2011.gada 11. jūnijā
Šodien sīrieši visur pasaulē iet ielās, lai paustu savu atbalstu brīvības cīņām un upuriem Hamā. Piektdienas protestos Hamā gāja bojā apmēram 70 cilvēku. Demonstrācija sasaucas ar 1992. gada asiņainajiem notikumiem, kad izrēķināšanos ar tautu vadīja pašreizējā prezidenta tēvs.
Pašreiz demonstrācijas sākas arī Hamā.
Rīt vēlēs turki. Viss Vidusjūras reģions uzmanīgi seko notikumiem un prognozē Ataturka modernizācijas projekta krahu. Ir pamats nervozitātei, jo nav izslēgts, ka konservatīvais piegājiens ņems virsroku un valsts pārbīdīsies musulmāņu fundamentālistu mentalitātes virzienā. Pat Latvijā tulko korānu un uztver to kā kultūras fenomenu.
Valsts nākamais premjers, šķiet būs Receps Teijips Erdogans un viņa Taisnības un attīstības partija. To atbalsta ne tikai lielākā daļa iedzīvotāju, bet arī turku musulmāņu biznesa sektors.
2002.gadā mēs skeptiski vērojām Erdogana nākšanu pie varas. Taču viņš meģināja modernizēt musulmāņu pieeju valsts politiskajai stūrei. Pērējais deputātu ”stafs” atgādina mūsu liberālos un sociāldemokrātu grupējumus.
Protams, ka Ankarai ir liela nozīme Vidusjūras valstu jasmīnu revolūcijas veicināšanā. Praksē tas nozīmē deju uz virves un bīstamu līdzsvara gājienu, lai sabalansētu kaimiņvalstu intereses ar savējo labumu. Vienmēr neizdodas trāpīt desmitniekā (reakcija uz Bengāzi notikumiem).
Taču skaidrs, ka rīt visu izšķirs iekšpolitiskie jautājumi. Erdogana partija vēlas reformēt valsts pamatlikumu.
Latvijā arī to vajadzētu.🙂
Konstitūcijas reforma samazinātu drošībnieku ietekmi uz valsts politiku. Tas būtu OK.
Erdogana pretinieki, protams, uzskata, ka viņš min taciņu autoritārisma virzienā.
Rīt redzēsim kas īsti būs un kā notiks.
Tālākā demokratizācija Ataturka valstī ir arī mūsu interesēs.
Karsts, ap 40, te pie Vidusjūras.
Elpojam dziļi.