Arābu pavasaris ir garām. Nāk ziema. Inkvizīcijas smiekli kā uvertīra.

2011. gada 5. decembrī.

Radio šorīt pamodināja septiņos no rīta. Vispirms izstāstīja par vēlēšanu iznākumu Krievijā, kur ”putinisti” negaidīti sarukuši mazumā. Diktors un komentētāji plaši izvērsās par vēlēšanu blēdībām Krievijā, kas esot neatņemama krievu balsošanas sastāvdaļa un ironizēja par vēlēšanu datiem no Sibīrijas (+30) un no Čečenijas (+ 99.8%) par labu Putina partijai.

Īstenie Putina fani (izrādās) dzīvo Kaukāzā!

Pēc tam sekoja garas reportāžas ar intervijām no Ēģiptes par turienes vēlēšanu iznākumu.   Skaitļi, partijas, secinājumi un visbeidzot intervija ar turienes 25% balsu ieguvējas salafistu partijas pārstāvi – ultrakonservatīvo  Sariju Gara Ahmedu – sievieti nikabā, 27 gadus vecu, datorspeciālisti, pārliecinātu salafisti.

–  Tātad, jūs neiebilstat, ja sievieti, kas pārkāpusi laulību, var nogalināt, apmētājot ar akmeņiem? – jautā žurnāliste.

–  Nē, neiebilstu gan! – smejas balss un kļūst aizvien valšķīgāka. Tāpat domā viņas partijas biedrene.

Šie smiekli iespiedās atmiņā.

Tie bija zāģa jeb inkvizīcijas smiekli.

Nežēlīgi un ciniski.

Kā triecienvilnis pēc ūdeņraža bumba sprādziena.

Pēc tam paliek tukša, melna, izdedzināta vieta.

Nevēloties iedziļināties tālāk jautājumā par to kā vieta parlamentā sadalīs Ēģiptes vēlēšanu uzvarētāji: Musulmaņu brālība (36%) un ultrakonservatīvie salafisti (25%) viens ir skaidrs – lielākais zaudētājs arābu pavasara izraisītajās vēlēšanās būs nevis liberāļi vai sociāldemokrāti (13%), bet  – sievietes.

Smiekli kā zāģis.

Būtībā te nav runa par nodarījumu, grēku vai pienākumu, bet gan par pieļaujamo soda mēru otram cilvēkam – nāves sods apmētājot ar akmeņiem! To konstatē sieviete, kas pati iekļuvusi varas zonā. Viņa tagad noteiks noteikumus un jau sāk lasīt akmeņus. 

Vissmagākais sods – nāve par svešām kaislībām.

Empātija = 0.

Kāpēc cilvēki, bēgot no diktatūrām, izvēlas nākamo spāņu zābaku – reliģiozu diktatūru?

Jamna Touati, Tunisa Afrique Press žurnāliste ir pārliecināta, ka sieviešu tiesības Tunisā tiek apspiestas jau tagad. Daudzas ir spiestas ”izvēlēties” nēsāt čadru un nikabu. Aizvien biežāk Tunisijā reģistrē sodus par to, ka sievietes publiskajā telpā nav piedienīgi apģērbušās.

Jasmīnu revolūcija izrādījies solis atpakaļ līdztiesība jautājuma risināšanā.

Piemēram, tagad tiek piedāvāts likvidēt bezdarbu valstī, aizliedzot sievietēm strādāt ārpus mājas. Ja darba tirgū vispār nav sieviešu – tad kungiem ir kur izvērsties.

Mošeja.

Vienkārši un primitīvi.

Nākamais solis būs: ”pensionārus ar ragaviņām uz mežu”, bērnus, kas slikti mācās skolā – pārdot verdzībā, sievietes, kas labi izskatās – obligāts nikabs utt.

Absurdu ķēde ir bezgalīga un pašattīstoša, ja tā atrodas aprobežotu, bet fanātisku cilvēku rokās.

Jā, es zinu, ka arī pie mums Latvijā ir tādi paši cilvēki, kuriem empātijas, humānisma vietā ir ”0” un visas sajūtas koncentrējas alkatībā un skaudībā. ”Viņi” un ”viņas” aprej spēcīgākas personas aizdurvē, internetā un publiskajā telpā un droši vien varētu ”savākt” ap 20% mūsu vēlētāju balsu?

Vai arī mēs (teorētiski) būtu gatavi piekrist nāves sodam – apmētājot ar akmeņiem?

Vai mēs arī to varētu?

Sandra Veinberga, Sirija, Damaska.

Vai ir  tik slikti arī pie mums? 

Advertisements

One thought on “Arābu pavasaris ir garām. Nāk ziema. Inkvizīcijas smiekli kā uvertīra.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s