Šorīt krosiņu noskrēju viegli. Sniega un ledus vairs nav un pirmie krokusi jau spraucas ārā no meža sūnām.

Saules mazliet pietrūkst, bet var iztikt ar piedāvāto, tīro pavasara gaisu.

Paldies par to pašu.

Svaigs gaiss tagad ir dabūts un var sākt strādāt.

Par manu regulāro krosiņu zinātnisko efektu es izlasīju tikai šorīt.

Sēžot pie datora un studējot Karolinskas Akadēmiskās Klīniskās Slimnīcas jaunākā pētījuma rezultātus.

Ceru, ka jaunā ziņa iepriecinās arī jūs.

🙂

Izrādās, ka regulārie krosiņi uzlabo ne tikai sajūtas un fizisko formu, bet arī pilnveido mūsu gēnus. Līdz šim tika uzskatīts, ka gēnus mēs mantojam no vecākiem un ar tiem jāsamierinās.

Tie ir tādi kādi nu ir.

Pārmainīt šo ģenētisko mantojumu nav iespējams.

Tagad izrādās, ka epiģenētikas pētījumi liks mums mainīt šos pieņēmumus, jo mūsu dzīves laikā DNS var manīties. 

Jaunākais pētījums šajā jomā saistās tieši ar treniņiem.

Pētnieki ir analizējuši 14 veselu cilvēku DNS pēc fiziskas slodzas treniņā.

”Izmēģinājuma trusīši” bija parasti paslinki mūsu laika biedri, kas lielāko sava brīvā laika daļu mēdza pavadīt kā dīvāna spilveni – guļot, snaužot vai ēdot pie televizora.

Tagad pierādījies, ka jau ar pirmo treniņu, viņu gēni piedzīvojuši straujas pārmaiņas. 

Runa nav uzreiz par pārmaiņām pamata ģenētiskajā koda, bet gan par izmaiņām DNS molekulās, muskuļu audos.

• Mūsu muskuļi ir formējami. Bieži taču mēs sakām – tas ko tu ēd, nosaka to kas tu esi. Muskuļu virzienā notiek tieši tas pats – tavi muskuļi pasaka kas un kāds tu esi. Ja kāds no muskuļiem netiek izmantots, tad cilvēks vairs nevar lietot šo mehānismu, kas viņam faktiski ir piešķirts un devalvē savu organismu – konstatē KI Klīniskās  fizioloģijas profesors Džulians Ziertahs.

Treniņa laikā notiekošās ģenetētiskās pārmaiņas ķermenī ir komplicētas.

Lai šo sarežģīto procesu paskaidrotu īsi es to formulētu tā – treniņš ierobežo metilgrupu skaita noenkurošanos jūsu gēnos. 

Tātad – tīra šūnas. 

Šajā pētījumā atklāts arī negaidīts blakus efekts, kas tikko publicēts žurnālā Cell metabolism. 

Izrādās, ka kofeīns līdzīgi iedarbojas uz metilgrupām.

Viena tase espresso (izrādās) ir noderīga nevis kaitīga lieta.

Taču Karolinska Institūta pētnieki nevēlas likt vienādības zīmi starp rīta krosiņu un espresso tasi brokastīs.

Regulārai fiziskajai slodzei esot vēl daudz vairāk pozitīvu blakus efektu.

Tas, protams, iepriecina.

Par to der padomāt rīt no rīta, kad skriesim nākamo krosiņu cauri pavasarim un svētdienai.

Lai izdodas labi justies un …pilnveidot savus gēnus! ”:)