Mūsu 3 oligarhiem, patvērumu meklējot, atradu viņiem Saūda Arābiju.

2011.gada 13. jūnijā
Tālums tuvina.

Attēls: wikipedia. Idi Amins Ugandas oligarhs

Mūsu sabiedētie Latvijas 3 oligarhi patlaban ņemas pa Latvijas medijiem un mēģina pūst mums miglu acīs.
To var skaidri redzēt pat no citiem kontinentiem.
Pašreiz esmu fiziski patālu no Latvijas, taču dators atļauj sekot notikumiem dzimtenē.
Tur iet jautri, kā parasti.
🙂
Viens no ”oligarhu trīnīšiem” tikko uzstājies ar Berluskoni cienīgu runu vakar LNT.  Otrs, piepūstiem vaigiem, ņemas pa ”Dienu”, trešais izskatās apvainojies.
Neiet puišiem.
Saskaņas Centra savādnieki līdzīgi nervozē, mēģinot izlikties par nākamo vēlēšanu trumpja kārti.
Piepūsti vaigi te nepalīdzēs.
😉
Nervozs laiks dzimtenei.
Izskatās, ka visiem trim vajadzētu emigrēt.

Latvijas oligarhi. Foto: Delfi.lv AFI.

Tā būtu labāk mums visiem, viņus – ieskaitot, jo, ja politika kļūst atkarīga no dažu personu naudas maisiem, tad slikti ir demokrātijai un tautai. Mums to nevajag.
Nevēlēsim oligarhiem sliktu.
Lai viņiem klātos labi arī turpmāk, es atradu oligarhu miera ostu – Saūda Arābiju.
Šī valsts jau sen kļuvusi par populāru gāzto valdnieku leiputriju.

Navazs Šarifs. Foto: wikipedia.

Būtībā Sauda Arābija ir jasmīnu revolūcijas kontrrevolūcija. Visi, kas pārstāv ”vecās vērtības” bēg uz šejieni.
Te, piemēram, tagad atpūšas Jemenas diktators, 69 gadus vecais Ali Abdula Salehs. Viņš nav vienīgais, kuram reliģiozi konservatīvā monarhija nodrošina laimīgas vecumdienas.
Turpat rosās Ugandas diktators Idi Amins, kurš 1979. gadā bija spiests pamest dzimteni un caur Lībiju pārcēlās uz dzīvi Jidā.
2003.gadā viņš  nomira 78. gadus vecs, pavadot šeit lielisku un nodrošinātas vecumdienas skopā ar savu gigantisko ģimeni.
Bijušais Pakistānas premjerministrs Navazs Šarifs Sauda Arābijā nodzīvoja 8 gadus. Pēc militārā apvērsuma dzimtenē 1999. gadā, kad tur pie varas nāca Mušrafs.

Zine El Abidine Ben Ali Tunisijas oligarhs, dikators

Bijušais Tunisijas prezidents Zine Abidine Ben Ali savā dzimtenē ir notiesāts, taču var mierīgi ”nospļauties” uz dzimtenes pinkertoniem, jo arī viņam ar 14. janvāri ir piešķirts patvērums Sauda Arābijā. 74. gadus vecais Tunisijas diktators šeit jau paguvis pagulēt slimnīcā, izārstēties un laiski izstaipīties. Notikumus dzimtenē un pavēli par viņa arestu Ben Ali no Saūda Arābijas sauc par ”farsu”.
Tieši tāpat kā mūsu Lembergs novērtē sev adresēto epitetu ”oligarhs”.
Līdzību ir daudz.
Kāpēc Saūda Arābija kolekcionē gāztus oligarhus?
Sauda Arābijas karalim Abdulam ir liels pamats baidīties, lai jasmīnu revolūcijas nepārsviežas uz vietējiem ”košuma krūmiem”. Arī viņa galms ir dziļi iestidzis korumpētībā.
Valsts ir viena no viskonservatīvākajām pasaulē, valdošā dinastija jau 80 gadus tur valsts politiski – ekonomisko varu savās rokās. Sievietēm nav balsstiesību vēlēšanās. Tās nedrīkst pat vadīt automašīnas, staigāt pat ielu normālās drēbēs, piedalīties valsts politiski ekonomiskajā dzīve un darba tirgū uz līdzvērtīgiem noteikumiem.
Mūsu oligarhi nav sievietes.
Viņiem tur būs OK.
🙂
Šlesers, Šķēle un Lembergs nav arī šiītu musulmaņi, kurus Saūda Arābijā vajā un diskriminē.
Vajāšana viņiem tur nedraud.
Arī labi.
Kāpēc demokrātiskā rietumu pasaule liek saudiešiem mieru?
Tāpēc, ka viņiem pieder gigantiskas naftas rezerves.
Mūsu tirāniem tur klāsies labi.
Mums bez viņiem politikā arī.
🙂

14 thoughts on “Mūsu 3 oligarhiem, patvērumu meklējot, atradu viņiem Saūda Arābiju.

  1. ok, ja vien šie kungi gribētu doties uz Saūda Arābiju. Bet vai tas atrisinās Latvijā naudas ietekmi uz politiku? Ir jau vēl citi spēlētāji – ļoti turīgi (apšaubāmu naudas izcelmi un kriminālu pagātni) , plašākai sabiedrībai mazāk pazīstami, kuri tāpat ietekmē politisko dzīvi. Jautājums – kāpēc mediji par viņiem nerunā? Tā nav norāde raksta autorei, bet vispār aplami koncentrēties tikai uz šiem trīs kungiem.

    • Jā, problēma ir kompleksa. Rukšu mums pietiek. Tikai ar kaut ko ir jāsāk. Tāpēc sākam ar pirmajiem trim, kas ņemas pa priekšu. Mediji lielā mērā atrodas oligarhu kontrolē un jūtams arī spiediens uz sabiedriskajiem medijiem caur bēdīgi slaveno radio un TV padomi un partijām, kas to formē.
      Mediju žmiegšana pašlaik Latvijā iet vaļā uz “pilnu klapī”. Būs jāmēģina pievērst situācijai Latvijas mediju vidē ārzemju organizāciju vērībai. Citādi aizbāzīs mums mutes galīgi.

      • “Tikai ar kaut ko ir jāsāk. Tāpēc sākam ar pirmajiem trim, kas ņemas pa priekšu.”

        Hmmm… 😉

        Tikai (?!?) pēc iekš viena miera šajā “valstī” trulā ZOMBIJU transā nogulētiem (šīs “valsts” angažētajos “masmēdekļos” – absolūti neprofesionāli un pat noziedzīgi noklusētiem) 20 gadiem “ar kaut ko ir jāsāk”? Beidzot – kad jau vairs praktiski nav nekādu iespēju turpināt līdzšinējo truli inerto / apzināti “politkorekto”, Cilvēciski nožēlojamo “klusēšanu lupatiņā”???…

        Man gan domāt – vai tā “sākšana” TIKAI pašreiz, pēc veselas paaudzes (!!!) nomuļļāšanas / izvārtīšanas pa SILES “vienlīdzīgāko” lopu treknajiem mēsliem, nebūtu tā kā mēreni (patiesībā – neatgriezeniski) iekavēta?… ;)))

        Ir ta’ sacīts: “Kas par vēlu, tas – par skādi”.
        Tā nu vi’š i’, ko šam padarīs…

        • Grieķijā ir noticis tas pats. Viss izsaimniekots. Cilvēki iet ielās. Mums tas pats, bet ielās cilveki neiet. Gaidu, kad Bērziņs atkāpsies no sava amata. Tas būtu godprātīgi darīts.
          Ceru, ka tas drīz notiks.
          Tik daudz prāta taču viņam ir?
          Vai vismaz viņa padomniekiem.
          Jaunajam parlamentam ir jāvēl jauns prezidents.
          Japavelk svītra apakšā.
          Vecajam laikam.

      • 😉

        Nu ja, nu ja…

        Par to (t.sk. arī par SISTĒMU, veltām cerībām u.t.t.) jau ir ticis runāts iepriekš. Gan šajā w-dimensijā (pavisam nesen), gan arī citās komunikācijas “nišās” (jebkurās iespējamajās, faktiski – visus iepriekšējos pārdesmit gadus, īpaši jau – pēdējā desmitgadē).

        Manuprāt – “pavilkt svītru” var patiešām izdoties tikai vienā veidā: arī par to ir ticis “pausts viedoklis” jau iepriekš, gan šajā w-resursā, gan arī jebkurās citās iespējamajās (nosacīti brīvi pieejamajās) “virtuālā telpas” dažnedažādās “pažobelītēs” (ieskaitot arī “O.M. blogu”, dabiski).

        Uz kaut ko (dajebko) citu “cerēt un gaidīt” – tas patiešām nav nopietni, Sandra. Vēl jo vairāk – tāpēc, ka SISTĒMAS figuranti tieši uz to arī cer: ka “glupais vaukšķu pūlis” cerēs un gaidīs, ik pa brīdim KONTROLĒTI “uzdziedot un piedancojot”. Bezgalīgi, vai, kā saka – “līdz Pastardienai”… 😉

        “Vecais parlaments” / “jaunais parlaments” – kāda starpība?!?
        Priekš / iekš pašreizējās SISTĒMAS – absolūti nekāda, Sandra.
        Ja vien – mēs tomēr VAIRS nevēlamies savi un citus mānīt, kā tādus Antiņus… 😉

      • 😉

        Skat. iepriekšējos viedokļus, Sandra, t.sk. arī iepriekšējo komentāru (Jūnijs 17, 2011 plkst. 8:23 pēcpusdienā), īpaši jau pēdējo rindkopu.

        Šī saruna (atkal jau, tieši tāpat kā iepriekš) “iet pa riņķi”, acīmredzami.

        Dēļ kam tā, Sandra?…

  2. Lemberga uzstāšanās bija, atvainojos par tiešumu, bija cirks par brīvu plašām tautas masām. Pie kam vēl, pat par ieejas biļeti nebija jāmaksā, tikai klauns tāda spilgta viduvējība vien bija, trūka klauna deguna, loku zem acīm un tā tālāk un tā joprojām. Turklāt visas tās tēzes par Sorosu un sorosistiem lika smieties caur asarām – pliekani apvainojumi bez acīmredzamiem, uzskatāmiem faktiem. Jā, neviļus gribās laiku pa laikam atgādināt, ka mūsu tā dēvētie oligarhi līdzinās kādam bēdīgi slavenam itāļu mafiozi un politiķim, Silvio Berluskoni. Daudz mums tādu “Berluskoni” ieviesies. Kā sacīt jāsaka, ne kauna, ne goda. Cita starpā, mūsu jaunizceptais prezidents jau vien ir ko vērts, jebkurš sevi cienošs indivīds saņemtos un atkāptos saprotot, ka “nav smuki”, bet vai nu pie mums tā darīs, gluži pretēji – tautas mīlulis Daudze arī ierotējis Bērziņkunga paspārnē.
    Man šķiet, ja reiz Lemberga kungs ir tik varens un tā tālāk, lai uzdāvina ventspilniekiem tramvaju – būs viņiem ekoloģiski tīrs transports Ventspilī, ja pietrūks finansējuma, lai palūdz Sorosam… 😀

    • Absurdais teātris ir šodienas Latvijas politiskā ikdiena. To jāpieraksta, lai vēlāk cilvēki saprot kas pie mums 2011.gada vasarā notika. Īstenībā. Pārāk bieži politiķi pasūta memuārus un manipulē ar reāliem notikumiem savās “memuāru grāmatās”, kas ir pretrunā patiesībai. Šodienas politiskais teātris ieies vēsturē un kolorītu figūru tur būs daudz. Jaunais “prezidents”, piemēram, ar visām savām naudas kaudzēm un nepievilcīgajiem nekustāmajiem īpšuumiem. Kas par tipāžu lugai! Oj, par to rakstīšu!
      Nē, nevajag mālēt “velnu uz sienas” un bažīties, kā nu būs tālāk. Ja esam pateikuši – A. tad ejam uz B. Vienkārši ejam un lietas notiks!

      • “To jāpieraksta, lai vēlāk cilvēki saprot kas pie mums 2011.gada vasarā notika. Īstenībā.”

        😉

        ( Ja ļauts maķenīt “paplātīties” aktuālās tēmas kontekstā, kā saka… ;))) )

        Ņemot vērā zināmu privātpieredzi / “privātpraksi” – tas arī tiek darīts, praktiski ikdienišķi. Nu jau kopš teju desmitgadi attālā 2002. gada vidus, kad aizsākās priekšvēlēšanu ZOMBĒŠANAS kampaņa pirms kārtējā “saeimas vēlēšanu” FARSA.

        Savukārt, kopš 2007. gada sākuma (precīzi – kopš 15.02.2007.), kad izskanēja šajā Dieva pasaulē nākušā “O.M. Hroniskā Pjedestāla” pirmais “iebrēciens”, līdz pat “šai baltai dienai” tas (“O.M. HP”, tātad) joprojām turas “pie labas (nosacīti) veselības”, ikdienišķi izkārtojot “Pjedestāla” podestos interesantākās (manuprāt) šīs “valsts” hroniskās ikdienas epizodes (tradicionāli – ik dienu skaitā 6, +/-). Pašreiz, šādā nemainīgā “režīmā” rušinoties joprojām, top nu jau “O.M. HP” 18. “izlaidums” (rau – teju vai tāds kā “pilngadības” cipars ienācies, kā izrādās 😉 ).

        Dabiski – nav absolūti nekādas pārliecības par to, ka tas, kas ir ticis un joprojām tiek šajā “lauciņā rušināts” (kopš minētā 2002. gada, tātad), reiz, kādā “pārskatāmā perspektīvā”, varētu izrādīties intereses vērts ne tikai tiem, kuriem nav bijis slinkums (un arī ir pieticis dūšas) par to interesēties līdz šim, atbilstoši “hroniski” = ikdienišķi… Bet, nu – “tā nav mana problēma”, kā ir sacīts. 😉

      • 😉

        Vai “lieliski”, jeb tieši pretēji – to lai nu vērtē tie, kam tas šķiet gana interesanti (iespējams).

        Tie “teksti” (kas ir ienākušies iekš “O.M. arChīva” kopš 2002. gada) jau ir gan “izķemmēti” (pēc sistēmas: “pats sev “redaktors”, “korektors”, “cenzors” u.t.t., “ar visām pieturām līdz galapunktam” – nejūtu īpašu nepieciešamību pēc n-tajiem “piesaistītajiem speciālistiem”, no kuriem diez vai kāds “pazīst drēbi” labāk par “skroderi”) gan sistematizēti (nu jau – vairāk nekā 30 “nosacītajās” grāmatās, katra ap 200 lpp. “smalkā drukā”), gan “apdizainēti” un “ievākoti” (pēc sistēmas “kā es māku – tā es maunu”, uzskatāmie rezultāti = iekš “O.M. bloga”, attiecīgajā sadaļā), gan arī “projekta versijās” (t.i. 1- eksemplāra “signāl”-manuskriptos) “tiražēti” šķirstāmā formātā.

        Attiecībā uz izdošanu – ;))))))))))))
        Šajā MZ “valstī”?! Ņemot vērā iepriekš minēto, “uz privātādas izbaudīto” SISTĒMAI “neērto” personāžu IGNORĒŠANU, “atšūšanu”, “sankcionēšanu” un tam. “neitralizēšanu / ietekmēšanu”?!?
        Nu ko Tu, Sandra… 😉
        Ja nu vienīgi – tad, kad “pienāks letiņiem TIE laiki, ko citas tautas tagad redz”.

        Lai gan – principiālu iebildumu pret “O.M. arChīva” atsevišķu fragmentu (grāmatu) tiražēšanu arī šķirstāmā (tipogrāfiskā) formātā nebūtu (t.i. – no manas puses), protams: kāpēc gan lai liegtu iespējami daudzskaitlīgākiem iespējamajiem interesentiem uzzināt (vai arī – beidzot atzīt sev pašiem, atgādināt sev šķietami piemirsto) to, kas ir ienācies / uzkrājies “O.M. arChīvā”? 😉

        Dēļ tam arī – jebkuram iespējamajam interesentam kopš 2005. gada un vēl joprojām (vismaz pagaidām) ir brīvi pieejama “O.M. arChīva” w-versija. Kurā gan ir eksponēta tikai aptuveni 1/4 daļa no “pamatbāzes” kopapjoma, bet – arī tas jau nav nemaz tik maz (manuprāt).

        Nu, rau – “izplātījies” esmu (iespējami kompakti). ;)))
        Par ko arī atvainojos tiem, kuriem tas šķita gluži lieki vai aumež NEinteresanti.
        Viss pārējais, ieskaitot “tehnisko” INFO – “meklējiet rakstos” (t.i. – “O.M. blogā”), kā ir sacīts. 😉

      • Gan ir (jau līdz šim “ievākotajām” grāmatām), gan arī būs (vēl topošajām).

        T.sk. arī vairākas “oriģinālilustrācijas” (ja tā varētu tās dēvēt), piemēra pēc – šāda veida bilžuki:

        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9583
        &
        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=8349
        &
        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=8023
        &
        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=8391
        &
        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9568
        &
        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=7314
        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9591
        &
        http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9587

        u.c.

        Atvainojos par Tava w-resursa piesārņošanu, Sandra – šo “linkošanu” var mierīgi izdzēst no komentārru zonas, dabiski: gan jau, ka iespējamie interesenti paši to (vai jebko citu, atbilstoši ikreizējam “dvēseles noskaņojumam”) atradīs iekš “O.M. bloga”. 😉

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s