Ukrainas armija uzbrukusi elektrostacijai Sevastopolē (Reuters.) Šī elektrostacija saražo gandrīz pusi no visas elektroenerģijas, kas nepieciešama pussalai. Uzbrukums iekļaujas ofensīvā, kas paredzēta Krievijas enerģētikas infrastruktūras sagraušanai. 

Pēc pēdējo dienu veiksmīgajiem uzbrukumiem Krievijas naftas transporta kuģiem Azovas jūrā, tiek paplašināta  ofensīva Melnajā jūrā. Ukraiņu uzbrukumi tagad notiek gan no gaisa, gan ūdenī. Aizvadītās nedēļas laikā ukraiņi Azovas jūrā saspridzinājuši ap 100 Krievijas tankkuģus.  Šie “ēnu flotes” kuģi pārvadāja naftu no Krievijas dienvidrietumiem uz okupēto Krimas pussalu. Vakar uz aizvakar ukraiņiem izdevās saspridzināt tur ap 15 tankkuģu un kuteru.

Uzbrukumos tika izmantoti vidēja darbības rādiusa uzbrukuma droni, kurus var palaist no Ukrainas kontrolētajām teritorijām. Uzbrukumi krievu piegādēm Azovas jūrā ir devuši vēl vienu triecienu Krievijas naftas rūpniecībai, kas jau tagad netiek galā ar savām problēmām. 

Kijiva ziņo, ka pirmā jūras kauju kārta esot beigusies. Tagad droni ķersies klāt kuģiem Melnajā jūrā  (uz dienvidiem no Krimas ) un graus tur visa veida krievu transportu pa ceļam uz pussalu. Melnajā jūrā  ukraiņi uzbrukšot ar jūras droniem, kas spēj pārvietot lielākus lādiņus. 

Azovas jūrā viņi ievēroja noteikumu, ka nedrīkst mērķēt uz kravu, kas sprāgstot var piesārņot ūdeni un piekrasti. Tā vietā mērķējot pa komandtiltiņu. (SR)

Jūras dronu uzbrukumi ir ukraiņu stiprā puse. Viņiem ir dažādas ūdens dronu versijas, kuras esam jau analizējuši. Iespējams, ka šajā gadījumā liks lietā tos, kas darbojas zem ūdens un tika izmantoti brīdī, kad Ukraina uzbruka Kerčas tiltam.(DN)

Vakar un aizvakar krievi turpināja uzbrukt Kijivai ar ballistiskajām raķetēm.

Divi cilvēki gāja bojā un vairāki ievainoti. Uzbrukumos sagrautas vairākas ēkas. Sprādzieni bija dzirdami arī Harkivā un Odesā. (Kyiv Independent)

Vakar uzbrukumi notika tikai dažas stundas pēc tam, kad aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs atkāpās no amata. (TT)

Trešdien Kijevu apmeklēja arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Apsolot jaunu aizsardzības rūpniecības partnerību starp ES un Ukrainu.(TT)

Japāna aizturēti vairāki krievu spiegi. Izrādās, ka neliels Aeroflot birojs, netālu no Nacionālās policijas galvenās mītnes Tokijā, bijusi galvenā krievu izlūkdarbības mītne. Vadošais krievu spiegs tur bijis kāds 49 gadus vecs vīrietis, kuram izdevies nodibināt kontaktus ar kuģniecības uzņēmumiem valstī. Viņa pienākums bija eksportēt augsto tehnoloģiju produktus Krievijas armijai. Kur šis  spiegs strādāja pirms tam? Pagaidām tas nav zināms, taču ir skaidrs, ka viņš bija Krievijas militārā izlūkdienesta GRU 20. direktorāta darbinieks. Japāna viņa oficiālā loma  skaitījās – Krievijas valsts aviokompānijas Aeroflot darbinieks. Tēlojot lidkompānijas līdzstrādnieku, viņš  varēja ilgi strādāt netraucēti. Jāpiezīmē, ka blokādes apstākļos, krievi aktīvi cenšas iegūt augstās tehnoloģijas pa aplinkus ceļiem. Šis ir bijis tieši tāds piemērs. Tā kā pārdot krieviem neko nedrīkst, tad importa detaļu viņu ieročos nevarētu būt. Taču pētījumi rāda, ka viņu raķetēs un ieročos sistemātiski tiek atklātas sastāvdaļas, kas ir pirktas ārpus Krievijas robežām. 

2025. gadā Ukraina nosūtīja 16 diplomātiskās telegrammas ar sarakstiem un foto pierādījumiem par Japānas komponentiem krievu raķetēs uz Tokiju. Tika pierādīts, ka krievu raķetēs bija detaļas no Panasonic un Toshiba. (NY Times)

Līdzīga pieredze bijusi arī zviedriem. Arī šeit aiz Aeroflot  “aizsega” tika praktizēta spiegošana un aizliegto izstrādājumu izvešana uz Krieviju. 

Par šo pieredzi zviedru medijiem daudz stāsta Pēteris Lunds, kurš 20 gadus bija strādājis Säpo, pretizlūkošanas jomā. Lielāka daļa krievu spiegu Zviedrijā arī bijuši “ir kā” Aeroflot darbinieki. Tagad Maskava mazāk izmantojot šāda veida spiegus, vairāk pievēršoties īslaicīga lietojuma aģentiem. 

Krievijas izlūkdienesti pašlaik ātri savervē,  “vienreizējās lietošanas” aģentus jeb neapzinīgus, alkatīgus jaunus cilvēkus, kas ir gatavi par samaksu nodot dzimteni un piegādāt Kremlim to ko Maskavai vajag. Pašlaik viņu galvenais uzdevums ir – iegūt modernas ārzemju tehnoloģijas kara industrijai. Līdz šim tas bija labi izdevies, piemēram, caur Tokiju.

Krievus ļoti interesē valstis, kurās ir pieejama moderna elektronika. Jo viņiem pašiem nekā nav. Viss tāpēc ir jāzog. Zviedrija un Japāna ir tieši šādas – krievus interesējošas valstis. 

Jūnijā britu domnīca RUSI (Karaliskais apvienoto dienestu institūts) uzsvēra, ka “spiegu paradīzei” Japānā ir liels aktivitātes rādītājs, jo japāņiem nav mehānisma kā viņus izķert un likvidēt.  

Tāpēc izskatās, ka 49 gadus vecais krievu Aeroflotes spiegs ir pieķerts, noķerts, identificēts kā GRU aģents, bet sodīts netiek. Japāņiem nav likumu un atbilstošu soda veidu.  Tāpēc tagad Japāna arī veic plašu reformu, lai izveidotu valsts izlūkdienestus un pārkārtotu likumdošanu.  Šos jautājumus dienaskārtībai pašlaik virza Japānas premjerministre Sanae Takaiči.

Pīters B. Lunds ir pārliecināts, ka Krievija joprojām veic plašas spiegošanas darbības virknē valstu, lai iegūtu sensitīvas tehnoloģijas, kuras varētu pēc tam izmantot Krievijas kara mašīnai. “ Jauno tehnoloģiju iegūšana vienmēr ir bijusi GRU galvenā uzmanība”, – konstatē bijušais spiegu mednieks.

Ilustrācija: Ukrainas jūras spēku drons (Avdijivkas modelis). Tieši šis dronu variants iepriekš plaši izmantots uzbrukumos krievu kuģiem Melnajā jūrā. Foto: Evgeniy Maloletka/AP