2011.gada 12. decembrī, 00:20, papildināts 08.30
Neticība Latvijas amatpersonām ir laba augsne baumām, uzskata Swedbank komunikācijas šefs.
Aftonbladet: Swedbank klienti Latvijā ir panikā
Expressen: Haoss Latvijā- baumas par Swedbank sabrukumu
Svētdienas vakarā arī divas populārākās zviedru vakara avīzes – tabloīdi Aftonbladet un Expressen pievērsa uzmanību baumām Latvijā par Swedbank bankrotu, šīs publikācijas izvietojot kā centrālos materiālus.
Korespondenti intervējot sastaptos cilvēkus noskaidro, ka, piemēram, 30- gadīgais Nauris Ozoliņš par baumām uzzinājis sociālajos tīklos, bet tām īpaši neticot, lai gan saprotot, ka tās pamatojas uz Latvijas Krājbankas bēdīgo iznākumu.
Arī Jeļena Šiskina esot pārsteigta par to, ka tauta kā traka ņemot naudu laukā no bankomātiem, taču pati to nedarot.
Gan Aftonbladet, gan Expressen intervē Swedbank komunikāciju direktoru Tomasu Baktēmanu (Thomas Backteman), kurš saka, ka baumām nav nekāda pamata un ka šīs baumas, ka nākošā rindā esot Swedbank, sāka klejot jau tad , kad valsts apstādināja Latvijas Krājbanku. Viņš saka, pamatā no bankomātiem izņemot gan nelielas summas.
“Spiediens’ uz bankomātiem esot novedis pie tā, ka apmēram trešai daļai no Swedbank 350 – 400 bankomātiem svētdienas vakarā bija izbeigusies nauda. 
Swedbanka pamatīgi jau kopš pagājušās nedēļas strādājot, lai nomierinātu Latvijas klientus, nodrošinot naudas piegādes bankomātiem un cenšoties atvērt laicīgāk no pirmdienas rīta savus banku ofisus Latvijā.
Baktēmans uzsver, ka liela problēma Latvijā ir tautas neticība valsts amatpersonām un tāpēc tauta tic vairāk baumām nevis tam, ko saka amatpersonas.
Atliek tikai piebilst, ka tur viņam ir taisnība – Latvijas banku uzraudzības amatpersonas ir zaudējušas tautas uzticību, sevišķi nesenās Latvijas Krājbankas krīzes laikā un tāpēc līdzīgas baumas var atkārtoties. Par to rašanos atbildība, tātad, būtu jāprasa arī no šīm amatpersonām un viņu reputācijas.
Papildinformācija citos zviedru mediju avotos:
TV4 mājas lapa.
jautājumi paliek…:) http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/36834-protesta-akcija-aicinas-iznemt-naudu-no-bankam.htm?cshow=1
Šādi raksti paniku tikai vairo. Sāku domāt, ka tas kādam izdevīgi. Man rīt algas diena, un to saņemu Swedbank. Taču netaisos lekt uz ecēšām. Bažas tikai par tēvu, jo viņam stress gan var būt, jo tikai šonedēļ atvēra kontu Swedbank, kur pārskaitīt pensiju, jo iepriekš tā viņam bija Krājbankā… Bet nevajag atsaukties uz cilvēkiem, kuri muld kā pa ķešu. Jo vairāk rakstīs par ažiotāžu, jo lielāka tā būs!
Domāju, ka taisnība zviedram ir, baumas rodas tur kur nav ticamas informācijas, kur tauta neuzticas saviem varas pārstavjiem.
Piemēram FKTK, kas nogulēja Latvijas Krājbankas krīzi.
Arī latvietis Cērps, kas tagd strādā zviedru FKTK, Panorāmā šovakar sacījis, ka šo baumu pamatā ir informācijas trūkums Latvijā par banku darbību. Un viņš pat uzņēmās atbildību par to, ka šajā lietā maz darījis, kad vadīja FKTK Rīgā.
Tāpec ir tieši otrādi – vairāk jārunā un jāraksta par šīm lietām. Tad nebūs baumu un panikas un rindu tur, kur to nevajag. Jo visi visu labi sapratīs un zinās kas un kā darbojas. Arī finanšu sistēmā.
Jā, mēs jau tā esam pieraduši, ka viss, ko mums apgalvo augstākās valsts amatpersonas, dzīvē piepildās diametrāli pretēji…
Un vēl nedaudz par “Latvijas krājbanku” – pazīstu zemnieku, kuram pensija, sējumu nauda, iekrājumi (nu, pēdējais kā jau latviešu lauku cilvēkiem nelieli) bija krājbankā. Un viņš līdz pēdējam bija pārliecināts, ka tā ir Latvijas valsts banka – jo tas iekļauts nosaukumā, un vēsturiski viņš vienkārši pārgāja no valsts krājkases uz tās mantinieci.Cilvēks bija ļoti dziļā neizpratnē, kādā veidā “Latvijas” banka var piederēt “kaut kādam krievam”.
Ok, var jau brēkt – pats vainīgs, vajadzēja sekot, un tā tālāk. Nu nesekos cilvēki banku akciju aktivitātēm, un šajā gadījumā mūsu valsts amatpersonas nedrīkstēja pieļaut, ka banka, kura nesa Latvijas vārdu, palaista tirgū bez uzraudzības – tādā gadījumā bija nepieciešams noņemt vārdu “Latvijas”.
Jo, ja iestādei ir šāds nosaukums, tā asociējas ar valsti. Un līdz ar to, paļāvība valstij. ja tā sabrūk, sabrūk ticība valsts amatpersonām – un cilvēki rīkojas tieši pretēji viņu teiktajam.
Un nevar par to vainot iedzīvotājus!