Breksits vai pandēmija? Kas vairāk ir izmainījis Londonu?

Speciāli TVNET

Pandēmijas uzbrukumi vissmagāk deformējuši lielpilsētas. Londonu ieskaitot. Lielie veikali centrā bankrotējuši (vai turpina eksistēt uz bankrota robežas), tāpēc tirgošana pārsviežas uz piepilsētām un internetu. Nekustāma īpašuma cenas it kā kritušās, taču saglabājas augstas reģionos (Mayfair, St James), kurus izpērk turīgie ārzemnieki. Caurmēra telpu īres maksa kritusies par 6,9% (Zoopla) un vairums šo lētāko īpašumu atrodas pašā Londonas sirdī. Ietves šķiet platākas, automašīnu mazāk, elektroriteņu vairāk un cilvēki ģērbjas savādāk. Tonijs Bleirs greznojas ar gariem matiem, kas agrāk bija tikai rokzvaigžņu vai ārzemnieku zīme. Kas notiek pēc pandēmijas un breksita? 

Ēšana svaigā gaisā

Vairums restorānu servē āra režīmā. Soho pārtapis lielā restorānā, kurā vakcinētie briti atgriežas pie socializācijas. Beidzot visur ir veģetārisks piedāvājums, jo pusotra miljona iedzīvotāju tagad esot pievērsušies iztikai bez gaļas. Pilsēta lēnām atgūstas no pandēmijas. Taču tās tēls ir cits, jo breksita un pandēmijas cirtieni redzami ik uz soļa. 

Citās valsts daļās tas novērojams mazāk. Lielpilsētas ir pieradušas pie ierēdņu plūsmas uz centru, pie pārpildītiem lenča restorāniem pusdienlaikā. Ja šī plūsma tiek apturēta, tad centrs iztukšojas. 43% no visiem strādājošajiem centrā pēdējā gada laikā turpina pelnīt naudu no mājām (ONS). Līdzīga aina novērojama darbdienās Stokholmas centrā. Ielas salīdzinoši tukšas, restorānos daži apmeklētāji. Tūristu maz un rodas iespaids, ka visi kolektīvi emigrējuši projām no pilsētas sirds. Apmeklētāju vietā pa ielu šaudās piegādātāji ar velosipēdiem vai elektroautomašīnām. Pandēmijas saspringuma laikā, metro vagoni joņoja tukši un pilsētas investēja transportā, kurā gandrīz nav pasažieru. 

Viskliedzošākā ir veikalu pazušana. Londonā Fortnum un Mason lūdza scenogrāfus no tuvējiem teātriem pandēmijas laikā dekorēt tukšās fasādes. Pārējie nedarīja pat to. Dabenhams ir nozudis un rajons ap Oxford Circus tagad izskatās savādi. Vairums slaveno veikalu vairs neeksistē, tāpēc ēkas tiks pārvērstas par sporta centiem vai dzīvokļiem.  

Valdība ir atbalstījusi likumus, kas veicina šo procesu. Viena daļa domā, ka šādi būs iespējams atbrīvoties no dzīvokļu deficīta Londonā. Ja šāda vajadzība paliks spēkā arī turpmāk.

Borisa vakcinācijas uzvara

Borisa Džonsona vakcinācijas projekts drīz būs gandrīz pabeigts. Briti, līdzīgi Izraēlai, atrāvās no pārējiem vakcinācijas intensitātē un saprātīgā komunikācijā ar iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka valsts palēnām atbrīvojas no pandēmijas un epidēmijas finišs ir jau saskatāms laikā. Protams, ka visās sabiedrībās ir antivakseri, kas veido „infekcijas kabatas“, kurās varēs novērot straujus uzliesmojumus, – prognozē Joakims Dilners, Karolinska Institutet akadēmiskās slimnīcas infekciju epidemioloģijas profesors. Taču pēc viņa domām, briti ir tuvu finālam, jo “ infekcijas kabatu“ izdegšana varot vienīgi aizkavēt, nevis anulēt pandēmijas beigas. Lielbritānijas vakcinācijas panākumi atspoguļojas saslimšanas statistikā, kas pēdējo nedēļu laikā kritusies par 10%. Tas nozīmējot, ka Apvienotā Karaliste ir pametusi pandēmiju un iesoļojusi endemiskajā fāzē.    

Iedzīvotāju nozušana turpinās

Aizvadītā gada laikā Londonas iedzīvotājus skaits samazinājies par 700 000 cilvēkiem (The Economic Statistics Centre of Excellence). Nav zināms, cik no šiem aizbraucējiem atgriezīsies. Viena lieta ir skaidra, ka tradicionālās biroju aktivitātes pilsētas centrā vairs neatjaunosies vecajā veidolā. Tāpēc samazināsies sabiedriskā transporta izmantojums par vismaz 20%.

Daži biroju centrā pašlaik atgriežas, taču visi zina, ka šie ierēdņi vai darbinieki vairs nebrauks uz centru 5 dienas nedēļā. Kantoris centrā vairs nav norma un neviens šodien nevar pateikt, ar ko šī pārkārtošanās beigsies pilsētai. 

Vairums domā, ka Londona pārtaps košā pīrāgā ar tukšu vidu. Ja cilvēki saglabās savu darbu mājās pie datora, tad nāksies attīstīt veikalus un restorānus rajonos, kas agrāk skaitījās „guļamvagoni“. Šo procesu var novērot jau tagad – straujāk uzplaukst aktīva socializēšanās priekšpilsētās. Nevis centrā. 

Pandēmijas laikā aktivitātes Londonas centrā samazinājās par 70, 6 – 77% (februāris – novembris 2020). Piepilsētās – par 38% (skat. Kings College London pētījumu).

Līdzīgi procesi novērojami pašlaik visās lielpilsētas, ieskaitot Rīgu. Cilvēki iemācījušies iepirkties internetā un veikalos, kas atrodas dzīvesvietas tuvumā. Lai panāktu, ka iedzīvotāji tomēr nepamet centru, ir jāveido jauni risinājumi. Ideju smēde Chatham House nesen piedāvāja savu risinājumu Picadilly Circus rajonam Londonā. Ieveidojot tur parku ar atpūtas krēsliem. 

Pandēmija slaikā parki bija pilsētnieku glābiņš. Londonā īpaši. Richmond Park, Greenwich Park un Hyde Park bija vietas, kurās cilvēki drīkstēja pastaigāties, braukt ar velosipēdiem. Cilvēki sāka pierakst pie pārbūvētajiem platākiem trotuāriem. Lai būtu vieglāk nedrūzmēties un saglabāt distanci pret citiem gājējiem. Londonas vadītājs Sadiq Khan ir piedāvājis programmu, kurā 80% no visiem „braucieniem“ notiek staigājot, ar velosipēdu un izmantojot sabiedrisko transportu. Vai šo mērķi 100% izdosies realizēt pēc 20 gadiem, ir atklāts jautājums.  

Taču jau tagad redzams, ka londonieši ir pieraduši pie alternatīvām pārvietošanās formām. 

Oxford Street 2013.gadā bija reģistrēta kā viena no pasaules pašām piesārņotākajām ielām. Nekur citur pasaulē gājējiem nenācās ieelpot savā plaušas tik piesārņotu gaisu kā tur. Tagad aina tikšot mainīta un autobraucēji ierobežoti.  

Riteņbraukšanas aktivitātēs Londonā līdz šim nebija Eiropas labvēlīgāko valstu avangardā. Britiem riteņbraukšana vairāk nozīmēja sportu, nevis pārvietošanās līdzekli. Tagad būšot citādi. Tika veidoti vairāki posmi, kuros pārvietošanās caur centru paredzēta tikai gājējiem un riteņbraucējiem. Tas notiks uz esošo ielu rēķina, samazinot automašīnu zonu. Rīgā, turpretī, pat pandēmijas laikā, automašīnas turpināja novietot uz gājēju ietvēm Brīvības ielas malā.

Zaļā domāšana un tās ienaidnieki

Protams, ka šāds pagrieziens nenotiks bez konfliktiem. Jau šodien birģermeistars tiek apsūdzēts varmācīgā „zaļās domāšanas“ uzspiešanā pārējiem. Vai tas tā ir? Jā, tā tas ir. Nesen viņš zaudēja tiesas procesā pret taksometru lobiju. Bija izdevies slēgt centra ielu taksometriem, nevis sabiedriskajam transportam. Tagad šo lēmumu nāksies atcelt, jo esot izmantota pandēmija, lai panāktu „zaļu aktivitāti“. Protams, ka vecā sistēma nepadosies. Tāpēc ar pāriešanu uz jaunu domāšanu pilsētas centrā nebūs viegli.  

Vecā Londonā ir pazudusi. Jaunā sāk izskatīties citādi. Tā nāk zaļāka, treniņbiksēs un saules brillēs. Pīrāga caurums vidū tiek aizpildīts ar kaut ko citu.

Kas tas būs? To rādīs laiks.