Kā izskaidrot ļaunumu?

2013.gada 12. janvārī 

Kā izskaidrot ļaunumu? Zigmuntam Baumanam (Zygmunt Bauman) liekas, ka to nodrošina kapitālisma vara, kas salauzusi sabiedrības ”politisko stūri” un tieši tāpēc nodrošina visas šīspasaules netaisnības, varmācības un katastrofas.

Tātad – nevis ārēji apstākļi (Dievs, daba, gadījums), bet gan kapitālisma sistēmā iekodēta loģika manifestē ļaunumu.

Līdz šim likās, ka šī īpašība bija iekodēta tikai sociālismā.

Tagad izrādās, ka ar kapitālismu ir vēl sliktāk.

Nevienlīdzība un netaisna attieksme pret cilvēkiem, savukārt, izraisa noteiktu sabiedrības segmentu grimšanu un izskaidro šo procesu kā neizbēgamu ”collateral damage”. Tātad upuris pats ir vainīgs, ka nokļuvis apšaudes līnijā un tiek nogalināts. Bez tam – šo segmentu, sabiedrības slāņu vai valstu ”nogalināšana” nav gadījums, bet gan ”izrietošs efekts”.

Savā pazīstamajā grāmatā ”Aušvica un modernā sabiedrība” (1989) Baumans norāda, ka holokausts nebija unikāla, ideoloģiska vai metafiziska ļaunuma izpausme. Nacisms, kombinācijā ar sava laika idejām (kapitālisma apstākļos) ir ģenerējis šo fenomenu.

Vai Breivīks ir unikāli traumēta būtne, kas seko izkropļotiem instinktiem? Adoptējot loģiku, kas normālam cilvēkam nav pieņemama?

Psihologi mēdz apgalvot, ka ikvienā no mums mitinoties ”potenciāls” masu slepkava vai sadists. Pietiekot tikai sagaidīt varmāku, kas mums liek ”spiest pogas”, ”maukt nagus” un lietas notiek. Cilvēku šāvēji un ”stukači” neesot izņēmumi. Viņi esot visapkārt (ap mums) un tikai laika zvani aicina viņus šai rīcībai.

Gan Breiviks gan Eihmans neesot nedz fanātiķi, nedz sadisti, bet gan ”nežēlīgi normāli cilvēki” (Z.Bauman, Eichman & Jerusalem). No šāda viedokļa raugoties Abugraibas spīdzinātāji esot tie paši- ”parastie, laipnie, jaukie un sociālie puiši un meičas, kurus par necilvēkiem pārvērš ārkārtas vide Irākā” (The Lucifer effect, 2007). Pēc šī loģikas – ikviens no mums ir potenciāls noziedznieks.

Mūsu laiks ģenerējot ļaunumu, kurā mēs visi esot piederīgi un ietilpstoši.

Kapitālisms esot varmācības laboratorija, – tā Baumans

kapitālismsVisus jaunākos tehnikas atklājumus uzreiz liekot lietā militāristi, varas un ekonomisko  interešu aizstāvji, kas pēc tam tos izmanto, laupot postot, plosot un iznīcinot cilvēkus, dabu un cilvēcību. 

Vienlaikus vara neaizmirst deklarēt, ka tas viss notiek miera, drošības un progresa vārdā.

Baumans piesauc antropoloģisku ļaunumu. Viens izgudro dinamītu, citi uzreiz izmanto to kara vajadzībām.

Tātad  – mēs (cilvēki) paši nesaprotam, ko mēs saražojam, izgudrojam, attīstām un vēl mazāk mēs spējam kontrolēt sava darba augļus.

Tiktāl – briesmīgi.

Kas man liekas cerīgi?

Tas, ka vienīgais, kas mūs varot glābt ir nevis tālāki investējumi tehniskas un dabas zinātņu attīstībā, bet gan cilvēku humānā kapitālā glābšanā.

Cilvēku spējā saprast savu laiku un prasmē izstūrēt ārā no purva.

Nekad agrāk vajadzība pēc izpratnes par sabiedrības funkcionēšana procesiem neesot bijusi tik akūti svarīga kā patlaban.

Tas vajadzīgs, lai atbrīvotos no iekodētā ļaunuma pret sevi, citiem, sabiedrību, pasauli.

Ļaunums mainot veidolus, pārvēršoties no fašistiska masu slepkavas teroristā – alkatīgā uzņēmējā, biržas krahā vai valsts bankrotā.

Tas trāpa vājākajam posmam.

Nežēlīgi.

Taču visbiežāk šis ļaunums ir ārēji neuzkrītošs, dziļi ievīstījies sabiedrības mašinērijā birokrāta, politiķa vai finanšu krīzes izskatā un apzināti izraisa kārtējo ”collateral damage”.

Cerams, ka šoreiz mums netrāpīs.

Cerams?

Advertisements

3 thoughts on “Kā izskaidrot ļaunumu?

  1. Nu, ja pie varmācības, netaisnības, u.t.t. būtu vainīgs “kapitālisms”, kā “varmācības laboratorija”, tad nesaprotu, kas izraisīja, kaut vai – piemēram, Trojas karu. Tiešām “ieganstu” – Helēnu – postulēsim par “cēloni”? Nu dzejiski, jau dzejiski… Eh, it kā cilvēces vēsture kaut kad bijusi savādāka! Dabas postīšana taču jau sākās ar pirmā līduma iekopšanu.
    Nosaukt visu cilvēces vēsturi par “kapitālistisku”? Nu, labi, pastaipīsim terminoloģiju, bet ko tas dos? Taču ne jau kāda sociālā iekārta “veido” sabiedrību, kā indivīdu kopums, bet indivīdu kopums veido sev atbilstošu iekārtu.
    Neizbēgams paradokss – stingri ņemot, mēs varam parūpēties par sevi un saviem līdzcilvēkiem vienīgi uzskatot sevi par pašeksistējošu vērtību, bez sava “Ego” ilūzijas mēs neizdzīvotu, savukārt “Ego” neizbēgami noved pie tā, kas šeit dēvēts par “kapitālismu”. Un katra cīņa “pret” neizbēgami rada jaunu “ismu”, prot ko atkal jācīnās, un tā bez gala.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s