Izmantot civiliedzīvotājus kā humānu vairogu karā nedrīkst. Tādi noteikumi eksistē. Taču nav likuma, kas norādītu, ka krievi nedrīkst aizsargāt savus karavīrus un kaujas tehniku, novietojot tos ienaidnieka atomelektrostacijā. Vispār jau 1949.gada Ženēvas konvencijas 1977.gada pielikumā ir paragrāfs nr. 56, kas traktē atomelektrostacijas un hidroelektrostacijas kā „iekārtas ar bīstamu spēku“, kuras nedrīkst kļūt par militāra uzbrukuma mērķi. Jo AES un HES var izraisīt postu civilajiem iedzīvotājiem. Tur norādīts, ka nav vēlams izvietot šādu iekārtu tuvumā militārus mērķus. Krievija šos noteikumus ignorē. Jau martā bija mēģinājums šantažēt ārpasauli ar sagrauto AES Černobiļā, tagad liek lietā AES Zarorižjē.
Ko Krievija pagaidām ir izdarījusī? Sagrāvusi un izlaupījusi Ukrainas īpašumu un cilvēkus. Enerģiju, graudus, iekārtas, mēbeles, pārtikas preces un vērtslietas. Tas, ka krievi turpina izvietot ar Zaporižjes atomelektrostaciju ieročus un armijas daļas nozīmē, ka šis faktiski ir veids kā iespējams tālāk turpināt šantažēt visu Eiropu. Tā rīkojas teroristi. Ukraiņu izlūkdienests ziņo, ka krievi gatavojot jaunu uzbrukumu AES (The Guardian), mīnē apkārtni (DN), tāpēc ir pamats šo situāciju pārbaudīt. Starp citu, jau mēnesi Kremlis neatļauj starptautiskajai organizācijai IAEA apmeklēt Zaporižji, lai noskaidrot vai tur viss ir droši un kārtībā (BBC). Ukraiņi to vēlas, mēs pārējie arī, bet Kremlis to negrib un pasaule tāpēc dzīvo tālāk stresā. Tikai vakar vakarā, pēc telefonsarunas ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, beidzot izdevies vienoties ar Putinu, ka inspekcija tomēr notiks. Putins turpinājis apgalvot, ka riska faktors šeit esot ukraiņi paši (CNN), bet satelītu novērojumi pierāda pretējo – uzbrūk un mīnē krievi (Maxar Technologies).
Tikmēr turpinās „partizāņu sprādzieni“ Krimā (Reuters) un vienlaikus krievi mēģina atjaunot Harkovas apšaudi. Granātu eksploziju rezultātā tur vakar sagrautas dažas ēkas.
Atkal tiek apstiprināts pieņēmums, ka Krievija cerēja strauji un viegli iekarot Ukrainu. Kāds FSB aģents (ASV atklātā videoierakstā) novēlējis kolēģim – krievu karotājam Ukrainā 24.februārī: „Ātru un panākumiem bagātu ceļojumu!“. Taču ekskursija neizdevās. Sākumā Kremlis centās aplenkt Kijevu, bet bija pārsteigts par sīvo pretošanos. Pēc tam Putins attiecās no galvaspilsētas un koncentrējas uz okupēto teritoriju saglabāšanu.
Pašlaik krievi veic taktisku pārgrupēšanos ar mērķi saglabāt ukraiņus frontē ap Harkovu, lai gan paši pārmet ieročus un spēkus uz dienvidu reģioniem.
Ukraiņi turpina savas aktivitātes Krimā. Kerčas tilts, kas savieno Krimu ar cietzemi, ir ukraiņu mērķis. Tas ir 18 km garš un krievi pašlaik ir gatavi šo transporta mezglu „līdz zobiem“ aizstāvēt un ap to tiek koncentrēti spēki. Eksperti gaida kauju eksploziju tieši šajā punktā. Līdz šim Krimā sprādzis vairākās kara bāzēs un infrastruktūras krustpunktos: Belbekas lidostā (uz ziemeļiem no Sevastopoles), kara noliktavā Timonovā un iepriekšējie sprādzieni otrā kara lidlaukā. Krievi esot atkal tikko notriekuši kārtējo ukraiņu dronu tuvu Krečas tiltam (ISW Institute for the Study of War). Saprotams, ka krieviem šis tilts ir ļoti svarīgs. To sāka būvēt pēc okupācijas 2015.gadā un pārvads tika pabeigts 2018.gadā par 3,3, miljardiem eiro. Kerčas tilts ietver gan autostrādi, gan arī dzelzceļa sliedes un savieno Krimu (2,5 miljoni iedzīvotāju) ar Krieviju.
Lai sagrauto šo tiltu, nepietiks ar dronu. „Tur vajadzīga jūras spēku raķete. Tās, kas ir pagaidām Ukrainas rīcībā, sasniedz mērķi 280 km attālumā. To var izdarīt ASV Harpoon, kuru ukraiņi ir saņēmuši no Dānijas vai pašu ukraiņu R-360 Neptun“ – konstatē eksperts Ilmars Kelhko. Ukraiņu raķetes garums (kopā ar paātrinātāju) ir 5 m un cena 1 miljons eiro.
Ukraiņiem šis tilts skaitās nelegāls objekts, kura celtniecību Maskava nav saskaņojusi ar Kijevu. Viņi nebēdā par tā likvidāciju. Taču Kremlim šis tilts ir ne tikai saite ar Krimu, bet arī simbols.