Amerikas Savienotās Valstis pašlaik izvēlējušās ļoti neparastu stratēģiju informācijas karā ar Kremli. Proti – spiegošanas rezultātā informācija zibenīgi tiek dota tālāk medijiem un publiskota sabiedrībai. Šāda pieeja ir ļoti neparasta un agrāk nav praktizēta, taču tai ir virkne priekšrocību.
Kremlis un tā vadītāji mēdz melot ārzemju sabiedrībai par to, kas un kā notiek. Brīdī, kad šo informāciju apstrīd cita, aktuālāka ziņu plūsma, kremlini nonāk zaudētājos. To varēja novērot Baltijas dziesmotās revolūcijas laikā, kad Gorbačova baltos melus atmaskoja CNN tiešraides. Tiešās translācijas no notikumu vietām bija viens no galvenajiem PSRS sabrukuma veicinātājiem. Tagad CNN vietā nostājusies ASV mediālo ziņojumu plūsma.
Spiegu ziņas interneta ekrānos
„175 000 krievu karavīru maršē Ukrainas robežas virzienā“, „Krievija spēj okupēt Kijevu pāris dienu laikā“, „Krievija gatavo viltus videoinformāciju, lai argumentētu savu invāziju Ukrainā“ utt. ziņas pašlaik sistemātiski un strauji parādās rietumu medijos. Tie ir izlūku ziņojumi no Krievijas, kas ekrānos un ēterā vienā rāvienā pārvēršas skandālos. Nekad agrāk šādi izlūku “piegādātie fakti“ nav tikuši tik ātri nodoti visas sabiedrības rīcībā un publiskoti. Līdz šim tos parasti „tulkoja“ un saglabāja slepenībā.
Tagad notiek citādi – amerikāņi ar savu zibenīgo informācijas piegādi medijiem ir samulsinājuši propagandas kara galveno manipulētāju Vladimiru Putinu un viņa melu fabrikas.
Ja reiz amerikāņi ir atklājuši, ka „Ukrainas karš“ sāksies ar krievu iebrukumu 16.februārī un tas tiek publiski paziņots visiem, kuri gatavi to uzklausīt, tad šādam uzbrukumam vairs nav jēgas. Pēkšņi armija pie Ukrainas robežas sāk mīņāties uz vietas uz izlikties, ka tur spēlē tupsunīšus, nevis gatavojas iebrukumam kaimiņvalstī. Saprotams, ka Kremlis cenšas savā veidā interpretēt šo amerikāņu spiegu panākumus „savā veidā“ un iestāstīt pasaulei, ka amerikāņi to dara tikai un vienīgi netiklo akciju slēpšanai. Noder arī Irākas kara kādreizējā maldīgā informācija par to, ka Sadamam Huseīnam esot ķīmiskie ieroči, kas faktiski izrādījās kļūdains pieņēmums. Toreiz Buša administrācija izmantoja spiegu piegādātos ziņojumus kā argumentus kara sākšanai.
Tagad tas tiek darīts pretēja iemesla dēļ – lai aizkavētu vai novērstu Ukrainas kara sākšanos.
Kāpēc Krievijai ir nepieciešami totālie meli?
Krievija izmanto informāciju kā maģisku un ietekmīgu ieroci jau sen. Ar mērķi destabilizēt demokrātiskās valstis un uzvarēt psiholoģiskajā karā. Šodien melot publiski varas līmenī ir grūtāk, nekās tas bija iespējams agrāk. Satelīti fiksē armijas kustības, un visi meli par to, ka armijas pie robežām nav, atkrīt satelītu attēlu pierādījumu dēļ. Pašlaik aina izskatās amizanta –attēli pierāda, ka armija jau sen stāv starta gatavībā pie Ukrainas robežas, bet Kremlis melo, ka nekā tāda tur nav.
Tieši tāpat Krievija meloja 2014.gadā, apgalvojot, ka armijas daļas netuvojas Krimai. Pēc pasažieru lidmašīnas MH17 notriekšanas Kremlis meloja vairāku gadu garumā. Noliedzot savu līdzdalību šajā lidmašīnas notriekšanā. Kā tas iespējams, ka var melot ilgstoši un intensīvi? Jā, tas ir iespējams, jo Kremlis daudzu gadu garumā ir attīstījis apjomīgu propagandas darbību visās lielajās pasaules valodās (izmantojot savu propagandas buldozeru) un tiražē savas versijas kā „vienīgo patiesību“. Taču šajā gadījumā pie Ukrainas robežas jau salīdzinoši ilgi stāv krievu spēki un gaida. Domāju, ka nav jābūt militārajam stratēģim, lai saprastu, ka sēnes zaldāti tur nelasa un ir novietoti uzbrukuma situācijai. Ukraiņiem ir piekodināts nešaut.
Kā lai izmelo patiesību ārā no visiem redzama reāla fakta – armija pievilkta pie robežas un tēlo, ka „nekā tur nav“.
Kāpēc cilvēki notic, ka kara nebūs? Tāpēc, ka mēs nevēlamies, lai karš sāktos, un tāpēc vēlamo uztveram kā esošo. Kurš ir visnaivākais šajā virzienā? Izskatās, ka Vācija un Francija. Ja ASV un Lielbritānija lieliski saprot, ko šie militārie spēki pie Ukrainas robežas nozīmē, tad Berlīne un Parīze vēlas tos redzēt kā šantāžas līdzekli un tikai.
Ar ko šis viss beigsies? Pagaidām trumpja dūži rokās tiem “bondiem” un „štirliciem“, kuri piegādā amerikāņiem ziņas no Kremļa pa taisno uz Balto namu. Kamēr šis „tilts“ strādā, mēs esam drošībā. Izskatās, ka Kremļa spiegošana pašlaik smagi zaudē amerikāņiem un slepenās ziņas no Kremļa plūst plašākā un straujākā straumē nekā pretējā virzienā. Indētāji un novičoka praktizētāji acīmredzot nostājušies Kima Filbija & Co līmeņa ziņotāju vietā.
Tieši tāpēc liela apjoma karš pagaidām varētu nebūt līdz brīdim, kad izlūki tiek atmaskoti.