Bīstamākie draudi pasaulei 2013. gadā

2012. gada 8. janvārī

globāli riskiPasaules ekonomikas forums (World Economic Forum, WEF), kurš janvāra beigās Davosā pulcēs ietekmīgākos pasaules līderus, ir publicējis šī gada lielāko draudu sarakstu pasaulei. Tajā, pamatojoties uz pasaules  ekspertu un biznesa līderu aptauju ir uzskaitīti 50 lielākie riski.

gripaPirmajā vietā kā nopietnākais drauds ir medikamenti, kas vairs neārstē, jo ir palielinājusies rezistento baktēriju pretestība antibiotikām, kas ir pagaidām  svarīgākās zāles cīņā pret daudzām smagām slimībām. Mūsdienu globālajā pasaulē jaunas infekcijas izplatās ļoti ātri, taču antibiotikas ar daudzām no tām galā vairs netiks.

krīzeSvarīgs drauds pasaulei šogad būs arī klimata draudi kopā ar ekonomisko krīzi (otrā vietā), kas pagājušajā gadā izpaudās kā orkāns Sandy un citas katastrofas, kas uzbruka okeānu piekrastēm un salām. Tās rada milzīgas izmaksas un spiedienu uz valstu ekonomiskām un draud ar neparedzamām konsekvencēm.

draudi internetāPēc WEF domām trešais lielākais risks šogad būs digitālie baumu, viltus informācijas lavīnveida izplatīšanas riski internetā. Informācijas  izplatīšanas demokratizācija ir laba lieta, taču tā varot radīt arī vardarbīgas konsekvences, kas pagājušajā gadā izpaudās smagu vardarbību formā, pamatojoties uz YouTube izplatītajām antiislamiskām filmām.

Starp reģionālajiem draudiem ir pieminēts dzeramā ūdens trūkums Ķīnā, kas var izraisīt Ķīnas ekonomikas lejupslīdi ar visām konsekvencēm.

Bagātākajās valstīs cilvēki dzīvo aizvien ilgāk, pateicoties jaunām un dārgām veselības nodrošināšanas metodēm un ne visas valstu ekonomikas ir spējīgas izmaksāt pieaugošās pensijas. Piemēram, zviedru zinātnieki paredz, ka puses no tiem Zviedrijas jaundzimušajiem, kas piedzims šogad, spēs nodzīvot līdz 104 gadu vecumam. Tātad katrs otrais pārsniegs 100 gadu vecumu.

Ar WEF sarakstu sasaucas šodien Eiropas savienībā publicētais ziņojums par bezdarbu ES, kas liek domāt, ka šī problēma var būt  bumba ar laika degli.

Eirokrīze iedragājusi darba tirgu

bezdarbsPašlaik Eiropā novērojams ļoti augsts bezdarba līmenis. Vienlaikus var saskatīt plaisu starp ziemeļiem un dienvidiem, starp valstīm ar funkcionējošu un nefunkcionējošu darba tirgu.

Šādus secinājumus var izdarīt no šodien publiskotā ES Darba tirgus komisāra Laslo Andora prezentētā analītiskā materiāla 500 lappušu biezumā, kas aplūko 2012. gada tendences Eiropā.

Viens no secinājumiem: vissmagāk no bezdarba cieš Eiropas sievietes. Tieši darba trūkuma dēļ liela vecā kontinenta sieviešu daļa pakļauta trūkuma un izstumtības riskam.

Otrs secinājums- joprojām aktuāla ir neatbilstība starp vakanču prasībām un brīvo darbaroku piedāvājumu. 1/3 darba devēju pieņem darbā vai nu nepietiekami kvalificētu vai pārkvalificētu darbaspēku.

Šodien no Eurostat uzzinājām, ka novembrī Eiropā bija jau 26 miljoni bezdarbnieku.

Vissmagākā situācija pašlaik ir Spānijā un Grieķijā – katrs ceturtais bez darba.

Jauniešiem zem 25 gadu vecuma – 50% ir bezdarbnieki.

Sarkanais Krusts pašlaik brīdina, ka trūkums Eiropas valstīs pamazām var novest pie sacelšanās, t.i., nav izslēgtas ”jasmīnu revolūcijas” – tādas kā nesen novērojām Ziemeļāfrikā.

”Zināmā mērā Eiropa šodien ir kara zona un jārēķinās, ka gaidāmie 4 – 5 gadi būs ļoti smagi mums visiem” (Yves Daccord intervijā dāņu avīzei Politiken).

Advertisements

3 thoughts on “Bīstamākie draudi pasaulei 2013. gadā

  1. Nu briesmas. Tiesa, nekādi neizprotu cilvēku loģiku “trūkums Eiropas valstīs pamazām var novest pie sacelšanās” – vēsturē, šķiet, neviena pati sacelšanās, revolūcija nav novedusi pie dzīves līmeņa paaugstināšanas, Gan franču, gan krievu revolūcija, gan šobrīd “arābu pavasaris” noveda un noved tikai un vienīgi pie jauniem konfliktiem, tā ir aksioma, kas sen jau pierādīta. “Pārdales” ilūzija. Cilvēce atkal un atkal uzkāpj uz tā paša grābekļa.

  2. Un visa cēloni kodolīgi atklāj Konfūcija paustais: “Ja Tu nodrošināsi labumu tautai, tad nodrošināsi arī sev” Pretēji tas nekādi nestrādā. Un to nesaprot pie varas esošie. Globalizācijas propogandētā individualitāte jeb pozitīvais egoisms visu pasauli nenovēršami noved pie skumjas realitātes – morāla sabrukuma. Tehnoloģiski civilizācija tik attīstīta vēl nav bijusi. Iespējams, arī tik vienaldzīga pret līdzcilvēkiem tā nekad vēl nav bijusi.

    • Jā, bet varbūt tomēr nav viss tik vienkārši. Vai “labums tautai” ir kāds izmērāms, vai definējams jēdziens? Kaut vai ņemsim tā paša Kundzi vienalga kādu laika biedru, vai piemēram, kaut vai viduslaiku eiropieti, un ar laika mašīnu pārnestu šeit – viņam šķīstu ka mēs dzīvojam neiedomājamā pārbagātībā! Vai “labums” nav vienīgi mūsu apziņā? Galējs pretstatu piemērs – ar visu neapmierināts latviešu tīmekļa komentētājs, un – Himalaju alā meditējošs mūks… Pēdējais, salīdzinājumā ar pirmo dzīvo vienkārši “apkaunojošā nabadzībā”. Protams, tas galējs piemērs, ģimenē dzīvojošie pat gribēdami nevar atļauties askēta pieeju, tas saprotami, bet tomēr – vai mēs paši neesam vainīgi pie savām negācijām, nevis pie varas esošie? Vai mēs paši neesam iekāru pārņemti?
      Ari “Iespējams, arī tik vienaldzīga pret līdzcilvēkiem tā nekad vēl nav bijusi.” – atļaujiet nepiekrist, jāatceras kaut vai pagātnes skarbā realitāte, kad ciemus izkāva ciemiem, sirotāji, vai “aizstāvji” no sirotājiem, atņēma jau tā izsalkušajiem pēdējo kumosu. Vai – seno grieķu cildenie filozofi, dzejnieki, vienaldzīgi vērodami galeru vergu ciešanas…
      Visinteresantāko, bet astoņpadsmitā gadsimta morāli skaidra, “sirdsšķīsta” prezbiteriāņa mutē pilnīgi iespējamo apzīmējumu “krietni, godīgi vergu tirgotāji”.
      Tehnoloģiski mēs esam attīstījušies, bet attiecībā pret līdzcilvēkiem – tādi paši. Bet – neticu, ka esam sliktāki par pagājušajām paaudzēm.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s