2011.gada 17. decembrī, papildināts 18.decembrī ar P.S.
Pašlaik medijos uzskatāmi redzams, ka Rīgas mērs, liek lietā PR darbiniekus un advokātus, lai novērstu uzmanību no saviem kontaktiem ar Krievijas spiegošanas administrācijas (Krievijas vēstniecības) pārstāvjiem. Tagad vajadzētu kautrīgi klusēt, jo pēc pieķeršanas kompromitējošos sakaros, būtu jāatkāpjas no visiem saviem amatiem. Nekas cits jau Ušakova kungam tagad neatliek kā nodoties kaķkopībai, bet viņš sāk masīvu uzbrukumu ziņnesim (kompromat.lv pārstāvim Leonīdam Jākobsonam), kas atmaskoja šos viņa kontaktus ar impēriskā nostaļģijā grimstošas lielvalsts izlūkdienesta funkcionāriem un tēlot varoni.
Šķiet, ka Ušakovs domā sekojoši: ja izdosies sabiedrībai „pataisīt“ žurnālistus par noziedzniekiem, kas, lūk, tikuši pie informācijas, kura plašai sabiedrībai nav jāzina (par viņa kā politiskas partijas līdera un galvaspilsētas mēra pagātni),tad viņš arī turpmāk paliks tīrs un nevainīgs. Kā balta papīra lapa sniegā!
Taču šīs cerības ir veltas. Demokrātiskā sabiedrībā, kur katrai amatpersonai jārēķinās, ka publiskai personai nevar būt privāta sarakste (izņemot korespondenci ar sievu un bērniem, ja tādi ir!), jāņem vēra sabiedrības bažas par to, ka šī sarakste liecina par Latvijas politiķa ciešajiem sakariem ar mūsu valstij nesabiedroto valstu izlūkdienestiem.
Tas ir skandāls.
Tā ir sensācija pat skeptiķiem.
Jāpiezīmē, ka Ušakova kungs var censties tēlot privātpersonu, taču reālā situācija viņa amatā liecina, ka viņš tagad vairāk kalpo nevis savai sievai vai saviem kaķiem, bet gan sabiedrībai un tautai, kuru viņš pārstāv gan kā savas partijas līderis, gan kā pirmā persona Rīgas domē.
Tātad– ja reiz viņa e-sarakste nav ar savu līgavu/sievu vai mammu par to, kur viņi pavadīs nākošo vakaru, bet gan faktiski ir sarakste ar Krievijas vēstniecību par ļoti konkrētām aktivitātēm, tad notikušais faktiski nav nekāds privātās dzīves aizskārums.
“Ir nepieļaujami, ka Eiropas Savienības dalībvalstī kāds var tikt apcietināts par informācijas publicēšanu medijos. Turklāt, konfiscējot žurnālista datorus, datu nesējus un serverus, var tikt apdraudēti žurnālista informācijas avoti, radot spiedienu uz žurnālistu un tādā veidā cenšoties panākt, lai viņš atklāj, kā ieguvis informāciju,” organizācijas “Reportieri bez robežām” galvenās mītnes Parīzē izplatīto paziņojumu aģentūrai LETA citēja Liepiņš.
Manuprāt, šis ir tieši tas gadījums, kad sabiedrības informētība par vadoša politiķa un galvaspilsētas mēra pagātni un vārda un preses brīvības nosargāšana ir nozīmīgāki faktori nekā šīs amatpersonas sarakstes pārkāpums, jo šis cilvēks nav parasta privātpersona. Te būtu jāievēro samērības princips, kuru ievēro arī ES tiesas. Ja amatpersonas pārkāpums ir sabiedrībai būtisks, tās atklājēju nedrīkstētu sodīt, jo viņš ir ieguvis informāciju mūsu visu interesēs.
Publiskām personām jārēķinās, ka kara cirvja vicināšana viņu reputācijai var nāk tikai par sliktu, ja tā vēršas pret preses brīvību un sabiedrības informēšanu par politiķus kompromitējošiem sakariem. Tas ir žurnālistu pienākums šādi rīkoties un atmaskošana šādā gadījumā ir tās pašas sabiedrības interesēs.
Ušakova un Latvijas varas rīcība pret žurnālistiem noteikti atmetīs Latviju demokrātijas preses brīvības reitingos krietnu soli atpakaļ. To jau Latvijas vara nesen izdarīja Neo- I. Poikāna un I. Nagles lietā. Vai ar to vēl nepietiek?
Nepatīkami.
Vai to mums vajag? Vai mēs gribam dzīvot šādā sabiedrībā, kur ar mums šādi manipulē Ušakova kungs, kurš pēc izglītības un darba pieredzes esot pat žurnālists?
Ja Ušakova kungs ir ar tīru sirdsapziņu un Latvijas patriots, tad viņa paša interesēs ir darīt visu, lai mums būtu nemanipulējama, drosmīga un brīva prese.
Mediju misija ir smags pienākums un Ušakovam nav tiesību to ierobežot.
Tik vienkārši tas ir.
P.S. Ušakova kunga partija Saskaņas Centrs par saviem sadarbības partneriem Krievijā ir izvēlējušies Krievijas demokrātijas bremzes – Putina partiju Vienotā Krievija (ne demokrātiskos Jabloko vai citus progresīvākus Krievijas spēkus).
Vienotā Krievija dara visu, lai turētu kontrolē un cenzētu masu medijus, viltotu vēlēšanu rezultātus (par ko saņem arī Eiroparlamenta nosodījumu) un citādi ierobežotu demokrātijas attīstību Krievijā. To pašu tagad, izrādās, mēģina darīt Ušakova kungs Latvijā. Kāpēc tāda izvēle, Ušakova kungs?
Un vai te nav vietā pazīstamais sakāmvards “Pasaki, kas ir tavi draugi un es pateikšu, kas esi tu pats”?
Labs !
Paldies ! Drošības policijas vēršanās pret žurnālistu – tas arī ir skandāls! Savā valstī ! Paldies būtu teikuši, bet – nē.
hmm….
un ko darit tiem, kuri sezh rinda pie ASV vestniecibas ?… Wiki diezgan smalki aprakstija tos staigatajus, kuriem nenacas nest valsts noslepumus turp….
ASV ir Latvijas sabiedrotā NATO un tas ir normāli ka ar saviem sabiedrotajiem saskaņo viedokļus un rīcības. Tas tiek darīts arī ar ES.
Taču tas, protams, jādara, nepazemojot sevi.
Skandāls būtu ja neitrālā Zviedrija to darītu ar ASV:) Bet Latvija nevar būt neitrāla visiem zināmu iemeslu dēļ.
Cienijama autore laikam nav pamanijusi, ka ilustracijai izmantota fotografija Usakovs+Putins ir ar neapbrunotu aci redzams fotoshopa produkts – ka tas ari skaidri uzradits interneta vietne, kas ir sis fotografijas avots…
Protams, ka tā ir mākslinieciska fotomontāža, kas izsaka aprakstītā būtību mākslinieciskiem līdzekļiem, un links no šīs bildes arī ved uz avota lapu!
Paldies, Sandra. Pilnigi piekritu, ka situacija zurnalistu tiesibu joma ir maigi izsakoties neapmierinosa. Viss, kas notiek, nav parsteigums – musu valsts visiem zinams likumi atlauj sadi rikoties un tas gan ir skandals. Kur palika iniciativas zurnalistu darbibas citadai regulacijai? Manuprat, pec skandala ar Ilzi Nagli, tadas bijas.Tiesiskuma koalicijai sis jautajums ir jarisina prioritara kartiba. Jo preses briviba ir godiguma un tiesiskuma viens no sturakmeniem.
Par Ušakovu neiztekšos kokonkrēti jo nevaru zināt, ja jāizsakās tad tie kas grib – patiesi noskaidrot ir japāršķirsta pāris video – arhīvi un jasalīdzina ar tagadējiem. domāju ka tur ir kas vērtīgs.
praktiski jau nav grūti redzēt arī uz aci, tapēc sāku domāt ka ir visai specifiskas metodes kā apmācīt, arī lielus resgaļus kļūt rāmākiem.. bet nu ļoti negribētu ka ušokovs būtu resgalis,laiks rādīs mācīsimies var jau būt ka krievija nav tik briesmīga, kā šķiet, bet jautājums ir – kura tās daļa ir no tās kuras būtu patiesi jāpiesedzās un vai maz pati krievija zina? (tās cilvēki kopskatā ņemot)
un vai tad ar mums ir savādāk?
mēs grēkojam ja sakam ka es un tu un arī tie tur nozīmē latvija.
Nezinu kā lai to tā neaizskarošāk pasaku.. man sit mazliet sirdī kad kāds saka sliktā krievija, sliktā asv, sliktā lielbritānija un tie tur vispār jau ir tādi un šitādi jo viņiem tur tāda tradīcija..vai kas cits.
ja es būtu krievs man būtu kauns par krieviem ticiet man, bet vai par visiem?
Mums ir jāiemācās paņemt labo no katra atmetot lieko tas tam nedos dzīvību.
Lai arī kādas muļķības nav sastrādājis mans tēvs viņš tomēr manī atstāja ko ļoti vērtīgu-
Cilvēks runā par to ko viņš domā.
Netici pārbaudi ar sevi vispirms un tad jau ar laiku varbūt arī iemācīsies saprast kur ir meli un cilvēkam šķietama patiesība .
Nē, es nevēršos pret krieviem, bet pret Ušakova manipulatīvo rīcību. Netrivializēsim situāciju.
Bieži man patīk raksti Jūsu blogā un tiem priekrītu, bet šoreiz noteikti nē. Ušakovs man nesipatizē, bet vēlos vērst uzmanību uz jautājuma būtību: informācijas ieguve ar pretlikumīgāk darbībām. Reportieris kā jebkurš cits Latvijā dzīvojošs cilveks ir pakļauts Latvijas Republikas likumiem plašākā nozīmē. Likuma neievērošana rada tiesiskas sekas un demokrātiskā valstī gan politiķiem, gan žurnalistiem, gan pārdevējam veikalā tiesiskām sekām par jābūt vienādām, ja faktiskais sastāvs sakrīt, kas ir vienlīdzības princips. Līdz ar to, ja žurnalists pārkāpj likumu, viņam par to ir jāatbild tiesas priekša. Šoreiz noteikti var kvalificēt Krimināllikuma normu pārkāpumu. Atrunāšanās ar prese brīvību un cēliem mērķiem nedrīkst tikt pieļauta, jo tik pat labi viņš varētu kādu nogalināt, lai iegūtu informāciju un teikt, ka tas tika darīts, lai atmaskotu kaut ko ļoti būtisku valstij. Tiesiskā valstī šads domu gājiens un rīcība nav pieļaujama un noved pie tiesiskā nihilisma.
Vēlos vērst uzmanību, ka Saskaņas Centra saistība ar izlūkdienestiem nav pierādīta un es varētu saskatīt partijas lielāku saikni ar vietējiem censoņiem un “oligarhiem”, nekā Krievijas specdienestiem, jo to darbība ir pārāk profisionāla un daudz augstākā līmenī, lai to darbību atklātu parasts reportieris un viņi saziņai izmanto daudz drošākus informācijas apmaiņas kanālus nekā e-pasts.
Šī informatīvā kampaņa man vairāk atgādina propogandu, nekā izsvērtu un argumentētu situācijas aprakstu, ko rāda pa TV.
Par mediju misiju demokrātiskajā sabiedrībā esmu latviski uzrakstījusi vairākas grāmatas. Varbūt vajadzētu tās iztulkot arī krievu valodā? Tāpēc es tagad neizvērsīšos par to, kā likums attiecas uz žurnālistiem un, cik lielā mērā “vielīdzības princips” vai “likuma pārkāpums” informācijas vākšanā var vai nevar kļūt par žurnālista soda iemeslu. Vēlos pašreiz pieticīgi vērst jūsu uzmanību uz to, ka mediju pienākums (atvērtā sabiedrībā) ir publicēt visa veida informāciju (arī slepenu/sargājamu/privātu), ja tā būtiski skar sabiedrības intereses un liecina par ļoti nozīmīgiem pārkāpumiem publisko personu rīcībā. Jā, šādos gadījumos žurnālisti pārkāpj “vienlīdzības principu” un atbild par savu “faktu vākšanas metodi” tiesas priekšā.
Šādi gadījumi pasaules tiesu praksē ir neskaitāmi. Te parasti tiek ievērots samērības princips. Ja politiķa vai kādas citas amatperosnas rīcība ir bijusi būtisks kaitējums sabiedrībai un mediji to ir atmaskojuši, izmantojot pat neatļautas metodes (skat. “rokošā žurnālistika” nevis ” pētnieciskā žurnālistika”), tad tiesa šādu aktivitāti attaisno. Tāda ir demokrātisko mediju misija. Nevēlos iestigt pārspīlējumos par “tiesībām nogalināt” utt. Ja reportieris atklāj, ko ļoti būtisku un nozīmīgu (kas ir visas sabiedrības interesēs), tad tas ir jāpublicē.
Taču būs zināma sabiedrības daļa, kas visiem spēkiem saukās žurnālistus un pretdarbosies šai uzraudzības metodei (skat. Krievija, Baltkrievija, Kazahija utt).
Par Krievijas specdienestu “pārāk profesionālo darbību” neesmu pārliecināta. Dzīvojot Zviedrijā, regulāri nācies novērot viņu publisko izgāšanos publiskajā mediju telpā. Latviju blīvi noklāj Krievijas televīzijas filmu idelizētāis “Štirlicu” tēls un tas ir radījis šiem darboņiem nepamatotu perfekcionisma auru. 🙂
Interesanti, ka tie, kuri tik ļoti uzstājas ar viedokli, ka šeit žurnālists ir pārkāpis likumu (kas vēl ne mazākā mērā nav pierādīts, starp citu, jo Lato Lapsa bieži vien pie saviem materiāliem tiekot tad, kad kāds anonīms labvēlis viņam tos pastkastītē iemetot), vienlaikus nekautrējas izmantot WikiLeaks publicētos materiālus, kas arī ir pretlikumīgi iegūti un kuru ticamība nav apstiprināta.
Mēs joprojām nezinām, kurš Ušakova e-pastu ir uzlauzis un cik žurnālistiem un vēl cilvēkiem šī informācija ir dota. Mēs skaidri zinām tikai to, ka pirmais publicētājs ir kompromat.lv.
Ušakova e-pastos ir ārkārtīgi interesants saturs, kas parāda, kā Krievija strādā šeit caur saviem ietekmes aģentiem (ceru, ka ne spiegiem) un visas runas par e-pastu ieguves likumību vai nelikumību uzskatu tikai par mēģinājumu novirzīt uzmanību no galvenā.
Žēl, protams, ka ir tik daudz “derīgo idiotu”, kas viņiem palīdz šo mērķi sasniegt. Un žēl, ka policijas aktivitātes arī ir pret ziņnesi, ne pret ziņas veidotāju 🙁
Žēl gan, ka tagad tiesas un tiesneši – vai drošības iestādes izlemj: kurš ir, kurš nav naidīgu valstu izlūkdienestu aģents? Nabaga ”neitrālo” valstu āgenti, kāds viņiem tagad satraukums…….
to sarkanakmens.
no kurienes ravi ka Krievijas specdienestu darbiba ir “pārāk profisionāla”, visas lietas tiem velkas lidzi specigs “cilveka faktors”, viss ir uz “авось”, (latv.- gan jau).
Ushakovs varbut nav spiegs, ja var ticet Kompromat.lv, tad iekritis ir sava pashparliecinatiba aizravies ietekmes aghents, kursh izmantojot savu stavokli un iespejas verveja jaunieshus kalpot savam saimniekam – “для русскоязычной молодежи – Родина Россия”, (latv.- krievvalodigajai jaunatnei – Dzimtene Krievija).
[…] Vairāk par notikušo var atrast arī Diena.lv. Reportieri bez robežām nosoda šādu rīcību (angl.) Sarmītes Veinbergas blogā […]
2011.11.16 kompromat.lv publicē Rīgas mēra Nila Ušakova saraksti ar krievijas vēstniecības pārstāvi Aleksandru Hapilovu, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs.
2011.11.18 pret kompromat.lv tiek uzsākti nepārtraukti hakeru uzbrukumi, kas vēl aizvien nav beigušies.
2011.11.21 kompromat.lv par uzbrukumu portālam vēršas Ekonomikas policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā, bet nekāda aktivitāte no atbildīgā inspektora Aleksandra Bebra (ALEKSANDRS BEBRIS) netiek izrādīta.
2011.11.22 pēc ziņām portālos par kompromat.lv uzlaušanu Latvijas IT drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV sazinās ar kompromat.lv un piedāvā palīdzību incidenta risināšanā. Izskatot log failus, CERT.LV izdodas identificēt uzbrucēju, un CERT.LV ir gatavs vajadzības gadījumā piedalīties lietā liecinieka statusā.
2011.12.03 inspektors Aleksandrs Bebris paziņo, ka Kibernoziegumu apkarošanas nodaļai ir svarīgākas lietas, kas jāizmeklē, un nekādas tālākas izmeklēšanas darbības netiek veiktas, kaut arī iesniegtie pierādījumi ir vairāk nekā pietiekami vainīgo aizturēšanai.
2011.12.14 inspektors Aleksandrs Bebris uzaicina kompromat.lv servera uzturētāju Edmundu Zālīti sniegt liecības kompromat.lv uzlaušanas lietā. Inspektoru Bebri sevišķi interesē kompromat.lv servera tehniskie parametri, kā arī tas, vai tiek veikta rezerves kopēšana. Tāpat inspektors vēlas uzzināt arī piekļuves paroles, kuras, pamatojot ar drošības apsvērumiem, netiek atklātas.
2011.12.15 plkst. 12:30 Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas inspektors Aleksandrs Bebris ar vēl trim policijas darbiniekiem maskās ierodas Pasaules tirdzniecības centra telpās un, ar veseri uzlaužot durvis, iekļūst interneta kluba telpās. Pēc pusotras stundas policisti dodas prom, līdzi paņemot kompromat.lv serveri, serveri ar uzrakstu “backup” un divus optiskos diskus ar uzrakstu “Norton Systemworks 2005” (spriežot pēc protokola, kas rakstīts, izmantojot sliktas kvalitātes koppapīru). Kratīšanu pieprasījis VP GKPP ENAP 4. nodaļas izmeklētājs Nauris Liepiņš un akceptējis tiesnesis Rinalds Silakalns. Kratīšanā piedalījies Aleksandrs Bebris un Pēteris Reinfelds.
Vienlaikus savā dzivesvietā tiek aizturēts kompromat.lv žurnālists Leonīds Jākabsons un tiek paņemti visi datu nesēji, kuri uz kratīšanas brīdi atrodami viņa mājās.
edmunds zalite
29222919
interesants ir arii fakts, ka Latvijas policija versas ne tikai pret neatkarigo zurnalistu, atnemot vinjam darba lidzekljus un gadu gaitaa kraato informaciju, bet arii apzinaati izniicina interneta hostinga kompaniju, kura publicee valdosajiem nepatiikamu informaaciju. un viss it kaa notiek likumiigi……
Raksti iesniegumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai, tad viss notiks likumīgi!
Es patiesi atvainojos Sandrai, esmu pajauns un man vēl daudz jāmācas lai izteiktos, tas varētu būt par iemeslu manai banalitātei.
Praktiski nedaudz noslinkoju jo negribēju izplūst, mana doma ir par to, ka vienkāršie ļaudis saprotam to savādāk jo mums informācija nāk no ziņnešiem, no masu medijiem, no skolas, no kādiem nezināmiem, mijiedarbībā u.c visādi.. manas darba ļaužu uztveres iespējas ir tādas kādas tās ir bieži vien visai pašvakras, sakarā ar noslogotību un visai šauro dzīves veidu, mana iespējamība būt patiesi informētam būt zinošai patstāvīgai būtnei ir atkarīga pārsvarā no ziņnešiem, un ja ziņnesis ir patiesi ieinteresēts apkārtešo informētībā tad viņš noteikti, ka pacentīsies radīt iespaidus konkrētāk par realitāti un viņš noteikti ka kaut uz mirkli bet plānos kā cilvēkiem parādīt, ja interese ir pārvaldē, ievirzīšanā, tad jau informācija būs sadrumstalota, bet to nevar attiecināt uz kādu konkrēti, jo piemēram vai tad gailis dziedot zina, ka viņam ir pārvaldnieks kuru viņš ar dziedāšanu pamodina tieši laikā un ka viņa pārvaldnieka plānos ietilpst nokaut kādu viņam konkurējošu gaili ap mārtiņiem, tādēļ ka Latvieši tādu tradīciju piekopj. Lūdzu neņemt te neko kā kautko slēptu, redzi mums katram iestrādājas kautkādas noteiktas uztveres īpatnības sakarā ar to ko esam pieredzējuši, ja patiesi kautko gribam tad vienkārši ir jāpacenšas vienam otru saprast, es jūtu ka varbūt arī kļūdos, bet ja es nebūtu uzrakstījis tākā to izdarīju man nebūtu šīs iespējas mācīties, paldies par doto iespēju komentēt.
priekš manis tas viss kopā ir audzinoša rakstura materiāls kas kārtējo reizi liek arī aizdomāties .. aha redzkā ir kautkas vairāk kā šķietams teātris.
Paldies, pats galvenais, ka mes domajam līdzi un neatkāpjamies. Tas ir izcili svarīgi.
kapec vins vel nav cietuma?
Jautājums vietā. Visticamākais, ka sevis cienošā valstī Ušakovs jau barotu tārpus.
policija ar formalu ieganstu aizturot zhurnalistu un priecajas par iespeju tikt pie informacijas kalniem ko tas ka pele ir savacis daudzu gadu garuma, tiem pagaidam nav interesants tads aghents stipendiats. ar zhurnalistu tiek vestas parrunas un baidos ka politikji driz saks tirgu ari ar kritusho ausaini, – tu mums to, mes tev shito, jo kursh gan bez vainas, kursh gan ir brivs no stipendijam. un kas gan var but labaks par ievainotu zhurnalistu vai manipulejamu amatpersonu.
nezinu vai tas notiek saskanja ar Antonijas iela izstradatu aghentu evakuacijas planu, man gan liekas ka tads kas ir pavests tiek vienkarshi pamests.
domaju ka bez liela spiediena no sabiedribas nekas ieverojams nenotiks, ausainis mierigi var est Snickers.
Sabiedriskai domai ir jābūt tik intensīvai, lai Ušakova kungs tupmāk vairs nevarētu mierīgi grauzt savus Snickers …;)
“… publiskai personai nevar būt privāta sarakste (izņemot korespondenci ar sievu un bērniem, ja tādi ir!) …” – nesadalu viedokli! kur draugi, znakōmi, paznaki, mīļākās (ja tādi / tādas ir!)?
cita lieta, ka publiskam personāžam jārēķinās ar to, ka personālā korespondence var tapt publiskota.
Jā, gribēju tikai piebilst, ka fotogrāfija varētu būt Ušakova kvēlāko sapņu piepildījums…
Un kas pasludinājis Jēkabsonu par žurnālistu? Viņš pats? Vai jebkurš internetvietnes turētājs uzskatāms par žurnālistu? 😉
Citāts par to, kas ir žurnālistika un līdz ar to, kas veic žurnālista misiju:
What someone doesn’t want you to publish is journalism; all else is publicity.
PAUL FUSSELL, “‘A Power of Facing Unpleasant Facts'” (1981), Thank God for the Atom Bomb and Other Essays, 1988
Latviski tas skanētu tā: Viss, ko kāds negrib, lai tiktu publicēts, ir žurnālistika, viss pārējais ir reklāma!
Vai Jēkabsona kungs ir žurnālists pēc izglītības vai amata, šoreiz nav svarīgi, viņs veic sabiedrības informēšanas darbu.
Nav svarīgi kādā krāsā ir kaķis – galvenais, ka viņš ķer peles:)
Viss, ko kāds negrib, lai tiktu publicēts, ir žurnālistika
=======================
Tātad, ja es publicēšu noklausītās Ilzes Jaunalksnes sarunas, es arī automātiski kļūšu par žurnālistu? 🙂
p.s. Jūs taču zināt par Jēkabsona k-ga ciešo saistību ar SAB un to, ka caur viņu SAB nopludināja informāciju LTV un TV3 žurnālistiem? )
Jā, būsiet izdarījis ļoti labu darbu sabiedrības interesēs. Vai nav vienalga kā Jūs sevi gribēsiet saukt? Kaut vai par žurnālistu, kāpēc ne?
Taču žurnālista sarunu noklausīšanās būs noziegums, jo žurnālists (ja tas ir godīgs, nenopērkams, darbojas sabiedrības interesēs) nav vēlēta amatpersona, kura būtu drošībniekiem jākontrolē.
Man un arī sabiedrībai nav svarīgi, kādu motīvu vadīts kompromat.lv nopludināja šo informāciju un ar ko viņi cieši sadarbojas, galvenais, ka viņi to izdarīja sabiedrības interesēs un tieši tāpēc paveica labu darbu!
Jaunalksnes kundze nav tautas kalps un vēršanās pret viņu ir uzbrukums preses brīvībai. Pasaules prakse ir tāda, ka ušakovu atmaskošana un nogādāšana līdz giljotīnai ir bieži ir notikusi tieši pateicoties talantīgiem un pašaizliedzīgiem spalvas bruņiniekiem.
Iesaku palasīt priekšpēdējo Lato Lapsas grāmatu. Tur par Jēkabsonu daudz stāstīts. Aina nepievilcīga. Ļoti, ļoti.
Nešausim uz ziņnesi!
Konkrēto Jākabsonu nepazīstu, bet spriežu pēc viņa paveiktā darba. Lai arī kāds viņs būtu kā persona, viņa paveiktais dara sabiedrībai labu, atmaskojot liekulīgus politiķus!
Vai ir kāda iespēja ka šī lieta nenoklusīs, tāpat kā pārējie atgadijumi, kas saistīti ar tiesībsargu darbu… piemēram par Zatlera izgājienu pret protestantiem.
Ja mediji un sabiedrība turēs šo lietu “karstu”, tad rezultātam būtu jābut! Kaut vai tādam, ka politiķi baidīsies vicināt kara cirvjus pret tiem, kas atmasko vinu nedarbus un vēlētāji apšaubīs konkrētā politiķa godīgumu!
Mediju un publicistu uzdevums ir veidot sabiedrisko domu un sabiedrība tad padarīs pārējo!
Esi mierīgs – nāks jaunas lietas, būs vēl lielāks troksnis! Tāda ir šodienas mediju reālā būtība – taisīt troksni, pūst pīlītes, laist miglu – galarezultātā lielākās daļas pilsonīšu galva/apziņa tiek tā ‘piebāzta’, ka viņi vairs neapjēdz reālijas! Šā gada notikumi ar Saeimas atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām, cīņu pret oligarhiem, ZRP iekļūšana Saeimā ar turpmāko savu vēlētāju ”uzmetienu” valdības veidošanas laikā, tad Olšteina ”sešinieka” izgājiens, tad….brr…Paldies medijiem un centīgajiem žurnālistiem, jo process turpinās….Debilizācija palielinās?
Ir dzirdēts ka daļa esot diezgan samaitāta.. nevis samaitājusies.. to dzirdēju savām ausīm, kā arī pārprasot, redzot reakcijas un dzirdot stāstīto, bet pēc redzētā apšaubu, ka to var attiecināt uz visiem.. un par tām reālijām.. spēcīga patiesība- praksē normāls cilvēks viens nevar nostāties pret pretiniekiem 30.. tāpat arī galviņā.. jo vairāk apgrozāmās informācijas jo lielāka dezinformācija.. un ja cilvēks iet strādāt mājas pa taisno.. tv.. paēst..vēl kādas izklaides un gulēt lai var iet uz darbu .. stabila sistēma tādējādi ikdienišķā informatīvā nekārtiba, sadumstrulotība ir attaisnojama, un apšaubāms ir tas kas jau darbojas pret ierastajiem tīkamajiem kairinātājiem.. ko nodrošina tieši izsakoties – kalpošana..
Jā mēdiji uzņemas varbūt pat lielāku ietekmi par likumdevējiem uz cilvēkiem.. ???
Mums nav izdevusies sekundarā naturalizācija, pēc tam kad valsts atbrīvojās no iepriekšējā režīma un viss bija determinēts līdz paklausīga verga līmenim.Tagad tā vietā ir nostājies pakalusīgs patērētājs. Jādomā kā rīkoties tālāk. Medijiem ir iespēja kaut ko darīt.
Jūs jau savā reportāžā par Swedbank nedēļas atpakaļ pareizi teicāt, ka mēdijiem nepieciešams izglītot skatītājus. Piemēram Lielbritānijā katram būtiskam notikumam avīzē publicē kaut kur blakus arī vēsturisku attīstību uz šiem notikumiem, kas lasītājam uzreiz sniedz priekštatu par tēmu. Pie mums bieži sajūta, ka daudzi žurnalisti paši nesaprot tēmu par kuru lasa. Bet ceru, ka kaut kad situācija mainīsies.
Mēdijiem nepieciešams izglītot skatītājus (lasītājus)?! Vispār jau es to dzirdēju studiju laikā 1986.g., kad arī LVU (LU) ekonomistos divu žurnālistu rakstu apsprieda (visa Latvijas progresīvā inteliģence apsprieda):
‘ “Literatūra un Māksla” 1986.gada 17.oktobrī . DAINIS ĪVĀNS, ARTŪRS SNIPS
‘Par Daugavas likteni domājot ‘ http://pie.daugavas.lv/ivans.html
p.s.
Tagad skolā nemāca par biznesa būtību (mērķiem)? Ja peļņu var gūt izglītojot, tad mediji izglītos…..
p.s.s.
”(..) un viss bija determinēts līdz paklausīga verga līmenim.” – Par atmodas un dziesmotās revolūcijas, par barikāžu laiku un tās dalībniekiem es daudz ko esmu lasījis, bet par tādu apzīmējumu……es ir ”mēms” aiz ”sajūsmas”…1990.g.4.maijs arī jau tiek baisi briesmīgajam okupācijas laikam pieskaitīts???
Cilvēki nemainās pēc ” lūzuma” datumiem. Būtu jau labi, ja tas tā būtu. Viss notiek lēni. Neizturami lēni. Pārmaiņas ieskaitot.
Visi un viss nemainās, bet tās negatīvās pārmaiņas, kas notikušas Latvijā pēdējo divdesmit gadu laikā jau pašlaik kļūst tik acīmredzamas, ka viens pēc otra parādās drosminieki, kas spēj skaļi pateikt:’Ķeizars ir…/ Karalis ir…..’. Viens otrs 2011.g. pat par Latvijas tautas un latviešu ”salūšanas” iemesliem pēc ”ģeopolitiskās katastrofas” (A.Zinovjevs, 1991) sāk runāt : ”Mēs izšķīrāmies veidot savu Latviju par patērētājsabiedrību pēc Rietumu parauga, nenojaušot, kādām problēmām pretī dodas paši Rietumi. ” Jānis Vanags.
‘Zeme, valsts un Kristus ’.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334144:zeme-valsts-un-kristus&Itemid=93
p.s.
Par pozitīvajām pārmaiņām varēs vairāk stāstīt pirms 2012.g. ZIemsvētkos, kad Latvija būs vēl dziļāk integrējusies jaunajā, federālajā Eiropas Savienībā. Pagaidām provizoriskie Tautas skaitīšanas 2011 dati neļauj man laisties sajūsmā un ‘laimē diet’…’. Visu gaišu!
Paldies, Sandra. No visiem, kam dārga Latvija.