Rakstīt un runāt par Latvijas mežu izciršanu nav vēlams. Tas ir tabū.  Uzreiz seko ”jomas speciālistu atklātās vēstules” ar sašutuma zalvēm pret kritizētājiem.

Mežs ir mūsu valsts lielākā eksporta prece un cīnīties pret mežu izciršanu nozīmē to pašu ko ”traucēt attīstīties Latvijas ekonomikai”. 

Mežu lobijs ir masīvs. Līdzko žurnālists atļaujas apgalvot, ka pat (!) lidmašīnā, lidojot no Stokholmas un Rīgu pāri Kurzemei, var saskaitīt kailcirtes un izplosīta meža robus, tā uzreiz atskan zvans no lielākajiem priekšniekiem šajā jomā ar draudiem – ”Tā nav! Jūs nekā nezināt! Neko nesaprotat!”. Tam seko pierastais apgalvojums, ka ”mežu Latvijā joprojām esot daudz ar daudz”  un ”žurnālistiem te nav ko jaukties pa kājām”.

Kāds apzinīgs mežkopis mani lūdza papētīt šo problēmu – strīdu starp medijiem un mežu lobiju Latvijā.

Labi, sāksim iedziļināties.

Pirmajiem liekas, ka Latviju izcērt nežēlīgi un nesaimnieciski, otrajiem šķiet, ka ”tie visi ir apvainojumi” un, ka pret mežu apsaimniekotājiem Latvijā tiek izvērsta ”apzināta mediju kūdīšanas kampaņa”, galvenie vajātāji esot zviedriem piederoši vai viņu ietekmē esošie mediji.

Patiesību var noskaidrot dažādi  –  vai nu apskatot savām acīm, runājoties ar cilvēkiem vai arī analizējot skaitļus un faktus.

Kam jūs ticat vairāk – atskaitēm vai ainavai?

Protams, kas eksistē arī godīgi skaitļi un atskaites (paldies šiem godīgajiem cilvēkiem par to!) taču šie izņēmumi tikai apstiprina ”likumu” – Latvijas mežu pārdošana joprojām ir klondaika un te darbojas zelta raktuvju likumi un regulējums. Skaitļi un atskaites nereti tiek ”pievilkti” tā kā vajag.

Statistika nereti stāv nežēlīgi tuvu meliem.

Kāpēc es tā uzskatu?

Par to mani pārliecināja Latvijas iedzīvotāji, kuriem pieder meži un, kuri tos legāli un nelegāli izcērt. Īpaši aktuāla šī tēma ir patlaban, kad augušas kokmateriālu cenas un mežu pārdod visi, kas vien spēj.

• Es pārdošu visu, kas man ir. Pati pārcelšos uz pilsētu un kas zin – pēc tam pie dēla uz Īriju,- man skaidroja Elga. Pusmūža vecuma kurzemniece, rādot savas zemes un mežus, kas steidzīgi jāpārdod. Šķīrusies no vīra alkoholiķa viņa ir gatava pārkāpt arī likumu un izzāģēt visu ko vien var pārdot. Ieskaitot kāpu priedes.
• Pērc manu mežu! – viņa aicina, – citādi atvilksies dāņi vai zviedri un nopirks Tavā vietā! Tu vismaz saglabāsi šo piejūra mežu!-

Es atsakos un vedu Elgu atpakaļ uz ciemu. Atceļā uz Liepāju, uz Grobiņas ceļa man nākas braukt ”aizā” starp diviem ”ļaunajiem kraveniekiem”, kas piekrauti ar manas dzimtenes mežu un ved to uz ostu.

• Zagļi! – es klusi baros un zinu, ka pie stūres šiem braucamajiem nesēž nedz dānis, nedz zviedrs. Tur sēž tāds pats bāleliņš, kas pirms laiciņa nomigloja ar spēcīgu ķīmiju rapšu lauku Vidzemē, nobendējot vairākus simtus bišu saimju. Viņš ved projām manas dzimtenes baļķus. Tos pašus, kuros dzīvoja reti putni.

Melnie stārķi un visi pārējie, kuriem vairs nebūs kur ligzdot.

Dabas draugiem liekas, ka Latvijas meži ir unikāli kā dzīvs organisms. Eksporta nozarei šķiet, ka vērtība ir tikai kokmateriālā.

Kur esam mēs paši brīdī, kad plosa mūsu dzimteni?

Mūsu atbildība?

Kur viņa ir?

Rasma ir apzinīga. Viņai rūp nejēdzības.

• Sandriņ, apskaties kā  AS Latvijas meži izcērt mūsu mežu Rubā! – viņa (pa ceļam uz kapsētu) man rāda meža atliekas, kas izskatās nocirsts un saplosīts žagaru kalns. Visapkārt mētājas zari, nekopta vide. Vietējiem valsts monopols neļauj pat salasīt zarus iekuram. Posta vietām jābrauc garām visiem, kas apmeklē tuvējos kapus. Aina – atbaidoša.

Izcirtumi seko cits citam, jaunos stādījumus praktiski nejūt. Izskatās, ka Latvija pamazam pārvēršas par krūmu valsti. Bijušos mežus pārņem krūmāji.

Jā, es zinu, ka mežu eksports izglāba Latviju no krīzes.

Zinu, ka kokmateriāla cena šodien pasaule ir ļoti dārga.

Zinu, ka Elga zāģēs nost visu, kas viņai pieder, jo nauda ir vajadzīga dēlam Īrijā.

Zviedru statistika par Latviju rāda, ka apmēram 50% esošo Latvijas mežu pieder privātpersonām, kas gandrīz visu pārdod ārzemniekiem. Otra puse – AS Latvijas meži.

Vai kāds var godīgi atbildēt – cik meža mums galu galā atliks?

Puse, 1/4 daļa?

Kur ir sāpju robeža?

Taču kā ar tiem pašiem zviedriem?

Jā, zviedru biznesa laikrakstos regulāri parādās sludinājumi” par mežu pārdošanu Latvijā”. Zviedriem pieder diezgan daudz hektāru meža Latvijā un viņiem tos pārdevuši vietējie, nevis marsieši.

• Latvijā ir bezgalīgas attīstības iespējas”, – konstatē zviedrs Jakobs Barnets, kuram pieder meži Latvijā apmēram 1700 ha lielā platībā. Pašlaik Latvijas meži maksā lēti – 46000 līdz 7000 SEK par hektāru kas ir vismaz četras reizes zemāka cena nekā Zviedrijā.
• Latvijas mežu zemās cenas, augstā bonitāte un tuvums Baltijas jūras valstu noieta tirgiem padara Latvijas mežus ārzemju pircējiem ļoti pievilcīgus” – turpat līdzās, koncerna mājas lapā konstatē Skogsällskapet Latvijas sektora vadītājs Māris Sloka.

Jakobs gatavojas arī turpmāk investēt Latvijas mežos un cer, ka pēc 15 gadiem viņam izdosies Latvijā izveidot stabilu mežsaimniecības īpašumu, kas atbilstu arī zviedru izpratnei par šo biznesu.

Protams, ka cena Latvijas mežiem treknajos gados bija dubultojusies un kritās līdz normālām līmenim pēc 2008. gada.

 ”Latviešu īpašnieki, kas pārdod savus mežus, lielākoties neko būtisku meža labā nav darījuši. Meža platības Latvijā mēdz būt aizlaistas jo to apsaimniekotājiem, kas mantojuši mežu no saviem senčiem un nav to kopuši PSRS okupācijas laikā, vai nu nespēj vai neprot to sakopt”- uzsver zviedru eksperti. ”

Vissakoptākie meži Latvijā sastopami valsts monopola kontrolē, kas Latvijā veido 50% no visam mežu platībā valstī”.

Taču arī šeit celmu birzis vēršas plašumā.

Zviedru Stora Enso, Fora, Sveaskog, Hedeselskabet, Nordström Skog, Bergvik Skog pieder plaši Latvijas mežu hektāri.

Ārzemnieki pērn bijuši arī pārliecinošākie jaunu platību uzpircēji. Zviedrijas “SPP Livforsakring AB” un Norvēģijas “Storebrand Livsforsikring AS” īpašumā esošā “Foran Real Estate” (neliels līdzīpašnieks – arī Latvijas uzņēmējs Gundars Skudriņš, kura daļa nu jau ir tikai 3,47%) pērn savas meža platības palielinājusi par 9200 hektāru (gadu iepriekš – pat par nepilniem 17 000 hektāru). Citi iespaidīgu meža zemes platību pircēji ar ārvalstu “vecākiem” bijuši uzņēmumi “Myrtillus” (5000 hektāru klāt), “Fragaria” (3000 hektāru), “Sodra mežs” (2700 hektāru), “Ruda”, “Mežinvests”, “Empetrum”, “IFI Latvia” un vēl citi.

No saraksta pazudis, piemēram, Vidzemes puses uzņēmējs Aivars Samušs, kurš jau iepriekš savas meža platības bija samazinājis aptuveni par 2000 hektāriem, lielāko daļu zemes pārdodot SIA “Foran Wood”, un Valmieras puses uzņēmējs, zemnieku saimniecības “Jaunpumpuri” īpašnieks Aigars Bedrītis, kurš lielas meža zemes platības pārdevis lielākoties Zviedrijas uzņēmumam “Sodra mežs”, – raksta ”Latvijas Avīze”

Tiesa, nelielas meža zemes platības iegādājušās arī atsevišķas vietējās kompānijas un meža īpašnieki, taču, ja neskaita valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, tad no pašmāju uzņēmumiem pirmā divdesmitpiecnieka ietvaros vērā ņemamas platības iegādājušās vien kompānijas “Latvijas Finieris mežs” (aptuveni 460 hektāru), “Egļu mežniecība”, “Meža fonds” un privātpersona Juris Putniņš.

Latvijas lielāko meža zemes platību īpašnieku sarakstā pirmo vietu ieņem SIA “Foran Real Estate”, seko SIA “Rīgas meži”, SIA “Myrtillus”.

Jā, zviedri pērk mežu Latvijā. Pētot zviedru presi var konstatēt, ka Latvijas mežus zviedri uzskata par ”izcirstu, samērā nekoptu lauksaimniecība izmantojumu zemi”. Lai izveidotu no tā civilizētu mežsaimniecību, zviedri rēķinās ar ES pabalstiem.  Bez tās neesot iespējams Latvijas mežu atjaunošanas un kārtībā savešanas process.

40% no visa Latvijas kokmateriālu importa nonāk Zviedrijā.

Caurmērā 2-3% no tā ir nelegālais mežs. Katru gadu.

Elgas mežs.

Tā ir problēma.

Kurš vainīgs?

Stihiska privāto LV mežu īpašnieku alkatība?

Var gadīties, ka uzritoša ir arī mežu uzraudzības un bezkaislīgas inventarizācijas  klātneesamība?

Sodi par noziegumiem pret Latvijas dabu, pēc zviedru aplēsēm, esot vairāk nekā minimāli. Zviedru īpašniekiem šķiet, ka slikta (nepietiekoša!) joprojām ir Valsts Ieņēmumu dienesta un Muitas kontrole šajā nozarē.   

WWF analīze rāda, ka Domsjo imports no Latvijas uz Zviedriju tiek realizēts caur IA Domse Latvija. Holmen, Stora Enso importē caur – Stora Enso Metz, Rottneros – Rotneros Baltic SIA, Korsnäs – Latsin SIA, Sveaskog (AssiDomän) – iepērk caur SIA Baltfor, Thomesto – caur Silva Ltd., Södra iepērk kokmateriālus caur latviešu uzņēmumu Laskana. Visi šie zviedru uzņēmumi, kas iepērk mežu Latvijā uzsver, ka kokmateriālu izcelsme joprojām nav skaidra lieta un uzpircējs skatās uz baļķu piegādēm ostās ”caur pirkstiem”.

Kad tas beigsies?

Avoti:Loyd, S & Beland Lindahl, K 2000: Towards responsible timber trade. A survey of actors and origin of timber from Russia and the Baltic states. Taiga Rescue Network and WWF Sweden.

Illegal logging and Forest Crime. WWF position paper 2002.

Widstrand, S Lettland, fågelrikt grannland som öppnade sig. Vår Fågelvärld nr 1/1991.

http://www.latvianwood.lv/Default.aspx?&lang=2