2011.gada 12. jūnijā. Eseja.

Pa gaisu kā putni lido plastmasas maisi. Tie maina virzienu un ņem kursu uz jūru. Daži nosēžas uz ūdens līmeņa un tālāk peld kā pīles. Citi nogrimst uzreiz kā cirvji.
Katrs dara kā grib.
Tepat līdzās kaķa acis lielas kā pogas.
Zvirbuļi čiepst tā, ka pat kuģa taure tos nevar pārkliegt.
Ir karsts.
Ļoti karsts.
Ir svētdiena.
Vietējie laista futbola zālāju savos iekšējos pagalmos, kas ir kabatlakata lielumā.
Ziedi izpaužas tikai krūmos. Tā ir drošāk. Hibiskus un lapsastes te tēlo dzīvžogus.
Kukurūza arī.
To stāda ap kafejnīcām un apcērp kā krūmus. Ātri, ērti izdevīgi. Nu un kas, ka stulbi?
Ļoti praktiski.
Trīs nikni veči ātriem cirtieniem mēģina izveidot frizūru kādam dzelkšņainam krūmam, kas laikam izdarījis ko sliktu. Noēvelē ar krūmgriezi savu ienaidnieku – melnu un maziņu.
Nekas maigs te neaug.
Neiztur.
Tikai dzelkšņi un olīvas.
Sviedru straumītes atkal tek man pār pieri un turpina veidot grīvu zem blūzes. Oj, mana privātā sāļā duša!
Oj.
Tālumā svītras uz ūdens līmeņa zīmē iežu kārtas. Kuteris ierodas kā policists un visu sajauc.
Sievietes melnā, vīrieši baltā un austrumeiropas ”ziemassvētku eglītes” salmu platmalēs liek lietā savu galveno ieroci – mednieces skatienu. Vajadzīgā laupījuma tuvumā nav, uz ielas nevar redzēt veču banku kontus. Tas slikti, protams.
Pacietību vajag visur.
Izturot smakas un acu biedēkļus arī.
Tetovējumi vīd visur. Kā cietumā.
Uz pleciem, kāju pēdām un publiski neredzamām intīmām zonām. Mēs varam tikai minēt kāpēc tas vajadzīgs. Tikai minēt, lai gan tas viss jau sen zināms un elementāri uzrunājošs kā sviedru smaka.
”Dont you?”- vaicā sieviete no skaļruņa. Laikam dzied.
Vienīgās gaumīgās un tukšās šajā tveicē ir debesis. Tirkīza zilumā. Neviens netiek klāt lai apķēpātu.
Pāris kara lidmašīnu tikai apstiprina likumu kā vācu gramatikā.

Skaistums ir pieticīgs formā, bet bezgalīgs saturā.

Mani sarkanie nagi zaļajā zālē atgādina karogu. Eju tālāk, skatos uz leju un nevaru atcerēties kas tā bija par valsti, kurai tāds karogs – zaļš, sarkans un…tur laikam spēlē futeni. Labi spēlē futeni.
🙂

Zaļas zāles nogurums
Karstumā
Kā pirtī
Pārliecina pat
Vislielāko kretīnu
Kas staigā
Tumšās drēbēs
Pa
Saules vidu!

Tetovējumu
Čūskas un skorpioni
Sabīstas no gaismas un
Sabēg pagrabā.

Viens nepaguva.

Tas bija
Neliels.

Viņš aizbēga no
Tur tās
Sievietes plaukstas
Veikalā
un
Iespruka plastmasas maisiņā,
Kas pēc tam aizlidoja
Virs jūras.

Bez Lampedūzas.

🙂