2012.g. 23. maijā

Vakar tika dots starts Eirodziesmas 2012 pasākumam Baku. Grandiozā ”kristāla koncerthalle” ar saviem apmēriem un pompozo krāšņumu mēģināja atstāt TV skatītājos pārticības un elegances iespaidu. Atbrīvotību un attiecību eleganci centās demonstrēt arī visi trīs koncerta vadītāji. Diemžēl aiz greznās pasākuma rīkotāju fasādes slēpjas ”āža kāja” – politiskā plurālisma un cilvēktiesību ievērošanas iztrūkums, kuru jūt un redz katrs rietumu žurnālists, kuram šajā laikā nākas uzturēties Baku.

Taksometra šoferi, muitas ierēdņi un viesnīcu darbinieki kā galveno sazināšanās paroli turpina lietot frāzi ” Baku is beatutiful!”, taču ”ikdiena pierāda pretējo – pazemotus žurnālistus, aizliegto armēņu mūziku, kuru šobrīd nedrīkst spēlēt Baku diskotēkās un politisko varas liekulību, kuru ir tik viegli caurskatīt”, – ironizē zviedru avīzes (DN.23.05.2012.).

Vai ir pareizi uzskatīt Eirodziesmas finālu par ”tikai muzikālu pasākumu”, neievērojot valsts specifiku, kurā šis festivāls notiek? Tieši tāpat kā olimpiskā spēles?

Domāju, ka šis jautājums ir apspriešanas cienīga tēma, jo ja Buranovskas vecmāmiņas ar savām izceptajām maizītēm, vienkāršo sirsnīgumu un ”netīro dziedāšanu” aizdabūs nākamā gada eirošlāgera finālu uz Krieviju, tad mums atkal būs jānoskatās, kā nākamais totalitārās valsts vadītājs izmantos šo pasākumu sava režīma spodrināšanai starptautiskajā plāksnē un caram Putinam arī ārzemju mediji runās mazāk pretī, naftas un gāzes importa dēļ. Azerbaidžāna no rietumiem dabū ”pa ādu” pamatīgāk.

OK, bet tagad atgriezīsimies atpakaļ pie mūzikas un televīzijas šova.

Nekā pārsteidzoša vakardienas pirmā festivālā diena nedemonstrēja.

Viss notika tieši tā kā iepriekš varēja prognozēt.

Līdz finālam nokļuva visas trīs zviedru autoru dziesmas Grieķijas, Kipras un Īrijas dziedātāju izpildījumā. Ar šo zviedru mūzikas industrija var būt apmierināta un mūsējie var sākt mācīties no zviedru veiksmes stāsta un beidzot atbrīvot arī Latvijas eirošlāgera finālu no ārzemju autoru piesaistīšanas aizlieguma, kas Latvijā valda pēdējo gadu laikā. Protekcionisms pagaidām neko produktīvu nav devis.

Par lielāko pārsteigumu uzskatītais krievu babušku priekšnesums uz lielās skatuves nostrādāja efektīvi un pārliecinoši. Šovs, kas sastāv no sešām sirmām tantiņām, no kurām dažas izskatās vismaz 100 gadu vecas un tieši tāpēc šķiet ļoti mīļās, naivas, sirsnīgas un labsirdīgas – iekaroja televīzijas skatītāju sirdis, kopā ar visu ”netīro dziedāšanu” sākumā (acīmredzot dēļ stresa), neveiklo maizīšu cepšanas procedūru krievu ”pečkā” , kas bija novietota kā dekorācija Baku skatuves centrā un, kuru zviedru TV komentētāji uztvēra ar 100% neizpratni, jautājot ēterā – ”kāpēc krievi novietojuši uz skatuves krematoriju?”. 🙂

Protams, ka sirmo tantiņu cilvēcīgais šarms apdraud zviedru Lorēnu (Loreen) un pārējos prognozētos 2012. gada favorītus. Var gadīties, ka sirsnība uzveiks labu dziesmu un daudz profesionālāku izpildītāju.

Man šķiet, ka Buranovskije babuški pierāda to, ko Latvijas eirodziesmas rīkotāji un žūrijas joprojām nav sapratušas – visu izšķir nevis šova pompozums, dziedātāja seksapīls vai balss ambīcijas, bet gan harizma.

Tā vai nu ir vai nav.

Kamēr mēs sūtīsim uz Eirodziesmas finālu Eiropā savējos krogus stila dziedātājus vai dziedošus vingrotājus un dejotājus, tikmēr mums ”nekas nespīd” visaugstāko balvu līmenī.

Pirmais startēja Melnkalnes pārstāvis ar smagā roka balādi, kas palika prātā jau videoversijā un ar savu ironiju par eiro, protams, pārliecināja publiku, taču līdz finālam nenokļuva. Islandieši bija otrie uz dziedāja par jauna cilvēka ilgām sastapt savā dzīvē ”savu vienīgo, visskaistāko elfu”, kura uz skatuves papildināja mīlas balādi ar skandināviem tik raksturīgo tautas instrumentu – vijoli. Islande tika līdz finālam. Veicās arī otriem mūsu kaimiņiem – dāņiem. Ielu muzikante Soluna Samay: “Should’ve known better” kopā ar savu kolorīto grupu arī būs apskatāma sestdien finālā. Cepure, nesasukāti mati, sviedri uz sejas un pilnīgs artistiskas dejas iztrūkums netraucēja dāņu dziesmai nokļūt līdz  Eiropas finālam. Latvijas atlasē šāda tipa dziedātāju vai nu pārgrimētu (”uzsmucinātu” tā, lai der ”Jaunajam Vilnim”), noģērbtu līdz apakšveļai un neļautu brīvi kustēties, vai arī vienkārši izmestu no mača ”sliktā balss materiāla dēļ’.

Par politisko un ģeogrāfisko balsojumu nav nekā ko komentēt.

Balkāni turpina balsot par savējiem un Latvijas pārstāvei nebija daudz sabiedroto Ziemeļeiropas zonā.

Vakar varēja balsot tikai tās valstis, kas piedalās un no šejienes arī izskairojams fanu kluba iztrūkums mūsu izpildītājai.

Taču – vai bija par ko balsot?

Latvijas dziesma bija laba, taču tās izpildījums – ļoti viduvējs.

Aiša un Anamary ar savu dziedāšanas stilu un manieri pierāda, ka Latvijā lielāka ietekme ir krieviskajam ”Jaunā viļņa” provinciālajām ”skaisto daiļavu” stilam, nevis pasaules muzikālās telpas nospiedumam mūsu izpildījumā.

Viņas izturas uz skatuves un ekrānā vairāk kā ziepju vai tējas reklāmas sejas nevis kā vokālistes personības (skat. salīdzinājumam Rona Nishliu: “Suus”).

Bez harizmas un muzikālā šarma.

Vakardienas uzstāšanos vēl vairāk sagandēja ļoti neveiksmīgi uzšūtie tērpi un bezcerīgā ”horeogrāfija”, kuras autori paveica izpildītājām lāča pakalpojumu. Ārzemju TV komentāros varējā saklausīt sekojošās sentences – ” kāpēc šīs simpātiskās un jaunās sievietes ir saģērbuši kā tantiņas” un ”pievērsiet īpašu uzmanību nejēdzīgajai horeogrāfijai”.

Ar šo es gribētu teikt, ka tie, kas pie mums ir pie varas Eirovīzijas pasākumu rīkošanā joprojām sirgst ar nekompetenci un provinciālismu un arī viņiem būtu jāuzņemas atbildība par Anmary & Co neveiksmīgo startu vakardienas Baku Eirodziemas pirmajā dienā.

Jā, Latvija nenokļuva līdz finālam šoreiz.

Taču – mēs nenokaram degunu un turpinām sekot lietu un procesu gaitai.

Jo mums viss vēl priekšā!

Papildinformācija: http://sandraveinberga.lv/2012/05/22/uzvaru-eirovizija-var-nopirkt-zviedrija-bet-vai-tas-demokratizes-azerbaidzanu-baku-2012-eirovizijas-finals/