Bilde, kas nepatīk Putinam

Spiegi, izlūki, nodevēji. Cilvēki, kuru sirdsapziņas vietā ir naudas zīme. Tādu ir diezgan daudz. Ukraiņu izlūkdarbības centrs Hersonā. To nodedzināja 2. martā. Ir pamats aizdomām, ka pilsēta krita krievu rokās, pateicoties nodevējiem. Pašlaik no amatiem atcelti daudzi Ukrainas ierēdņi, ģenerālprokuroru un drošības šefu ieskaitot. Pavisam 600 nodevēju no kuriem daudzi bija augstos un atbildīgos amatos. Ekspertiem liekas, ka tik daudz nodevēju nevarētu būt un šī ir Zeļenska versija par notikušo. Tā domā arī Martins Krāgs, zviedru Austrumeiriopas studiju centra direktors. Taču laiks rādīs kā patiešām bija un notika.

Pavisam par nodevību tiek turēti aizdomās 651 persona (Reuters). Šie cilvēki ir piegādājuši informāciju krieviem par ukraiņu armijas stāvokli un sadarbojušies ar krievu militārajām grupām Ukrainas austrumos. 60 ukraiņu drošības dienesta darbinieku esot „sabotējuši valsts intereses“ (BBC).

Vairums ekspertu domā, ka visumā tā tas varēja būt, ka krieviem izdevās izmantot savus cilvēkus ukraiņu drošības struktūrās. Laikā pēc Maidana (2014) sākās smaga pretkorupcijas cīņa. Daudzos amatos bija palikuši kremlīni, kas nevēlējās zaudēt „siltās vietiņas“ un iemeslu viņu aizvākšanai formāli nebija. Latvijas pieredze pierāda, ka šī cīņa ir smaga, jo padomju režīms visur atstājis savus „cilvēkus“, kas maksā un pasūta mūziku pēc lemberga parauga. Ukraina ir daudz lielāka valsts un tāpēc tādu „lembju“ (kuri uzpērk pārējos savām interesēm par labu) tur krietni vairāk.

Ir pierādījies, ka krievi saņēma informāciju par Hersonas nocietinājumiem vēl pirms kaujas. Tieši šī bija pirmā pilsēta, kas krita krievu rokās jau martā. Toreiz tika dota pavēle, piemēram, uzspridzināt tiltu pār Dņepru, kas netika izdarīts. Pateicoties šim tiltam, krieviem izdevās viegli iesoļot pilsētā un pakļaut to sev.

Hersona ir ļoti ukrainiska pilsēta, tai nebija jākrīt tik strauji kā tas notika. Tagad pierādījies, ka nodevēji bija piegādājuši krieviem visas kartes ar iezīmētām ukraiņu armijas pozīcijām.

Viens no nodevējiem mēģināja aizbēgt februāra beigās uz Serbiju, bet viņu aizturēja uz robežas serbu policija. Aizturēšanas iemesls bija liela naudas summa (vairāku miljonu dolāru vērtībā) un dārgakmeņi, kurus viņš transportēja uz ārzemēm savās kabatās.

Tā kā izmeklēšana būs ilga un pamatīga, tad no amatiem jau tagad atsaukti divi svarīgi cilvēki – drošības dienesta vadītājs un prezidenta bērnības draugs Ivans Bakanovs un ģenerālprokurore Irīna Venediktova (The Guardian).

Apsūdzības ir izvirzītas vēl 28 augsta ranga ierēdņiem (AP).

Martins Krags domā, ka Hersonas ieņemšana atgādina Krimas okupāciju. Toreiz augsta ranga ierēdņi tika kukuļoti un piegādāja vajadzīgās ziņas Kremlim. Tagad februārī esot noticis kaut kas ļoti līdzīgs. Protams, ka liels risks arī vara, kas šajā gadījumā sakoncentrēta Zeļenska rokās. „Varas koncentrācija ir liels risks vienmēr. To var izmantot arī negodīgi“, – domā Martins.

Šveiciešu avīze ievietojusi zīmējumu ar Putina portretu kā lielisku ilustrāciju. Taču Putinam bilde nepatīk. Krievu vēstniecība iesniegusi laikraksta redakcijai protestu. Tiek pieprasīts, lai nekas tamlīdzīgs vairs netiek darīts. Avīze nav komentējusi šos draudus.

Šveices avīze nav vienīgā, kas saņem Putina uzbrukumus par labās slavas graušanu. Tiesa Maskavā ir pieņēmusi lēmumu, ka Google un YouTube ir jānosoda ar lielu naudas summu par nepareizas informācijas sniegšanu par Ukrainas notikumiem. Kā norāda krievu cenzūra Roskomnadzor, tad šie divi kanāli sistemātiski publicējot nepatiesu informāciju par krievu armijas darbībām Ukrainā.

Pagaidām Kremlim izdevies iznīcināt tikai Google Krievijā un arestēt tās kontu, taču tālāk Putina skarbā roka pagaidām nesniedzas.

Vakar pienāca ziņa, ka Harkivā miris kāds zviedru brīvprātīgais, kas cīnījās ukraiņu pusē. Viņu. Nogalinājusi granāta, kas trāpījusi krūtīs. Puisis agrāk dienējis zviedru gaisa spēkos, bet no dienesta dzimtenē aizgājis, lai cīnītos Ukrainā.

Patika vakardienas epizode, kurā Putins bija spiests publiski gaidīt Erdoganu. Šo publiskās diplomātijas pazemošanas metodi viņš līdz šim pats izmantoja pret citu valtsu vadītājiem. Piemēram, liekot Merkelei sevi gaidīt uz fotoskatuves vismaz 4 minūtes. Tagad stāvēja un dīdījās viņš pats.

Pievienoju bildi, kuras dēļ diktators saskaitās uz šveiciešu avīzi. Kas vinam nepatīk? Klauns taču.

Leave a Reply