Ir labas ziņas

Ukraiņiem sāk veikties atbrīvošanās karā. Prezidents Zeļenskis jau pasludinājis apņēmību uzvarēt. To apstiprina amerikāņu un britu izlūkdienestu ziņojumi. Pagrieziens ir noticis.

Retorikas tonis mainījies. Vairs netiek runāts par 200 ukraiņu karavīriem, kas it kā iet bojā katru dienu. Tagad dominē optimisms un gatavība atkarot, piemēram, Hersonu.

Iemesls ir gan Himars un panākumi, kas gūti modernā ieroča rezultātā (12 šādas sistēmas jau darbojas katru dienu un 4 vēl ir ceļā pie ukraiņiem), gan arī citi aspekti.

Aizvadītās nedēļas laikā sabombardētas daudzas krievu munīcijas noliktavas un vadības štābi. Ukraiņiem tas ir izdevies. Apsveicam!

Pavisam 15 000 krievu karavīru ir nogalināti šajā karā un četras reizes vairāk krieviem ievainoto. ASV (WIlliam Burns) secina, ka pavisam 75 000 krievu karavīri ir izsisti no ierindas un vairs nespēs karot Putina interesēs. Tas ir milzīgs skaitlis un līdz šim amerikāņi bija ļoti piesardzīgi šādu secinājumu publiskošanā.

„Krievu uzbrukumu jauda un spēks patiešām izsīkst“ (Richard Moore, M16) konstatē briti. Esot novērots, ka krieviem aizvien grūtāk izdodas savervēt kaujiniekus frontei un nogādāt kara materiālu uz kauju vietām. Šis apstāklis dodot daudz priekšrocību ukraiņiem.

Tagad noskaidrojies, ka krieviem esot ļoti vecas kartes, kas ļoti neprecīzas. Smagi novecojušas. Tāpēc izšautie lādiņi un raķetes krīt zemē aptuveni. „Ja krieviem neizdodas ieprogrammēt korektu mērķi, jo kartes neļauj to izdarīt, tad nekas nekur netiks trāpīts. Vienam no nogalinātajiem krievu karavīriem kabatā tika atrasta pagājušā gadsimta 60.gadu Ukrainas karte. Tajā nebija norādīta pat puse Harkivas“, – konstatē Joakims Pasikivi. Izrādās, ka krievu 138 motorizētā daļa ir aizmantojusi Ukrainas kartes, kas pēdējo reizi pārskatītas 1969.gadā. Tajās vispār nav redzamas tādas biezi apdzīvotas vietas kā Saltivska, Muroma un Travjanska, kas tika uzceltas 1970.-1979.g. Pat valsts robeža šajās kartēs atzīmēta ar tinti vai lodeni.

Apstājusies arī krievu ofensīva Donbasā. Iespējams, ka pie vainas milzīgie zaudējumi, kurus krievu puse pārcieta cīņās par Severodoņecku un Lisičansku pirms dažām nedēļām.

Ukraiņiem jau izdevies atgūt pāris ciemus un apdzīvotās vietas šajā reģionā. Tās ir nolīdzinātas līdz ar zemi. Cilvēku tur nav. Taču šīs uzvaras ir simboliski svarīgas kā konkrēts panākums karā.

Ir signāli, ka krieviem nepietiek ieroču un munīcijas. Kā norādīja Mikolajivas gubernators Vitālijs Kims, krievi pašlaik uzbrūk pilsētai ar pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas ieroci C-300. Tās nav piemērotas šādiem uzbrukumiem un nav precīzas. Izskatās, ka krievi šauj ar to, kas ir pie rokas.

Ukraiņu un britu izlūkdienesti jau nopludinājuši informāciju par to, ka Krievija ir izlietojusi 55-60% artilērijas, kas paredzēta šādiem uzbrukumiem.

Zināmu daļu no šīs informācijas nopludina arī paši krievu armijnieki, kas nonākuši konfliktā ar savu priekšniecību. Par problēmām nolīgt cilvēkus karošanai Ukrainā (negribot, impulsīvi?) internetā kašķējoties ir informējis FCB virsnieks Igors Girkins, kas savulaik kļuva par Donbalsa 2014 kauju varoni. Pats ir krievu nacionālists, taču mēdz publicēt ļoti kritisku informāciju par to, kas notiek armijas iekšienē. Tieši viņš ir satraucies un sašutis par to, ka Krievijai neizdodas piesaistīt šim karam pietiekoši daudz kaujinieku. Viena daļa iet bojā, citi lauž kontraktu un brauc mājās.

Protams, ka šis ir arī informācijas karš un ikviena ļoooti laba ziņa jāpieņem nedaudz skeptiski. Taču bez optimisma uzvara nav iespējama un es šajā gadījumā izvēlos priecāties par ukraiņu uzvaras iespējām.

Laikā, kad vācieši visiem spēkiem traucē eiropiešu vienotībai, apstākļos kad prezidentam Baidenam ASV draud slikts iznākums kongresa vēlēšanās rudenī, sabiedrībai ir svarīgi dzirdēt, ka Ukrainai sāk karā veikties aizvien labāk.

Ja atbalsts Ukrainai inflācijas un dzīves dārdzības rezultātā samazināsies, tad valdības pēkšņi būs gatavas meklēt „kompromisus ar Maskavu“ un būs mazāk motivētas piegādāt ukraiņiem ieročus. “Parastais eiropietis“ pašlaik var daudz noteikt un parādīt savu attieksmi.

Bez mūsu atbalsta ukraiņi šo karu nevar uzvarēt.

28 valstis pašlaik atbalsta Ukrainu ar ieročiem. 25 ir NATO valstis. Izņemot Islandi, Bulgāriju, Albāniju, Melnkalni un Ungāriju.

Ukrainai ieročus nosūtījušas arī nākamās NATO valstis Zviedrija un Somijā, kā arī Austrālija.

Leave a Reply