Pirms dažiem gadiem Financial Times apsprieda Gotlandes tēmu. Vai šī sala varētu izraisīt kašķi starp Krieviju un NATO. Jā, tā varētu notikt. Ja Krievija vēlētos iekarot Latviju, Lietuvu, Igauniju, tad vispirms ķertos klāt Baltijas jūras pērlei – Gotlandei. Kāda situācija ir šodien? Viss būs atkarīgs no kara stāvokļa Ukrainā. Vācu analītiķis Rudigers fon Fičs izvirza teoriju par četrām iespējam: 1) Ukrainas uzvara, 2) Krievijas uzvara, 3) kara apturēšana ar okupētām Ukrainas teritorijām jeb „iesaldētais konflikts“, 4) kara paplašinās citās teritorijās.
Man patīk pirmais variants. Taču vācietim liekas, ka trešais un ceturtais ir ticamāki. Makronam ir pārliecība, ka Putins necieš zaudējumu, bet NATO un Ukrainai tas nemaz nav svarīgi kā viņš Kremlī jūtas. Tagad Krievija ir NATO ienaidnieks. Agrāk bija “partneris“. Tāpēc Baltijas jūras pērle vēlas iekļūt NATO. Starp citu, vai Latvija ir nobalsojusi par to? Igaunija to izdarīja. Ko mēs? Vai Saeima ir ratificējusi Zviedrijas pievienošanos NATO?
Man izskatās, ka (šī kara rezultātā) Krievija traģiski samazinās savu prestižu, jo ietekmes sviras pārņems Ķīna. Krievija kļūs par Ķīnas adjutantu. Lai noturētos šajā karā sedlos, Kremlis tagad pērk dronus no Aijatolām Irānā un visu pārējo piegādās ķīnieši. Taču par to būs jāmaksā ar Krievijas neatkarības cenu. Putins to pat nepamanīs. Jo viņš, tieši tāpat kā Erdogans (kā divi alfa-politiķi) turpinās mētāties starp naidu un lieluma māniju, neko būtisku nepanākot un visu saprātīgo pazaudējot. Kā apsēsti cilvēki, kas paši sev uzbūvējuši būri un no tā vairs netiek ārā.
Starp citu, Krievijas federācijā ir sākusies aktīva aģitācija par brīvprātīgu iesaistīšanos bruņotajos spēkos. Process sākās jau jūnijā, taču tagad tiek steidzināts. Katrā brīvprātīgo bataljonā būs 400 vīru vecumā no 18 – 60 gadiem. Lai piedalītos, nav vajadzīga militāra pieredze vai zināšanas. Tiks piedāvāts apmācību kurss 30 dienu garumā. Pēc tam uzreiz tiks nosūtīti uz Ukrainu.
Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigū sola nākamajā nedēļā forsēt kara darbību Ukrainas austrumu zonā (Reuters).
Vakar bojā gājuši 2 cilvēki krievu artilērijas apšaudes laikā Nikopolē (Reuters). Pret šo pilsētu Kremlis raidīja raķetes 53Grad. Vienlaikus trīs cilvēki nogalināti austrumu zonas ziemeļos Čuhujivas pilsētā. Harkovas apgabalā. Tur krievu raķetes trāpīja skolai, veikalam un glābšanas dienesta ēkai. Šauts esot no Belgorodas Krievijā, četros pēcpusdienā.
Daudz bīstamāka ziņa ir fakts, ka krievu armija vakar apšaudījusi atomelektrostaciju Zaporižjē (Le Monde). Stacija atrodas krievu okupētajā zonā, taču to apkalpo ukraiņu speciālisti.
Trīs raķetes vakar izšautas uz ceturto lielāko Ukrainas pilsētu Dņipro. Dienvidaustrumos. Tās trāpīja pa kāda uzņēmuma ēku un sadragāja ielu. Bojā gāja trīs cilvēki. To skaitā satiksmes autobusa šoferis.
Ir konstatēts, ka krievi patiešām, apzināti šauj uz civilajiem iedzīvotājiem. 70% no visiem raķešu uzbrukumiem mērķēti tieši uz civilpersonām, sievietēm, bērniem (CNN). Tikai 30% uzbrukumu paredzēti militāru objektu iznīcināšanai. Lai labotu šo situāciju ir jāiznīcina krievu artilērijas munīcijas noliktavas, kas arī tiek darīts.
Vakar Krievija ieviesa jaunas sankcijas. Šoreiz pret japāņiem. Tātad 384 Japānas parlamenta deputātiem tagad aizliegts iebraukt Krievijā. Jau maijā šādiem ierobežojumiem tika pakļauti 63 japāņi, ieskaitot premjerministru Fumio Kišidu (The Guardian). Domāju, ka neviens no viņiem nav satriekts un nejūtas ierobežots. kra