Latvijas mediji mēģina no informācijas druskām izveidot sabiedrībai priekšstatu par to, kā un kāpēc apprecējies Latvijas prezidents.
Jā, sabiedrību tas interesē, tas ir pavisam normāli.
Publikai Latvijā ir tiesības zināt visu par to, kas citiem skaitās ” guļamistabas tēma”. Nedz Andris Bērziņš, nedz viņa sieva vairs nav privātpersonas, bet gan publiskas personas.
Tas ir jauns statuss.
Tas nāk kopā ar Prezidenta amatu
Andra Bērziņa rīcība – slepus rīkot kāzas liecina, ka nedz viņš nedz viņa kundze nav gatavi amatam, kuru Bērziņš ir uzņēmies.
Tagad – kopš 2. jūnija viņš pats, visas viņa sievas un nesievas, bērni un nebērni ir publiskas personas. Tik augsts amats izmaina jebkura cilvēka un ar viņu saistīto ļaužu situāciju.
Jā, daudzi to neiztur.
Jā, vēsture liecina, ka karaļi tieši tāpēc atkāpjas no amatiem.
Pārtapt no privātas personas publiskā personā, protams, nav viegli.
Taču tas notiek automātiski – līdz ar piekrišanu uzņemties šo darbu.
Prezidents simboliski veic ”karaļa” funkcijas valstī un tāpēc sabiedrībai ir tiesības interesēties gan par valsts galvas privāto dzīvi, bērniem, gan par viņa un tuvinieku veselību, naudas maka biezumu, intelektu, interesēm, tēriņiem un privātiem grēkiem.
Publiskas personas tāpēc tiek pakļautas mediju apšaudei un ir daudz neaizsargātākas uz publiskās skatuves nekā parasts cilvēks.
To pieprasa demokrātiskās sabiedrības caurspīdīguma princips.
Ar to jārēķinās.
Tieši tāpat kā balerīnai jārēķinās ar sāpošām pēdām vai hokeja vārtsargam ar drebuļiem zem sasvīdušā apakškrekla spēles laikā.
Amats uzliek pienākumus un atbildību.
Ne katrs to spēj panest.
Tāpēc ikviens biznesa cilvēks, dakteris vai ”šeftmanis” nav piemēroti Prezidenta krēslam.
Tas pieprasa ne tikai intelektu, bet arī daudzas citas cilvēciskas īpašības, kuras ne katram daba ir ielikusi jau šūpulī.
Harizma un šarma talants ir pašas būtiskākās.
Prezidentam nav jārisina ekonomiskas vai finansiālas problēmas.
Viņam jārunā ar tautu.
Krievija, Koreja vai Baltkrievija, piemēram, nav demokrātiskas valstis un prezidenta loma tajās ir stipri pasargātāka no atvērtības tautas priekšā un manipulatīvāka nekā – Somijā, Čehijā vai Latvijā.
Mēs vēlamies dzīvot Eiropā un esam tiekušies demokrātiju virzienā.
Tas nozīmē, ka mums ne tikai jāpievāc rietumeiropiešu ”labumi”, bet arī jāuzņemas pienākumi un jauni – civilizētu amatpersonu uzvedības noteikumi.
Jaunievedumi regresa virzienā neliecina par labu valstij.
Andra Bērziņa publiskās izdarības ziņo par viņa konsekvento neizpratni par amatu un pienākumiem, kurus viņš un viņa ģimene ir uzņēmusies.
Mēs esam dabūjuši PSRS laika ”prezidentu” ar autoritatīvu, sovjetisku pieeju Latvijas Prezidenta pienākumu bagāžai un Brežņeva stila izdarībām.
Cerams, ka žurnālisti Latvijā kļūs vēl niknāki un informācijas deficītu no Prezidenta kancelejas puses mums kompensēs ar paparaci ”nozagto faktu” pienesumu.
Tāda ir demokrātijas loģika – ja pats prezidents mūs nenodrošina ar informāciju kas ir pietiekoši izsmeļoša, tad mēs raksim paši.
Ņemiet par labu to, kas būs.
Bērziņa norobežošanās no publiskās telpas neglābs viņu no mediju uzbrukumiem.
Piemēram, Zviedrijā viņam šodien ar esošo izturēšanās manieri ietu pagalam grūti.
Andra Bērziņa drebelīgs nekonstruktīvisms, nespēja izteikties, runāt, pārliecināt publiku par savu viedokli un redzējumu. Nebūtisku faktu un nostāju pārspīlēšana pār būtiskiem, akcentu pārlikšana, savas privātās dzīves ”uzputošana” – ir tikai daži no Latvijas jaunā prezidenta misēkļiem, kas normālā rietumvalstī viņam maksātu krēslu.
Izskatās, ka vispareizākais viņam būtu pašam atteikties no prezidenta amata.
Nemocīt savus tuviniekus un likt mierā savām ambīcijām.
Atzīt, ka vecā Saeima nebija cienīga izvirzīt jauno valsts prezidentu šādā – valstij kritiskā brīdī, uz atkāpties ar cieņu.
Baudīt savus ”nomenedžētos pensijas tūkstošus” un atbrīvot Latvijas Prezidenta krēslu piemērotākai personai.
Tik vienkārši tas ir. Pagaidām izskatās, ka Bērziņam nepietiks inteliģences atzīt savu kļūdu.
Varbūt jaunie padomnieki to viņam pratīs paskaidrot?
Varbūt Bērziņam vienkārši gribas izveidot jaunu stilu- ir tikai prezidents. Viņa ģimene vai neģimene ir tikai fons, kas viņa lēmumus neietekmē[s].
;)))
Šamais ‘biedrs’, tieši tāpat, kā ‘katrs viens’ konsekventi PRIVĀTS personāžs, var “veidot savu stilu” savas privātās kompetences ietvaros (t.i. – varĒJA, kad bija privātpersona) – priekš publiska personāža tas “neiet krastā”. Tieši tāpat, kā priekš privātpersonas “neiet krastā” jebkas uz publisku personu attiecināms (gan attiecīgo privilēģiju, gan ierobežojumu izpratnē). Tas, jādomā, ir gana elementāri (manuprāt). 😉
Publiska persona amatā “savu stilu” var veidot tikai ar ļoti nelielām korekcijām. Ir vispārpieņemtās uzvedības, etiķetes un protokola normas, kas liecina par cilvēka līmeni un kompetenci. Ja cilvēks (kas ieņem amatu) nezina kā rīkoties (dara pēc sava prāta) vai saspītējas un grib izdomāt “savu velosipēdu”, tad to uzskata par analfabētismu. Tieši tāpat kā analfabēts atšķiras no lasītpratēja, arī valstsvīri atšķiras. Austrumeiropas cilvēki bieži izgāžas. Latvija līdz šim turējās rāmjos, taču Andris Bērziņš mūs izgāzīs. Tieši analfabētisma dēļ.
Beidziet smīdināt tautu ar savu Zviedriju, cienītā. Kādam protokolam un etiķetei tad tur atbilst, piemēram, Borga zirgaste? Vai prinča jaunās draudzenītes soft-porn bildes?
Runa ir par valsts galvu nevis par Finanšu ministru (Borgs) vai prinča kārtējo draudzeni. Nejauciet personas. Koncentrējieties uz prezidentiem, kas varu nemanto. 🙂
Etiķeti gan jau viņam iedzīs (es ceru). Un vēl šādus tādus protokolus.
Par to savu stilu es biju domājis, ka viņš nepārkāpjot normas robežas, cenšas ne gluži izgudrot velosipēdu, bet tikai nedaudz pārkrāsot tam rāmi. Protams, vai to maz vajag darīt tieši šobrīd un tieši viņam, tas ir cits jautājums. Bet būs interesanti pavērot.
Man jau liekas, ka savulaik Gunta Ulmaņa vēlme rāpties kokā (ko viņš arī izdarīja) ar bija iziešana no rāmja (un izgāšanās).
“Etiķeti gan jau viņam iedzīs (es ceru)” – hm, šobrīd ‘tādām cerībām nav pamata.
Jā, man arī šķiet, ka jaunais Prezidents pārāk ilgi kūņojas un tūļājas un Ulža cerības paliks vēlmes agregātstāvoklī. Ar to “ramja pārkrāsošanu” iet pavāji. Guntis Ulmanis, starp citu, nemaz tik daudz neizgāzās kā Latvijā to mēdz uzsvērt. Viņš bija labs Prezidents un tie pāris misēkļi ir nieks. Viņš kā persona, manuprāt, bija piemērots šim amatam. Vismaz tobrīd.
Manas cerības vairāk sasaistās ar domu, ka diez vai prezidenta kanceleja laidīs tautās nesagatavotu prezidentu. Gan jau pa šiem gadiem tur ir uztrenējušies speci, kuri varētu pat sētas mietam iemācīt labas manieres.
Ja nu tā nav, tad būs bēdīgi (vai jautri, kā uz to paskatās)- būs tāds prezidents pusfabrikāts 🙂
P.S.
Vēl jau viņš nav prezidents- ja nu viņam neizdodas nomurmināt zvērestu? 🙂
Parasti tiek savākti nevis padomnieki, bet gan vēl blāvāki un mazāk ziņoši cilvēki! Kā galmā, lai būtu uz kā izcelties pirmajai personai! Neiemācīs neko! Zatlers četru gadu laikā tā arī neieklausījās padomā, ka stāvot žaketes apakšējā poga nav jāaizpogā. It kā jau sīkums, bet ja stāv rinda ar citu valstu prezidentiem, kas to zina….. viedoklis tomēr rodas… Un komunikācijas talants vai nu ir, vai nav. Var jau atkal tērēt tūkstošus komnsultantiem, bet vienalga būs, kā ir!
Te http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/52498/berzins-atbalsta-atteiksanos-no-budzeta-vietam-augstskolas nu gan ir “pērles”atrodamas, ja vien žurnālisti precīzi atainojuši. Tiešām patreiz augstāk pieminētajām cerībām nav pamata.
Piedod Sandra, bet Jūsu nepatika pret LVP A.Bērziņu jau robežojas ar pataloģiju.
Bērziņš amatā stājās vakar, bet kāzas nav šodien un nebija arī vakar pēc stāšanās amatā, tā kā beidziet cepties, lai man nevajadzētu mainīt viedokli par Jums.
Ja par A.B. tad viņš tiešām nav tipisks VP, jo VP pienākumi ir vairāk koncentrēti uz valsts prezentēšanu, bet ne iekšpolitiku. Taču, patreizējā neordinārā situācijā, kad valsts de facto īstenībā nav, iespējams, ka šāds risinājums nemaz nav tik slikts, jo Gorbačova tipa prezidenti ir piemēroti valstīs, kurās viss ir daudzmaz sakārtots, bet par Latviju to teikt nevar.
Man jau pietiek ar vienu neizlēmīgo – Dombrovski, kurš neko citu nemāk, kā gaidīt ko kāds ārpus valsts pateiks un kas, protams, nebūs LV interesēs.
Paldies par viedokli!
Es neuzskatu, ka Bērziņa kungs bija labākais, ko varēja ievēlēt par Latvijas Prezidentu. Ir un bija simtiem labāku un piemērotāku latviešu, kas šo darbu padarītu labāk. Vai ne?
Bet šis okupācijas varas ministra vietnieks, PSKP nomeklatūras kadrs, kas pratis lunkani kalpot visām varām, gan padomju okupācijas varai, gan tagad apstrādāt tautu un izkārtot sev miljonu pensiju un vēl iekārtoties neatkarīgas Latvijas Prezidenta krēslā, godu mums, latviešiem nedara! Prezidentam ir svarīga morālā un ētiskā dimensija! Politikas bīdītāji uz šiem aspektiem nospļaujas. OK, Jūs gribējāt lai es arī klusēju, tā kā visi? Lai piekrītoši klanu galvu, kaut gan redzu, ka “karalis ir kails”?
Man laikam ir tīri sievišķīga piebilde. Viņa draudzene tik ļoti bēga no žurnālistu uzmanības, ka bija skaidrs – viņa nevēlas būt blakus prezidentam un apmēram kaut ko tādu viņa arī teica kādā intervijā. Gan jau ar varu neviens viņu nevilktu uz sarkanā paklāja. Tagad sanāk, ka kaut kāds spiediens (sabiedrības? draudzenes? paša Bērziņa?) ir panācis šādas slepenās kāzas. Un ar to tikai padarot visu vēl ļaunāku. Tagad gan sabiedrībai būs tiesības teikt – kur ir mūsu pirmā lēdija? Vai tad tiešām vīram ar sirmu galvu, pietiekami vecam, lai varētu būt prezidents, nepietika saprāta, lai savu ģimeni legalizētu cienījamākos apstākļos? No pārmērīgas mediju uzmanības var izvairīties dažādi, arī rīkojoties atklāti. Bet vai Jaunievēlētam prezidentam ir jāapņem sava Pirmā lēdija tādā slepenībā it kā kaunoties par savu rīcību? (Tā reizēm dara pavisam jauniņi cilvēki, sapratuši, ka drīz puncis neielīdīs līgavas kleitā, piedodiet par salīdzinājumu).
Jā, būtībā tas ir pazemojoši mums visiem, ka “biedrs prezidents” vai nu īsti nesaprot ko ir uzņēmies un neaptver savas jaunās lomas nozīmīgumu, jeb viņš ļoti primitīvi un proinciāli domā, ka “tam kam lielāks naudas maiss”, tas diktē arī uzvedības un morāles noteikumus. Piemēri nav tālu jāmeklē, mums ir 3 oligarhi, kas domā, kā viņi ir ne tikai poitikas, bet arī morāles noteicēji. Lembergs, piemēram, sludina tradicionalās ģimenes vērtības, bet pats savu sievu “spēpj zem gultas”. Attieksme pret sievietēm un bērniem liecina par valsts progresa līmeni.
Biedra prezeidenta attieksme pret savu – tagad jau sievu, nav akceptējama.
Tā prezidents nedrīkst rīkoties.
Arī tad, ja vinam ir daudz naudas un ielākā pensija valstī :)!
Provinciāli.
Jaunā pirmā lēdija liekas ļoti simpātiska, žēl, ka viņa nostādīta tik neapskaužamā situācijā.