Baisās karpas RIMI akvārijā un vecgada vakara spalvas Ziemupes liedagā

2013. gada 31. decembrī Liepāja, Ziemupe

Liepaja 31. dec 2013 LiepU

Liepāja 2013. g. 31. decembris 19.00

Ir iestājies vecgada vakars. 2013 gatavojas no mums šķirties. Esmu ieslēgusi TV un gaidu gadu miju. Tāpat kā jūs, cienījamo vecgada lasītāj!

Ekrānā pagaidām rēgojas pārsvarā neinteresantas personas. LTV ar savu gaudeno ārpolitisko raidījumu piespieda pārslēgties uz LNT. Tur „resnā māmiņa” aizbaidīja uz TV3. Sākām skatīties tur gada apskatu un cenšamies to izturēt līdz beigām, jo aizvadītā lieliskā gada apskats TV3 nez kāpēc sākās ar bērēm. Parasti gada apskatus ar bērēm beidz. Diemžēl TV3 dara otrādi. Tāpēc vairs neklausāmies un izslēdzam skaņu reportieriem, kas visi izskatās pēc apbedīšanas aģentiem.

Acīmredzams, ka publicistika nav latvisko TV trumpja dūzis.

Gaidīsim izklaidi.

Ceru, ka gadu mijā mums nepiedāvās kārtējo „Zilo uguntiņu” (padomju televīzijas populārs formāts) Ostankino TV izpratnē.

Cerēsim.

Tā kā vecgada programma TV (pagaidām) ir neinteresanta, tad varam šovakar lasīt grāmatas vai izstāstīt kā mums gājis līdz šim.

Pirms izbraukšanas no Rīgas, piestājām Spicē. Lai turienes RIMI iegādātos vecgada vakara našķus. Rīts bija svaigs un tikko iestājies. Ļaužu pamaz un šajā „Maskavas priekšpilsētas” centrā šoreiz vēl vairums automašīnu nebija ar RUS reģistrācijas numuriem (kā to var novērot parasti SPICES ikdienā).

RIMI visgarākā rinda bija izvietojusies pie karpu akvārijā. Milzīgās un pārbarotās zivis nojauta drīzās nāves tuvumu un tāpēc pie katras sieta iegremdēšanas trakoja kā negudras. Tās vārstīja savas lielās mutes un izmisušām acīm blenza uz pircējiem, kas viens aiz otra norādīja „man to lielo, lūdzu” vai „man šo apaļīgo, bez ūdens šļakstiem”! Man priekšā rindā visi pirka karpas. Neliela auguma, padrukna pārdevēja ar bendes apņēmību ķerstīja satrauktās zivis un nosita tās ar profesionālu tvērienu. Pircēji izskatījās nikni par zivju nepieklājīgo uzvedību. Mirt svētku galdam (šķiet) ir cēli un apšļakstīt ar ūdeni savas slepkavības pasūtītājus nav īsti eleganti. Tā vismaz uzskatīja pircēja invalīda ratiņos, kas nevarēja izvēlēties savam galdam pietiekami labu karpu.

–   Man to apaļīgo, ar apaļajām acīm! – viņa norādīja, bakstot ar pirkstu akvārija sienu.

–   Kuru? – nesaprata pārdevēja ar sietu rokās.

–  Šito! Nē, to ne, tā nav laba. To otru!

–   Kuru?

–  Nu to taču, es jums rādu, bet viņas spiežas viena otrai virsū un traucē!

– Jā, traucē gan, – atzinās mazā, druknā pārdevēja un noslaucīja sviedrus no pieres. Viņa centās izturēt, lai gan izskatījās nogurusi jau no rīta.

–  Nu šo taču! Redzat, to ar lielo melno spuru! Viņa, maita slēpjas! Citām aiz muguras! – auroja sieviete invalīda krēslā. Beidzot pārdevējai izdevās notvert vislielāko karpu zivīm piestūķētajā akvārijā. To noķēra, nosita un pārdeva.

Skatījos uz zivīm pārbāzto stikla kasti un sapratu kāpēc mans draugs – mazais Gunāriņš vairs neēd zivis. Viņš esot redzējis RIMI akvārija karpas. Nezināju, ka skats ir tik skarbs. Nopirku divas doradas un sapratu, ka nopietni jāapsver veģetārisma izredzes manā ēdienu kartē.

Ceļš uz Liepāju plūda kā lente. Pa priekšu nemaisījās lietuviešu smagie furgoni, kas vienmēr liek kritizēt Latvijas nolaidību stratēģisko autoceļu paplašināšanā. Jau sen Rīgas – Liepājas šosejai nepieciešamas divas joslas abos virzienos.

Jau sen.

Pa ceļam uz Aizputi, kā pērles krellēs, mirguļoja apdzīvotas vietas un nežēlīgi grabēja zemes ceļš kā veļas dēlis pēc pārsauļošanās.

Ziemupes pludmale piedāvāja no jūras izskalotas mantas – sākot ar neskaitāmām pudelēm, pāris plastmasas čībām, piecām trosēm, kastēm un beidzot ar tīklu atsvariem un auklām visās varavīksnes krāsās… Jūras izsole bija sākusies. Tikai pircēju ( šim piedāvājumam) nebija. Sprīdi tālāk pludmales smiltis un ziemas zāli bija piesārņojušas baltas pūkas un visbeidzot ceļā nostājās saplosīta gulbja mirstīgās atliekas. Saskrāpētās smiltis, spalvu mākoņi un pēdās liedagā liecināja par kauju. Gulbis bija zaudējis. Tāpat kā karpas.

Šajā situācijā atliek godprātīgi atvadīties no 2013. gada, kas man bijis lielisks un burvīgs. Ņemot vērā to, ka citiem (gulbim un karpām) ir pamats pretējiem secinājumiem.

Tuvojamies gadu mijai.

Sākam gatavoties gadu maiņai.

It kā formāls akts, bet tomēr tik svinīgs un svarīgs visiem mums!

Man ledusskapī gaida mazās šampanieša pudelītes un tās tiks tukšotas liedagā gadu mijā!

Vēl četras stundas laika!

Kas zina, varbūt izdosies vēl ko uzrakstīt!

Citādi – laimīgu 2014!!!

Visiem!!!

ziemupe

Jūra pie Ziemupes

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s