiski un pareizi. Taču kā izbeigt šo asinsizliešanu, ja Putins grib turpināt šo nelietīgo karu vēl ilgi un asiņaini?

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs uzskata, ka esot iespējams arī tagad atkārtot to ko piedzīvoja somi karā ar Padomju Savienību 1944. gadā. Līgums toreiz nebija ne taisnīgs, ne ilgspējīgs, taču Somijai nebija citas izvēles.  Šo priekšlikumu Aleksandrs Stubs izteica pārējiem (ieskaitot Zelenski un Trampu) Baltā nama sēdē, 2025. gada 18. augustā. Somijas prezidentam šķiet, ka šodien ir tieši tāda pati situācija Ukrainai kā tas bija Somijai 1944. gada septembrī.

Kā tas notika? Ziemas karš bija noslēdzies un 1941. gadā Somija pievienojās karam nacistiskās Vācijas pusē, lai atgūtu zaudētās teritorijas. Sākumā viss notika veiksmīgi un labi. Somija atguva kontroli pār krievam zaudētajām zemēm un virzījās Padomju Savienības teritorijas virzienā. Diemžēl Sarkanā armija ap 1944. gada vasaru uzsāka lielu ofensīvu Karēlijas zemesšaurumā. Somi pretojās, taču viņu armija bija noplicināta, un karavīri pārguruši. Helsinku valdība centās panākt pamieru ar Maskavu, taču krievi pieprasīja, lai Somija vispirms pārtrauktu attiecības ar Vāciju. Karš turpinājās un tas nozīmēja, ka Somija  tālāk bija spiesta cīnīties viena pati divās frontēs – pret vāciešiem un pret krieviem.

1944. gada 19. septembrī Somija piekrita tā sauktajam “starp mieram”, kas veidoja miera līguma pamatu. (Miera līgums tika noslēgts trīs gadus vēlāk Parīzē.) Somijai bija jāatsakās no 12% savas teritorijas: Karēlijas, Sallas un Petsamo. Bija jāuzdāvina Staļinam otra lielākā valsts pilsēta Viborga un Porkalas rags. Jāsamaksā krieviem kara kompensācija 300 miljonu dolāru apmērā. Jāuzņem 400 000 somu bēgļu, kas bija zaudējuši savas mājas. Pēc tam Somijai nācās dzīvot Maskavas kontroles apstākļos un jāpakļaujas visām Kremļa iegribām 50 gadus. 

Tas bija nāvējošs trieciens somu tautai. Prezidenta tēvs Jērans Stubs (dzimis 1935. gadā) bija spiests pamest savas bērnības mājas Keksholmā pie Karēlijas zemesšauruma un pārcelties uz dzīvi valsts iekšienē. Viņu mājas palika krieviem. 

Man šķiet, ka šodien Ukrainas situācija ir citāda. Krievija vasarā ir pavirzījusies uz priekšu, taču tas nav pagrieziens šī kara gaitā. Putins to tā gribētu traktēt, taču tā nav patiesība. Kijivu šodien atbalsta gandrīz visa Eiropa un ASV atbalsts.

Somi izdzīvoja krievu cietumā. Tagad valsts ir atvērta demokrātija un pievienojusies kaimiņiem kā Ziemeļvalstu labklājības sastāvdaļa, ES un NATO dalībvalsts. Tas bija apzinātas politikas rezultāts, kuras mērķis bija “uzturēt krievus labā omā” + paralēli sistemātiski integrēties Rietumos.

Nedomāju, ka Aleksandrs Stubs burtiski pieprasa, lai ukraiņi atkārto somu 1944. gada modeli. Domāju, ka Stubs mēģina uzmundrināt: “Nepārtrauciet cerēt! Ja mēs atradām izeju, tad arī jūs to atradīsiet!”

Tas izdosies, bet būs sāpīgi. 

…

Eiropas Savienības pārstāvji vakar ieradās Vašingtonā, lai kopā ar saviem amerikāņu kolēģiem apspriestu jaunās sankcijas pret Krieviju. (Reuters)

Oleksandrs Sirskis vakar ziņoja, ka Ukraina augustā Krievijā uzbrukusi 60 stratēģiskiem mērķiem. Šie uzbrukumi vājinājuši Krievijas spēju ražot degvielu un dronus krievu armijai. (DN)

…

Par ilustrāciju: 1944. gadā no Karēlijas un Porkalas tika evakuēti kopumā 400 000 somu. Fotogrāfija redzamā vieta nav noskaidrota, taču kadrā redzami somu lauksaimnieki, kas dodas emigrācija kopā ar savu iedzīvi un lauksaimniecības tehniku. Sējmašīnu. Somi 1944.gadā centās paņemt līdzi no savām mājām mantas, mājdzīvniekus un vērtīgo aprīkojumu, taču daudz kas tika atstāts Padomju Savienībai. Tieši tāpat kā mani vecvecāki bija spiesti atstāt krieviem savu Rīgas centra dzīvokli. Kopā ar mantām, mēbelēm, iedzīvi, apģērbu un darbnīcām Rīgā. Pēc kara.  Foto: TT