Cars Putins un viņa bīstamā lavīna

2012. gada 7. maijā. Speciāli TVNet.

12 years of Putin in 2 Minutes – Kadrs no filmas

Cars Putins Krievijas tronī ir pavadījis jau 12 gadus un šodien tiek kronēts Kremlī no jauna. Tas nozīmē, ka Krievijas dabas bagātību izlaupīšana turpināsies. Putinam un «viņa komandai» līdz šim ir izdevusies gadsimta lielākā prihvatizācija, kurai līdzīgas nav nekur citur pasaulē, 12 gadu laikā sagrābjot savās rokās kontroli pār Krievijas vadošajiem un vērtīgākajiem uzņēmumiem simts miljardu latu vērtībā.

Ar lozungu «ieviest kārtību valstī» cars praktiski ievieš kārtību sava un savu draugu privātajā labklājībā.

Taču krievu kampējam neklājas viegli. Jau šodien – viņa inaugurācijas dienā – nevar nepamanīt plaisas un rūsas traipus uz putiniskās fasādes. Agrākā (krievu mediju izveidotā) atlēta un mačodžeka vietā tagad rēgojas smieklīgas pundura aprises, kuras pasaulei izgaismo sociālie mediji. Šāda pārvērtība ir pats briesmīgākais un nežēlīgākais PR pagrieziens viņa publiskajā karjerā, un liekas, ka Krievijas vadonis pats vēl nav īsti sapratis šā procesa neatgriezeniskumu un dramatisko nopietnību.

Tāpēc rodas priekšnoteikumi viņa krišanai. To var realizēt Krievijas vidusšķira, kas demonstrācijās un protesta gājienos šodien skaitliski jau noslīcina komunistus un ekstrēmistus.

Šī vidusšķira tērpjas salīdzinoši dārgās jakās, firmas džinsos un pēdējo desmit gadu laikā, paguvusi izveidot Krievijas garīgo mugurkaulu (pateicoties gāzes un naftas eksportam). Tagad, kad «naudas bums» ir pāri un viņu biznesu ielenc alkatīgā ierēdniecība un pazemotkārie drošībnieki, vidusšķira jeb «caurmēra elite» iet ielās un protestē.

Rezultātā Navaļnija retorika krievu publiskajā telpā zaudē skaņu un entuziasms krievu sociālajos tīklos sit aizvien augstāku vilni. Spriedze pastiprinās.

Ar šīm demonstrācijām cars Putins vairs nevar izrēķināties tāpat kā ar nepaklausīgiem Krievijas žurnālistiem un medijiem, kurus par pretī runāšanu nosmacē uzreiz (tāpat kā PSRS laikos, atņemot ēteru vai publicēšanās iespēju).

Šeit – demonstrāciju virzienā – cara rokas ir par īsām, lai izrēķinātos.

Taču atgriezīsimies pie sākuma.

Ar ko cars Putins ir nokaitinājis Krievijas krievus?

Pirms 12 gadiem, 2000. gada maijā, nedēļu pēc iesēšanās Krievijas tronī, Putins parakstīja dekrētu par 70 alkoholu ražojošu uzņēmumu apvienošanu «Rosspirtprom». Par jaunā uzņēmuma šefu kļuva Sergejs Zivenko, kuru neviens nepazina. Izņemot pašu Putinu. Kas bija šis cilvēks, kura rokās nonāca peļņu nesošais degvīna monopols? Protams, Vladimira Putina bērnības smilšu kastes biedrs un jaunības draugs, ar kuru kopā cars savulaik dibināja džudo klubu (Javara – Ņeva) Ļeņingradā.

Tātad ar šo brīdi par pašu galveno noteikumu biznesa karjerai Krievija kļuva privātā pazīšanās (caur draugu draugiem) vai tieša draudzība ar prezidentu. Pateicoties draudzības korumpētībai, tūkstošiem krievu pēkšņi kļuva par miljonāriem, t.i., ieguva ienesīgus amatus.

Lai manevrētu sev vajadzīgā virzienā ekonomisko varu Krievijā, Putinam bija nepieciešams monopolizēt visu Krievijas industriju.

Šīs gigantiskās «prihvatizācijas» realizēšanai bija nepieciešama 100% lojāla komanda, kas arī izveidojās, un to sauc par Putina klubu vai «ezeru».

«Ezers» sastāv no astoņiem vīriem, kas atvaļinājumu pavada kopā vienā vasarnīcu rajonā pie Komsomoļskas ezera, netālu no Sanktpēterburgas.

«Ezera» grupa dibināta 1996. gadā, un tās sastāvā ir Vladimirs Putins, Jurijs Kovaļčuks, Nikolajs Šjamalovs, Viktors Mjatins, Vladimirs Smirnovs, Vladimirs Jakuņins un brāļi Andrejs un Sergejs Fursenko.

Kā notiek Krievijas uzņēmumu sagrābšana? Krievijas opozīcijas blogos un Rietumu presē var atrast daudz dažādu piemēru, kas uzskatāmi demonstrē izmantoto modeli. Minēšu dažus.

Piemēram – Bank Rossija, kas no nepazīstamas, mazas un anonīmas bankas ar pamata kapitālu 20 miljoni latu 2000. gadā piedzīvoja grandiozu uzplaukumu turpmāko 10 gadu laikā. 2010. gadā šīs bankas kapitāls jau bija 6 miljardi latu. No kurienes nauda? No valstij piederošā Gazprom.

Kā norisinājās naudas «pārsūknēšana»?

2004.gadā Krievijas lielākais uzņēmums Gazprom pārdod savu apdrošināšanas kompāniju Sogaz. 50% akciju nopērk Bank Rossija par 58 miljoniem dolāru (tirgus vērtība 2 miljardi USD), un jau 2006. gada augustā Sogaz iegādājas 75% akciju Gazproma pensiju fondā Gazfond. Tātad, tiek nopirktas akcijas par 880 miljoniem rubļu, lai gan viena gada peļņa šim fondam 2006. gadā bija 1,2 miljardi rubļu. Lai saprastu, kāpēc valsts kompānija Gazprom tik lēti pārdod bankai savu īpašumu, ir jāzina īpašnieku sastāvs. Viens no «ezera grupas» cilvēkiem Nikolajs Sjamolovs ir Bank Rossija līdzīpašnieks, un tieši viņš 2005. gadā pieprasīja, lai prezidents Putins nomaina esošo Gazfond šefu pret viņa dēlu Juriju. Rezultātā Jurijs arī kļuva par Gazfond priekšsēdētāju un pārdeva Gazfonda akcijas par smieklīgu cenu sava tēva bankai.

Cerams, ka šī shēma ir saprotama. Šāds oligarhiem raksturīgs, svarīgs politisko sviru izmantojums sava privātā biznesa nodrošināšanai ir raksturīgs arī Latvijas oligarhiem.

Shēmas tieši tādas pašas, kā putiniešiem izlaupot Krieviju.

Pēc šiem darījumiem Bank Rossija pievāca arī Gazprombank. Interesanti, ka «biznesmeņi» bija tā aizrāvušies ar kampšanu un shēmošanu, ka pat aizmirsa lēti samaksāt par formālu «darījumu» jeb kārtējo kampienu. Tādā kārtā Gazproms aizmirsa pieprasīt Bank Rossija naudu par Gazprombankas pārdošanu. To vienkārši «atdeva» 2007. gada aprīlī, un tā Bank Rossija pārvaldījumā nonāca banka ar tirgus vērtību 2 miljardu latu apmērā.

Taču Bank Rossija apetīte ar to nemazinājās.

2005.gadā Gazprom pārdeva bankai mediju konglomerātu Gazprom-Media. Tajā ietilpa televīzijas stacija NT un rīta avīze Izvestija. Tā šī banka (caur Gazprombank) nopirka «par sviestmaizi» (166 miljoniem dolāru) mediju uzņēmumu, kuru pats Dmitrijs Medvedevs bija novērtējis kā 7,5 miljardus dolāru vērtu.

Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā Gazprom pārdeva bankai īpašumu 45x lētāk par tā tirgus cenu!

Darījumus ap Bank Rossija Rietumu medijiem atklāja bijušais šīs bankas darbinieks Sergejs Kolešņikovs, kurš 2010. gada septembrī izbēga no Krievijas uz ASV (caur Turciju), lai piegādātu rietumvalstīm reālus datus par Putina «mafijas» mahinācijām Krievijā. Kopā ar Financial Times viņam izdevās paskaidrot pasaules sabiedrībai, kā Bank Rossija no pigmeja tika «uzpumpēta» par lielu banku un kādā veidā Putins un viņa «ezera grupējums» (ar Bank Rossija palīdzību) «izslauc» Gazprom 6 miljardu latu apmērā.

Gazpromu «kāš» arī citos veidos. Piemēram, tieši Krievijā gāzes vadu būvniecība iznāk 3x dārgāka nekā Rietumos. Cenu uzskrūvē «otkati», kas visiem valsts un privātajiem uzņēmējiem jāmaksā putinistiem, kuri sēž pie lokālās varas stūres.

Jāpiezīmē, ka «ezera grupējumam» uzreiz neizdevās pievākt sev visu ekonomiskās varas ietekmi Krievijā. Pēc alkohola monopola nokampšanas sākās cīņa ar Jeļcina «Ģimenes» klanu. Tikai pēc premjerministra Mihaila Kasjanova un štāba šefa Aleksandra Vološina nomaiņas 2004. gadā cars Putins varēja sākt «lielo tīrīšanu» netraucēti.

Šajā gadījumā par galveno mērķi kļuva Mihails Hodorkovskis.

2003.gada 25. oktobrī 20 bruņoti vīri arestēja Krievijas bagātāko cilvēku Hodorkovski Novosibirskā – viņš jau vairākus gadus kaitināja caru Putinu ar savam ambīcijām un kritisko pieeju Krievijas iekšpolitikai. Tagad bija skaidrs, ka Hodorkovska novākšana ir tikai laika jautājums. Pēc 583 dienām tiesa piesprieda Krievijas bagātākajam cilvēkam septiņu gadu cietumsodu. 2010. gadā Putins – Setjins noorganizēja jaunu tiesas procesu pret Hodorkovski, safabricējot jaunas apsūdzības un paturot konkurentu aiz restēm vēl septiņus gadus.

Izrēķinoties ar Hodorkovski, Putins pierādīja divas lietas: A) neviens nedrīkst būt bagātāks un ietekmīgāks par viņu pašu, B) visiem oligarhiem jārēķinās, ka solo spēle Krievijā nav iespējama. Dzīvi paliek tikai tie, ka piespēlē Putinam.

Lai to skaidri parādītu, cars Putins un viņa «ezera grupējums» pievāca sev arī Hodorkovska Jukos, kas tobrīd gatavojās kļūt par vienu no lielākajām naftas kompānijām pasaulē.

Arī šeit tika izmantota iepriekš norādītā shēma – «pārdot sev lēti to, kas pieder otram vai valstij».

Tādā pašā veidā ūtrupē «par sviestmaizi» tika pārdots Jukos labākais uzņēmums Jugansk – nepazīstamai biznesa grupai Baikal Finance Group, kas vēlāk izrādījās Rosneft uzņēmums, kura vadību pēkšņi pārņēma Putina tuvākais draugs Igors Setjins. Naudu par pirkumu Baikal Finance Group aizdeva naftas kompānija Surgutneftegaz, kuras īpašnieks ir viens no Putina visvecākajiem un tuvākajiem draugiem Genadijs Timčenko.

Tas pats, ar kuru Putins savulaik Pēterburgā 90.gadu sākumā (kā Anatolija Sobčaka padotais) «taisīja biznesu», pārdodot naftu pret zālēm. Putina un Timčenko dibinātais uzņēmums Golden Gate bija ieguvis licenci 100 000 tonnu naftas produktu pārdošanai, lai par ieņemto summu iegādātos pilsētas slimnīcām nepieciešamās zāles 70 miljonu dolāru vērtībā.

Neticami, bet fakts – nafta tika pārdota, bet zāles netika nopirktas. Tika izveidota izmeklēšanas komisija, kas neko neatklāja un tika likvidēta bez komentāriem. Fakti rāda, ka nauda tika ieskaitīta kādā ofšora kontā un bija pamats, lai vēlāk iegādātos Bank Rossija.

Varētu vēl turpināt analizēt Financial Times publicētos faktus, kas pierāda, ka Vladimira Putina bizness ir saistīts ar kriminogēnām aprindām (Ilja Trabers u.c.). Varētu tupināt analizēt viņa pils celtniecību pie Melnās jūras un citas dīvainības.

Taču pats galvenais ir fakts, ka šis cilvēks šodien no jauna nosēžas Krievijas cara tronī un «ezera grupējums» turpinās izlaupīt Krieviju ar vēl bargāku tvērienu un lielāku atvēzienu.

Taču arī visnekaunīgākajam laupītājam laiks liek atsisties ar galvu pret griestiem.

Mīts par spēcīgo Putinu un viņa stipro Krieviju» sāk ļodzīties.

Neraugoties uz to, ka oficiāli 64% aizvadītajās vēlēšanās it kā ir balsojuši par viņu un daudzi joprojām tic, ka mazais vīrs ar lielajām ambīcijām spēs izvest Krieviju no posta, ir pamats aizdomām, ka Putins var arī nenosēdēt savu atlikušo mūžu Krievijas cara tronī.

Šis viņa politiskais plāns var reāli neizdoties.

Par to liecina šādi apstākļi: pirmkārt, tas, ka vara Krievijā pašlaik atrodas «ezera grupējuma» un 100% korumpētu ierēdņu rokās, liecina, ka Krievija tieši tagad ir vāja valsts. Ja Putins vēlēsies atgriezt sev «stipra vadoņa» izskatu, tad viņš ķersies pie represijām un vēl vairāk nokaitinās Krievijas vidusšķiru.

Otrkārt, opozīcija Krievijā tomēr eksistē. Lai gan tā ir «izplūdusi» un stihiska, tā tomēr ir. Zviedru profesors, Krievijas eksperts Stefans Hedlunds nesen medijos komentēja: «Lai saprastu Putina bezizeju, iedomājieties Brežņeva laikus. Vai toreiz kāds būtu uzdrošinājies atklāti nosaukt komunistu partiju par «zagļu un izšķērdētāju partiju» tā kā tagad krievi sauc «Vienoto Krieviju» Krievijā? Turklāt kritizētu valdošo partiju un iegūtu popularitāti tautas acīs! Nē, tas nebūtu iespējams. Tas var notikt tikai tagad.»

Treškārt, uzvarot prezidenta vēlēšanās, Putins ir nonācis uz kara takas ar galvaspilsētas biznesa un kultūras eliti. Ja Putins ķersies pie represijām, tad var iznākt neviļus trāpīt arī saviem piekritējiem un zaudēt atbalsta auru.

Ceturtkārt, Krievijā pašlaik tiek atklāti runāts par valsti «bez Putina». Tas nav maz.

Laiks, kad viņam izdevās ar savu vertikālo varas struktūru izvilkt Krieviju no Jeļcina haosa, ir garām, un piedāvātās «vēlēšanas bez izvēles» (vibori bez vibora) vairs nespēj saglabāt caram demokrātiskas valsts valdnieka statusu.

Laiks pieprasa jaunu pieeju Krievijai, taču šoreiz viņam nav plāna.

Piemēram, Putins mēģinās vilināt uz Krieviju investētājus (Skolkovo), iedibinot tur Krievijas «Silikon Valley» un beznodokļu zonu. 2014. gadā Skolkovā pat paredzēts rīkot G8 apspriedi.

Viņš darīs daudz ko citu, dimdinās savas idejas un aktivizēsies, taču viens ir skaidrs – nav iespējams izveidot šajā valstī investīciju oāzi un cerēt, ka tā funkcionēs ideāli, ja visapkārt ir dziļi korumpēta un normālam biznesam nelabvēlīga vide.

Krievu cari vienmēr tiekušies pēc varenas valsts, kuras ietvaros valdnieks saprot savas privātās intereses sinhronizētas ar valsts interesēm.

Cara Putina «grupējums» iet vēl tālāk pa šo ceļu, pakļaujot valsts intereses savām interesēm un šādi – apzināti vājinot savu valsti.

Krieviem, šķiet, beidzot aina noskaidrojusies un valsts glābēja vietā aizvien skaidrāk var saskatīt valsts izlaupītāju.

Tāpēc «miljonu gājiens» notiek. Ko domā par notikumu attīstību Rietumi?

Viena daļa ir ciešā atkarībā no Krievijas izejvielu un ieroču eksporta jomā un tieši tāpēc klusēs. Starp citu Krievija tagad ir arī PTO locekle.

Taču ieroči ir. Piemēram, zviedru Focus piedāvā iesaldēt Rietumu bankās Putina elites kontus. Tos pašus, kas Putina svītā nopelnījuši miljonus un tagad laiski dzīvo Londonā, Stokholmā, Kiprā vai Francijas rivjērā. Tātad rīkoties tieši tāpat kā Bagdādes un Damaskas gadījumā.

Kāpēc Rietumu mediji nereaģē pietiekami asi pret cara Putina atgriešanos pie varas?

Tāpēc, ka nesaprot, kas notiek, tāpēc, ka baidās, un tāpēc, ka netic Krievijas demokratizācijas iespējai.

Starp citu, arābu pavasara sākumā mēs visi neticējām, ka tur revolūcija būs un notiks. Toreiz Francijas aizsardzības ministrs nāca klajā ar priekšlikumu, ka vajag sūtīt papildspēkus un palīdzēt Tunisijas policijai apspiest protestētājus. ASV neskaitāmas reizes apliecināja savu atbalstu Mubarakam. Tāpat kā Džordžs Bušs vecākais 1989. gadā neticēja PSRS sabrukumam, Miterāns neticēja Vāciju apvienošanas iespējai.

Tauta jau neklausās. Vienalga iet savu ceļu. Krievu elite var nogāzt Putinu.

Šo iespēju nevajadzētu izslēgt.

 

Raksts TVNet portālā šeit.

7 thoughts on “Cars Putins un viņa bīstamā lavīna

  1. Jums ir daudz labu rakstu un reportāžu, bet diemžēl šis nav pieskaitāms pie tiem, jo šeit redzams “Rietumu” preces atreferējums, bet nav autores viedokļa un priekšlikumu, kā risināt problēmu. Pēc būtības tās ir Krievijas iekšējās lietas un uzskatu, ka “Rietumu valstīm” nevajadzētu tur jaukties iekšā, protams, ka iepriekšpieminētā “Rietumu pasaule” alkst tikt pie Krievijas resursiem un izvērš lielu propogandas kampaņu. Es piemēram skatos uz ekonomikas rādītājiem un pēc tiem Krievija ierindojās normālas Austrumeiropas valsts līmenī, kurā ir tādas pašas problēmas kā lielākajā daļā Austrumeiropas valstīs. Putins šajā gadījumā ir kā nepieciešama figūra, kas notur visu Krieviju kopā, jo pretējā gadījumā notiktu Krievijas sadalīšanās mazākās valstīs, kas no pasaules drošības viedokļa nav pieļaujams, jo tad palielināsies ASV dominējošais stāvoklis dēļ lielā kodolieroču arsenāla. Piekrītu, ka Krievijā ir ļoti daudz problēmas, it sevišķi ar korupciju, bet Putina noņemšana neatrisinās nevienu no Jūsu minētajām problēmama, bet vienīgi ļaus izlaupīt valsti kādam citam un vēl lielākos apmēros, kā to darīja ēbrēju grupējumi 90-o gadu beigās, tagad vismaz visiem tiek izmaksātas algas un pensijas, kas jau ir liels sasniegums salīdzinājumā ar to situāciju, kas bija 12 gadus atpakaļ.

    • Jebkura Krievijas iekšējā lieta tā vai citādi skar arī mūs, tuvākos kaimiņus, tāpēc apgalvot, ka tas viss mūs neskar, ir tuvredzīgi. Mani gan priecē, gan biedē notikumi, kas briest Krievijā. Precīzāk sakot, biedē veids, kādā Putins mēģinās nosargāt savu varu, iepriekšējā reizē viņš uzsāka karu Čečenijā…

      • Par tiem veidiem var ilgi diskutēt, bet man šķiet, ka Putins pabeidza karu Čečenijā, jo tas sākās 1994. gadā ilgi pirms viņa. Pašlaik Čečenijā salīdzinājumā ar iepriekšējo laiku ir mierīgi. Protams var daudz grēkus piedēvēt Putinam un visdrīzāk liela daļa būs patiesība, tomēr jāskatās objektīvi, Latvijai ir izdevīgi, ka Krievijā ir stabilitāte un mēs varam veiksmīgi uz turieni ekportēt šprotes un piena produktus, tāpēc vēl jo vairāk mūsu intereses nesakrīt intereses ar “Rietumu pasauli” līdzīgi kā ar Baltkrieviju, kad Latvijai vienīgajai ES nebija izdevīgas sankcijas pret šo valsti, līdz ar to nepieciešams analizēt no Latvijas skata punkta nevis mistiskās “Rietumu pasaules”, kura pati nav tīra un pūkaina, bet gan tāds pats bandīšu saiets, kas gatavs izlaupīt Āfriku, Āziju un citus kontinentus.

        • Nevajadzētu nekad runāt “par visiem”, ja kāds/daži no “viņiem” ir izrādījies/jušies negodīgi cilvēki. “Rietumu pasaule” ir ļoti plašs jēdziens. Rietumeiropas demokrātijas tiecas būt atklātas sabiedrības un nav pamata apgalvot, ka visu rietumnieku lielais sapnis ir izlaupīt Āfriku, Āziju utt. Protams, ka ir tādi uzņēmumi kā Lundina koncerns u.tml, kas patiešām nodarbojas ar neētisku biznesu, taču ir uzņēmumi un cilvēki rietumos, kas dzīvo, strādā un “taisa biznesu un politiku” morāli un atbildīgi. Taču runājot par Baltkrieviju es noteikti uzskatu, ka kaimiņvalsts statusa dēļ, Latvijai nedrīkst būt sava pieeja biznesa attiecībām ar šo valsti. Lukašenko ir asiņains diktators un tas izsaka visu. Biznesa ētika ir nopietna kategorija. Vēlreiz uzsveru, ka diktatūras (Putins, Lukašneko un tml.) ir slēgtas sabiedrības, kuras nav caurskatāmas un apzināti kultivē sev nepieciešamos mītus reālās caurspīdības vietā.

      • Jā, bet tas pats bizness ar Baltkrieviju ienes naudu Latvijas ekonomikā un rada darba vietas, kas ļauj cilvēkiem nebraukt prom uz ārzemēm. Tas pats arī ar Krieviju, diez vai būtu prātīgi aizliegt eksportēt uz Maskavu mūsu produkciju tikai politikas dēļ. Tā pati ASV ļoti labi piever acis uz Ķīnā esošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, jo ekonomiskā sadarbība palielinās un ņem virsroku, tāpat arī ar Āfrikas un Āzijas autoritāriem režīmiem notiek ļoti plaša sadarbība, kaut vai Demokrātiskās republikas Kongo gadījumā. Līdz ar to uzskatu, ka Latvijai nevajadzētu dēļ Eiropas politikas, zaudēt naudu gan nodokļos, gan cilvēkresursu veidā, jo tās pašas valstis, kas aicina to darīt, pašas neievēro uzstādītos noteikumus. Arī II pasaules kara laikā pirms ASV iesaistijās karā, notika intensīva tirdzniecība ar Vāciju, kaut arī visi labi zināja, kas tur notiek, līdz ar to ekonomiskās intereses jau vēsturiski tiek liktas augstāk, par morālām valstu attiecībās.

        • Biznesa ētikas jautājums ir rietumos aktuālus kādus 10 gadus. Tas ir konkurences līdzeklis. Pircēji vairs nepērk preces kuras ražojuši bērni, diktatūras un ar šo patērētājs faktiski demonstrē savu politisko kompetenci ētikā. Mazattīstītās valstīs joprojām uzskata, ka “nauda nesmird” un “jebkāds bizness ir labs”. Šo nostāju, kuru parasti pavada ņirdzīgi smiekliņi, esmu jau dzirdējusi šeit vairākkārt. Čehiem ir teiciens – “ka grib suni sist, tad koks vienmēr atradīsies!”. Amorālai rīcībai visās jomās autors pats atradīs attaisnojumu (koku) ar dažādiem nosaukumiem. Arī šajā gadījumā ” valstij būs ienākumi’, “cilvēkiem darba vietas” …gan jau Hitlers un Gulāga arhipeāga “biznesmeņi” arī tāpat attaisnoja savu rīcību. Es mazliet palasīju Špēra dienasgrmataas un tur tieši ir šie ģeniālie pašattaisnojumi. Faktiski priecājos, ka šodien ir cilvēki un uzņēmēji,kas šīs lietas saprot. 🙂

    • Paldies. Nē, šis raksts nav rietumu “atreferējums” un man šajā rakstā neatlika apjoma paust savu viedokli par Krieviju uzkrītošāk un plašāk. Bija pārāk daudz faktu materiāla. Varbūt, ka vajadzēs secināt plašāk vēlāk, nākotnē.

      Šodienas pasaulē nekas nav valsts iekšēja lieta, ja tiek skārts cilvēktiesību jautājumus. Tāpēc Krievijas, Sīrijas vai Kubas problēmas vairs nav šo valstu iekšējā lieta. Ja vienā ģimenē tēvs fiziski izrēķinās ar saviem bērniem, tad arī šis jautājums nav un nevar būt konkrētās ģimenes iekšējā lieta, jo šie “pērtie” bērni ir mūsu sabiedrības locekļi un mums viņi ir jāizstāv arī tad, ja paši tuvākie cilvēki – tēvs un māte “alkohola reibumā” nesaprot ko dara.

      Tāpat ar valstīm. Nē, es domāju par Krieviju daudz progresīvāk un vēlos, lai šī bagātā un talantīgiem cilvēkiem pārpilnā valsts attīstās nevis stagnē impērisku iedomu važās. Putins, manuprāt, nav Krievijai “vajadzīga figūra” bet viņam un viņa “ezeram” gan Krieviju vajag, jo bez varas Kremlī viņi ir nulle uz sabiedrības altāra.

      Krievi nav pelnījuši to, ko viņiem var nodrošināt Putins, es domāju, ka šī valsts un šie cilvēki var dzīvot vēl pārtikušāk nekā šobrīd attīstītākās nācijas pasaulē. Krievijai vajag beigt slimot ar impērijas kompleksu. Savulaik briti un franči atvadījās no savām kolonijām, un tikai labi vien bija. Iespējams, ka Krievijai arī vajag atbrīvoties no savām agresīvajām perifērijām un beidzot iekļauties Eiropas kontekstā 100%.

      Katra tauta grib dzīvot savā zemē un ar varu neviens mīļš nekļūs. Čečeņi utt. domā tāpat.

      Populārā nostādne, ka impērija ir jāsaglabā un koloniālais režīms jāturpina, ir ļoti izplatīta tēze lielvalsts impēriski domājošo vidū. Nedomāju, ka Krievijai jācieš savs spāņu zābaks tikai tāpēc, ka “tad palielināsies ASV dominējošais stāvoklis”. Tā ir demagoģija. “Būs tantei riteņi – būs auto” , – apmēram tāda stilā.

      Nu nepalielināsies. Demokrātiskās valstīs kodolierieroči nav tik bīstama svira kā diktatūrās, kurās “viens vietējai ulmanis” izlemj kritiskos brīžos valstij un nācijai svarīgas lietas. Putina noņemšana un Krievijas uzlikšana uz patiesas demokrātiajs sliedēm atrisinātu daudz problēmu.

      Es skatos uz Krieviju ar daudz lielāku optimismu un labvēlību nekā Jūs. 🙂 Krievija bez impēriskām ambīcijam varētu būt eiroūnijas dalībniece un tad “putiniešiem” būs ļoti grūti bāzt aiz saviem privātajiem vaigiem – visus valsts dabas gāzes un naftas resursus. Putina ceļš nav vienīgais ceļš Krievijai. Tas ir svarīgākais ko vēlējos pateikt!!!

      Par to sadarbību un tirgošanos ar diktatoriskiem režīmiem. Iedomājieties, ka es vai Jūs būtu to disidentu vietā, kurus tur cietumos Baltkrievijā par to, ka viņi domā savadāk nekā viņu prezidents? Vai, kad mēs visi dzīvojām tautu cietumā – PSRS, vai Jūs tad arī tāpat rakstītu, ka vajag tirgoties ar ļaunuma impēriju, lai to uzturētu pie dzīvības utt?

      Es nevarēju vien sagaidīt kad šī impērija sabruks un priecājos, ka Rietumi to noveda līdz sabrukumam arī ar tirdzniecības aizliegumu ar PSRS, ko īstenoja ASV kongress un Reigana principialitāte.

      Tie, kas savu biznesu balsta tikai uz sadarbību ar vienu klientu, proti, diktatorisku valsti (Baltkrieviju), ir tuvredzīgi un paši savu biznesu apzināti pakļauj riskam vai iekrīt Lukašenko lamatās, neorientējoties politikā, ka agri vai vēlu viņu bizness tiks apdraudēts, sadarbojoties ar šādiem režīmiem, kas soļo pāri līķiem. Mūsdienu Eiropā neiet cauri tas, ka gāja cauri pirms otrā pasaules kara.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s