2011.gada 5. janvārī

Zviedru rakstnieks Augusts Strindbergs aizgāja no šīs pasaules pirms 100 gadiem.

Tagad tiek svinēta viņa nāves simtgade ar neskaitāmiem kultūras pasākumiem un aktivitātēm, kas veltīti liela zviedru rakstnieka atcerei.

Savādi, ka zviedri šogad svin viņa nāves un nevis dzimšanas dienu.

Acīmredzot tieši tāpēc Strindbergs tagad sācis tvītot pats. No aizsaules.

–  Viss ir relatīvs, cilvēka vecumu ieskaitot, – tikko Twitterā ģeniāli atzinās Strindbergs, pie viena secinot, ka ”pēc Ziemassvētkiem mani vajā seleriju smarža, viss smaržo pēc selerija”.

Avīze Dagens Nyheter šodien atmasko, ka aiz diženā rakstnieka pseidonīma rosās mākslas galerija Liljevalchs, kas  ražo rakstnieka ”Okultās dienasgrāmatas” fragmentus katru dienu.

Čivināšana rakstnieka vārdā esot kampaņa gaidāmajai izstādei, ar nosaukumu ”Augusts”, kas tiks atklāta augusta sākumā.

–  Ja Strindbergs dzīvotu šodien, tad viņš aktīvi tvītotu pats!- uzskata izstādes veidotāji.

Vai Strindbergam kāds arī atbild?

Jā, atbildot.

Sekotāju un diskusiju dalībnieku netrūkstot.

Cits Strindberga inkarnācijas variants ir ”Expressen” Kultūras nodaļa, kas ar pseidonīmu ”EnDjeflaMan” katru dienu sačivina vienu rakstnieka citātu mikroblogā Twitter. Arī šeit var atrast norādes uz publikācijām avīzē.

Trešais ir vēl kāda mīklaina sieviete, kas pretojas (Strindberga vārdā) visam ko Twiterā čivina citi.

–  Sākumā tas bija labi. Rakstījām tikai mēs, – konstatē izstāžu zāles vadītāja un idejas autore, – tagad ir sliktāk, jo Strinderga vārdā Twiterā sāk rakstīt daudz. Bez stila izjūtas.

Īsā un kodolīgā Twitter izteiksmes forma esot kā radīta ģeniālu domu izpausmēm. Ta domā daudzi Strindberga imitētāji.

Zviedri šos čivinātājus sauc par ”spokiem”.

Cik spoku darbojas mūsu tīmeklī, latviešu valodā?