Nevienam nav noslēpums, ka šodienas vēlēšanas Krievijā ir priekšspēle marta Prezidenta vēlēšanu šovam. Putins beidzot atgriezīsies tronī, kuru viņš uz laiku bija ”aizlienējis” Medvedjevam.
Nav šaubu, ka Putina partija šodien uzvarēs Krievija parlamenta vēlēšanās. Kā citādi! Vērpēji un mediji ir noskaņoti uz vienīgā viļņa un masīvā aģitācija pagaidām vēl Krievijā…darbojas.
Ja ”putinieši” neiegūs vairākumu, tad tā patiešām būs sensācija!
Putins aizdeva 2008. gadā prezidenta posteni sev lojālajam Medvedjevam, lai atgrieztos vēlāk pie varas pats – ar reformētas konstitūcijas sparu.
Protams, ka visas Putina manipulācijas ar likumiem, cilvēkiem un viņu likteņiem ir daudziem krieviem pieņemamas, tāpēc viņa popularitāte valstī varētu apskaust ikviens ASV prezidents.
Krievija joprojām tic diženam un lielam vadonim, kas ir mazliet nežēlīgs, bet izlēmīgs.
Putinam joprojām izdodas spīdēt uz 90-to gadu ekonomiskā un politiskā pagātnes haosa fona.
Taču situācija vairs nav vecā.
Tagad arī Krievijas pilsoņi uzdrošinās pateikt, ka ”karalis ir kails” (atcerēsimies kaut vai cīņas sporta pasākumu, kurā Putinu tikko publiski izsvilpa).
Prezidenta varas periods Krievijā tagad būs jau seši gadi (Putinam izdevās to nokārtot).
Tas nozīmē, ka viņš ir praktiski monopolizējis sev politisko un ekonomisko varu Krievijā vēl ”padsmit” gadus uz priekšu.
Viņš sēdēs Kremļa tronī līdz 2024. gadam.
Pat Ķīnā vadoņus maina biežāk.
Krievija stagnēs tālāk.
Žēl.
Atliek cerēt uz krievu progresīvo presi, kas šur tur eksistē.
Jācer, ka Krievijā netiks ieviesta interneta cenzūra.
Televīzija Krievijā (diemžēl!) pārtaisīta par masīvu Putina propagandas kanālu un tas ir skumji (Krievijā ir labi žurnālisti, kuriem vairs nav atbilstošu darba vietu).
Kas Krievijai draud?
Eksperti prognozē korupcijas palielināšanos, jo Putins pats (savā būtībā) ir viens no korumpētības fundamentiem. Kremlis šodien pastāv ciešā saistībā ar korumpētību reģionos.
Tas, protams, traucēs tālāku valsts attīstību.
Agrāko 6-7% BNK pieauguma vietā tagad ir tikai 4% (kas faktiski nav slikti!).
Taču?
Taču visa Krievijas ekonomika balstās uz naftas un gāzes eksportu, kas nozīmē, ka ”visas olas ir saliktas vienā grozā” un tas nozīmē lielus riskus valsts ekonomikas tālākai izaugsmei.
Putina valsts kapitālisms nav efektīva sabiedriski ekonomiskā formācija.
Pārāk maz krievu gūst kompensāciju no lielvaras uzplaukuma.
Kamēr Krievija ekonomika nebūs variēta un dinamiska, uz iedzīvotāju labklājības uzplaukumu ir maz izredžu.
Atvērta, atklāta un demokrātiska politiskā sistēma būtu ceļš pa kuru tālāk iet Krievijai.
Taču ir viens šķērslis, kas to traucē izvēlēties un attīstīt Krieviju tālāk.
Šis šķērslis ir kailais Krievijas karalis.
Viņš pats.
Viņš.
Es domāju,ka ilgais komunisma laiks Krievijas Federācijā ir atstājis ļoti smagas sekas cilvēku domāšanā. Un arī valsts vadītāji to saprot,ka ar demokrātiskām metodēm valsts sadalīsies. Krievijai vienmēr ir bijušas bailes pašiem no sevis. Tāpēc arī ļoti bieži ir vajadzīgs ienaidnieka tēls – ārējais vai iekšējais – nav svarīgi, jo tā vieglāk pārvarēt bailes !!!