2013, gada 23. septembrī speciāli TVnet.
Krievija šobrīd masīvi palielina savu klātbūtni Arktikā. Šim nolūkam no jauna tikko «atvērta» sava militārā bāze Ziemeļu ledus okeāna salās. To aiznagloja 1993. gadā un tagad atkal ver vaļā, «tīrot putekļus no palodzēm» jeb atvelkot uz pamesto arktisko bāzi desmit kara kuģus un četrus atomledlaužus.
Putins izrieš krūtis. «Ar šo tiek demonstrēts kārtējais krievu mēģinājums pārņemt kontroli jūrā, kas ieskauj ziemeļu jūras ceļus starp Eiropu uz Āziju, no Karas jūras līdz Beringa jūras šaurumam. Globālā sasilšana ir radījusi priekšnosacījumus satiksmes intensifikācijai šajā pasaules telpā», – konstatē trešdienas SR.
Līdz 2020. gadam tikšot uzbūvēti vienpadsmit jauni robežkontroles punkti un notiks intensīva patrulēšana gar sasalušajām Krievijas valsts robežām.
Protams, ka Putina ambīcijas ledus zemes aneksijai ir strīdīgs jautājums, jo uz šo reģionu savas pretenzijas izsaka arī Kanāda un Norvēģija.
Saprotams, ka Putina cerības koncentrējas arī ap gāzes un naftas krājumiem, kas šajā zonā it kā ir pieejami lielā apjomā.
2007.gadā krievu zemūdene novietoja ledus okeāna dibenā Krievijas karogu, šādi marķējot savu teritoriju. Minētais žests izpelnījās pasaules mediju ironiju. Lai gan Putina pēkšņā vajadzēšana palielināt Krievijas robežas faktiski ir vairāk pamats bažām nevis amizierim.
Baltijas bažas
Par Igaunijas prezidenta Tomasas Hendrika Ilvesa aktuālajām bažām sakarā ar otra Krievijas militāro muskuļu demonstrācijas seansu Baltijas jūrā šonedēļ, ir jau plaši rakstīts un apspriests gan Skandināvijas gan arī mūsu Latvijas medijos.
Satraukums minēto bažu virzienā sākās šopavasar, 22. aprīlī, kad krievu kara lidmašīnas pēkšņi sāka vingrināties uzbrukt militāriem mērķiem Zviedrijā. Lielās piektdienas miers tobrīd tika saraustīts lupatās kā vecs aizkars, kuru zviedru kreisie visus pēckara gadus mēģinājuši aizvilkt priekšā zviedru publiskajai nervozitātei kā argumentu, ka Krievija nav agresīva, bet gan ļoti miermīlīga valsts. Kāds laikam tam bija noticējis.
Tāpēc šogad zviedriem nebija vairs nekādu aizsardzības spēju laikā, kad (viņus aizstāvēt) no Lietuvas bāzes pacēlās gaisā dāņu NATO iznīcinātāji.
Igaunijas prezidents intervijā zviedru avīzei Svenska Dagbladet pamatoti norādīja, ka šādi, negaidīti incidenti no Krievijas puses piespiež atjēgties no laiskuma visas Baltijas jūras zonas valstis, jo «mēs diemžēl nedzīvojam mūžīgā miera pasaulē», – uzsvēra Ilvess.
Šoruden visi manevrēs intensīvi
No 6. līdz 19. septembrim Northern Coasts 2013 ņēmās pa Baltijas jūras centrālo un dienvidu zonu. Piedalījās 15 ES un NATO valstis, 40 karakuģi, 25 kara lidmašīnas, helikopteri un 500 ierindnieku.
Piektdien 20. septembrī sākas Putina atbilde uz notikušo jeb operācija «Zapad» 2013. Krievijas un Baltkrievijas manevri norisināsies Bārenca un Baltijas jūrās. Piedaloties 60 kara lidmašīnām, 250 tankiem un 13 000 karavīriem.
Paralēli no 16. līdz 26. septembrim Artic Challenge Exercise veiks 50 kaujas lidojumus virs Zemeļzviedrijas, Somijas un Norvēģijas. Manevros piedalīsies arī ASV un Lielbritānija.
No 23. līdz 27. septembrim «pretinieki» satiksies kopējos manevros, vienotā kaujā pret pasaules terorismu. Krievijas un NATO valstis veiks trīs kopīgas operācijas:
1) Baltijas jūras centrālajā daļā (Krievijas, Polija),
2) Eiropas dienvidu zonā (Krievija, Turcija) un
3) ziemeļu sektorā (Krievija, Norvēģija).
Novembra sākumā (2.-9.11.) notiks NATO pirmais manevrs ar ātrās reaģēšanas spēkiem (NRF) Latvijā un Polijā, kurā piedalīsies 6000 militārpersonas.
Novembra beigās (15.- 20.11.) neitrālie zviedri manevrēs paši savā Skonē.
»Krievi nāk», – atbalss vai trauksmes signāls
» Mēs viņiem neuzbrūkam,» – intervijā SvD uzvēra Igaunijas prezidents, norādot, ka «tie, kas mēģinās uzbrukt kādai no Baltijas valstīm, būs spiesti rēķināties ar NATO alianses reakciju. «Tas nozīmē, ka NATO šādā aizsardzības situācija var cirst pretī vienalga kur pret uzbrucēja teritoriju», – konstatē vadošais zviedru drošības politikas komentētājs Mikaels Holmštrēms.
Gaidāmo manevru «Steadfast Jazz» izvēršanās Polijā un Latvijā esot konkrēta atbilde uz Krievijas agresīvo uzvedību. Tā apgalvo Igaunijas prezidents un šo nostāju lielā mērā marķēja arī ASV prezidents Baraks Obama aizvadītās Baltijas valstu prezidentu vizītes laikā Baltajā namā.
Pagaidām Krievija Baltijas valstu zonā ir joprojām visspēcīgāk bruņotā valsts. Piemēram, 2012. gadā Putins investēja savas valsts aizsardzības industrijā 4,4 % no nacionālā kopprodukta. Otrajā vietā atrodas Igaunija un Polija ar 1,9% (SIPRI). Zviedrija šajā skalā ir tikai 8. vietā ar 1,2% un mobilizācijas jomā godpilnajā trešajā vietā no beigām, apsteidzot vienīgi Latviju un Lietuvu (International Institute for Strategic Studies).
Zviedrija joprojām skaitās neitrāla valsts un tāpēc var «ekonomēt» savus militāros izdevumus, lai gan formāli cer uz NATO palīdzību, ja «krievi nāks» bez pieklauvēšanas.
Protams, ka Krievijas armija šodien ir spēcīgākā Ziemeļeiropā. Manevru apjoms Putina gvardei jau sasniedzis PSRS laika intensīvāko līmeni. Profesionālais līmenis ir pietiekami augsts un virsnieki ar pieredzi Afganistānas un Gruzijas kara frontēs.
»Katrai valstij ir tiesības veikt militārus manevrus savās teritorijā, taču krievu manevru scenāriji var tikt apšaubīti. Tāpēc, ka to mērķis ir nevis savas teritorijas aizsargāšana, bet mācības iekļauj savā manevru zonā arī svešās teritorijās (..) Tieši šis apstāklis dara mūs nemierīgus», – uzsver avīzei Latvijas Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš nav apmierināts par Vācijas pasivitāti Latvijas gaidāmo manevru laikā.
Lielie puiši atkal spēlē kariņus uz Baltijas jūras skatuves. Sēžu krastā un neaplaudēju, jo karogi jūras dzelmē un baloni virs jūras nav tīkamas atrakcijas. Nedz pašam, nedz normālam Krievijas Sašam.
2007.gadā krievu zemūdene novietoja ledus okeāna dibenā Krievijas karogu, šādi marķējot savu teritoriju. Minētais žests izpelnījās pasaules mediju ironiju…
ASV astronauti savu karogu iesprauda Mēness putekļos. Un vēl kaut kādu nesaprotamu vimpeli līdzi atstiepa. Ja vispār tur bija 🙂 Jau ilgs laiks pagājis, bet par ironiju neesmu dzirdējis.
Krievi atjauno bāzi savā teriotrijā, veic militāros manevrus? Un ko tad lai citu viņi dara? ASV tikai Vidusjūrā izvietotā flote ir spēcīgāka par visu Krievijas floti. Ko ASV flote dara ar vājākiem ar naftu bagātiem “nepareizi domājošiem”, pēdējos 10 gados jau esam atskatījušies. Labi, ka Latvijai nav naftas!
Muļķīga māžošanās, jo planēta zeme pieder mums visiem.
Patiesībā, nepieder gan. Labākajā gadījumā mums ir tikai īres tiesības. Diemžēl, daži uzvedas aptuveni šādi: http://www.youtube.com/watch?v=_hg4Oj5x6mw
Un ja kāds šeit ir liels sazvērestību teorijas piekritējs, ta te lūdzu viena:
SC mums nemitīgi iegalvo, ka viņi risina saimnieciskas lietas un lai ar cik dīvaini tas politiķiem nebūtu, ar politiku tā īsti nemaz nenodarbojas – ievēliet mūs un mēs rūpēsimies par ikdienišķām lietām un par to, kurā virzienā Latvija dosies, jums nemaz nav jāuztraucas. Tā viņi tiek arvien tuvāk un tuvāk augstiem posteņiem valsts pārvaldē, bez tam var atsaukties uz lielu vēlētāju skaitu, tātad viņi leģitīmi var pārstāvēt ievērojamu Latvijas iedzīvotāju daļū. Un tas, ka SC ir līgums ar Jedinaja Rosija un “tiešais vads” ar KF vēstniecību itkā neko nenozīmē.
Vēl bija daži mēģinājumi šādu pārstāvniecību leģitimizēt caur “nepilsoņu kongresu” un tamlīdzīgos veidos.
Valodas referendums – pārbaude, cik liela Latvijas iedzīvotāju daļa varētu “norīt” kādas Krievijas iespējamās aktivitātes šeit.
Manevri pie mūsu robežas – praktiski iebrukšanas vingrinājumi.
Žirinovska spriedelējumi par Baltijas atgūšanu – NATO dīķī iemesta makšķere lai pārbaudītu cik tā Baltija tam NATO patiesībā nozīmē. Varbūt tomēr aprobežosies tikai ar bļaušanu.
Un tad iedomājieties, ka Soču olimpiādes laikā pēkšņi šeit (viskrieviskākajā ES valstī) notiek kāda briemīga lieta – nemieri, vai kas tamlīdzīgs, kas apdrau daudzos KF pilsoņus un “tautiešus” un pilnīgi leģitīmi iev ēlēfas augstas valsts amatersonas vēršas pie Krievijas pēc palīdzības (kāpēc tieši pie Krievijas? – nu gan jau kāds skaidrojums būs).
Pasaule šokā, NATO dodas uz Baltijas jūras krastiem un krievi saka – Pagaidiet, viss likumīgi. Likumīgā vara mūs lūdza palīdzēt, mēs palīdzam. Un vispār Sočos šobrīd atrodas vairāki simti tūkstošu jūsu pilsoņu. Jūs tak gribētu lai viņi sveiki un veseli tiek atpakaļ.
Piebildīšu, ka es neticu sazvērestību teorijai, bet līdz 2008gada 8.augustam (iebrukums Gruzijā) es arī neticēju, ka mūsdienu Krievija reāli kādu apdraud.
Mani vienmēr izbrīna tas, ka mēs tik ļoti šeit ietilpstam Krievijas-centriskā pasaulē. (Objektīvi jau es to gan saprotu, bet gribas tomēr lai mēs tai augstajai sētai varētu paskatīties pāri). Krievija, lai ar kā censtos pārējiem to iedvest, tomēr nav psrs. Un jau vairāk nekā 20 gadus pasaulē nav 2 polu (Krievija un ASV). Ja vispār ASV vēl ir kāds pretpols, tad tā varētu būt Ķīna un nekādi ne Krievija, kas šobrīd savas ietekmes ziņā ir vidusmēra reģionāla lielvalsts (un arī par to dažbrīd var šaubīties). No šā aspekta ir dīvaini vienmēr dzirdēt pretnostatījumu KF-ASV. Tas man vairāk atgadina tādu slavas iegūšanu uz cita rēķina – ja nespēju izdarīt neko tādu, lai mani pazītu tāpat kā Mikelandželo, tad sabojāšu viņa slavenāko darbu un par mani uzzinās visi.
Un tā Krievijas dzīvesveida (vārds gan nav precīzs) propaganda mums iezīdusies kā petrolejas smaka. Liekulīga atsaukšanās uz pēc formas līdzīgu precedentu kas tomēr absolūti atšķirīgs pēc būtības, man šķiet muļķīga. Redzat, kad amerikāņi iesprauda to karogu mēness putekļos, tad mēs (pasaules iemītnieki) to vairāk vai mazāk uztvērām kā visas cilvēces sasniegumu un tāpēc, ka to izdarīja amerikāņi, nevienam arī nebija iebildumu ka tas ir ASV karogs (vienkārši nav tāda Zemes karoga). Tas savā ziņā ir uzraksts “vova bil zdesj”, kas ierakstīts mūsu visu vārdā. Krievijas karogs okeāna dibenā ir pavisam cita lieta – tas ir govs sānā iededzināts zīmogs “Mojo, netroš”.