Vācija šokā: Kipras mājsaimniecības ir visbagātākās eirozonā, bet vācieši eirozonas nabagu skaitā.

2013. gada 10. aprīlī

Kipra. Foto GoogleEiropas centrālās bankas (ECB) tikko publicētā statistika var kļūt par īstu politisku spridzekli gan Vācijā, gan Eiropā. Jo izrādās, ka  Kipra, kurai naudu aizdod visa eirozona un tās ekonomiskais motors Vācija, nav nemaz tik trūcīga, kā skandēja politiķi. Pat ja Kipras valsts kase ir tukša, tauta ir visbagātākā eirozonā. Jo tai pieder vērtīgi īpašumi. Šīs ziņas ECB turēja slepenas Kipras banku krīzes laikā.

Taču tagad tās publicē vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitiung (FAZ).

bagātās majsaminiecibas eiro zonā

Vai tas ir taisnīgi?

ECB ir veikusi pētījumu 2010. gadā, aptaujājot 62 000 mājsaimniecības eirozonas valstīs. No šī pētījuma izriet, ka visbagātākās mājsaimniecības dzīvo Luksemburgā un Kiprā. Taču nabadzīgākās mājsaimniecības ir Vācijā, kuras nodokļu maksātāji glābj Kipru.

Vidējā vācu mājsaimniecības kapitāla vērtība ir 51 000 eiro, bet Kipras mājsaimniecību īpašumu vērtība ir piecas reizes lielāka, t.i., 267 000 eiro.

Zīmīgi, ka visbagātākās ir mājsaimniecības  tajās eiro valstīs, kurās ir vislielākā krīze, piemēram Slovēnijā, Grieķijā. Pat saulainajās Itālijā un Spānijā mājsaimniecību īpašumu vērtība ir trīs reizes lielāka nekā vidējā vācu mājsaimniecībā.

Vācieši dzīvo īres dzīvokļos

Milzīgo vācu un kipriešu mājsaimniecību īpašumu vidējo vērtību izskaidro fakts, ka vairāk nekā puse vācu mājsaimniecību dzīvo īres dzīvokļos, taču dzīvokļi kā privātīpašums divreiz izplatītāks dzīvošanas veids ir Vidusjūras valstīs.

Lielai vācu mājsaimniecību daļai vidēji pieder tikai 10 000 eiro vērti īpašumi.

Arī Francijā ir liels īres dzīvokļu īpatsvars un tur 45% mājsaimniecību pieder īpašumi 8000 eiro vērtībā. Taču Francijā dzīvokļi kā īpašums ir dārgāki nekā Vācijā, tāpēc Francijā vidējai mājsaimniecībai  pieder 116 000 eiro vērtīgas kustamas un nekustamas  mantas.

Aptaujā, noskaidrojot mājsaimniecību īpašumu vērtību tika ietverti jautājumi par nekustamajiem īpašumiem, kas pieder mājsaimniecībai, piederošo uzņēmumu vērtību, finansu kapitālu, auto un citām kustamām mantām.

Kopš aptaujas laika 2010. gadā daudz kas ir mainījies nekustamo īpašumu tirgū, kur mājokļu vērtība ir pamatīgi kritusi. Piemēram, spāņu mājsaimniecības vairs nav tik bagātas kā tas redzams pētījuma tabulā. Svarīgi ņemt vērā, ka vācu mājsaimniecībā vidēji dzīvo divas personas, taču Kipras gadījumā šis skaitlis ir trīs. Taču, ja kiprietis pārdotu savus īpašumus , lai pārceltos uz Vāciju, viņš tik un tā Vācijā būtu bagātnieku skaitā, vismaz gadījumā, ja viņš pārceltos uz Vācijas īres dzīvokli.

eiro naudas zimesMūsu tuvākā eirozeme Somija arī izskatās ļoti nabadzīga, salīdzinot ar daudzām Dienvideiropas zemēm. Neskatoties, ka 69% somu mājsaimniecību pieder savs dzīvoklis vai māja, viņu īpašumu vidējā vērtība ir tikai trešā daļa no itāļu analogu īpašumu vērtības.

Kas ir labāk nabadzīga valsts un bagāti pilsoņi vai bagāta valsts un nabadzīgi pilsoņi?

Arī  Zviedrijā plaši diskutē par šo problēmu, uzdodot jautājumu: Kas ir labāk nabadzīga valsts un bagāti pilsoņi vai bagāta valsts un nabadzīgi pilsoņi?

Jo zviedri secina, ka viņu situācija būtu līdzīga vāciešiem. Bagāta valsts, bet ne tik bagāti iedzīvotāji. Jo jāsecina, ka dienvideiropas valstīs cilvēki nav apzinīgi nodokļu maksātāji un viņiem vairāk rūp sava bagātība. Turklāt lielus ienākumus šajās bagāto mājsaimniecību zemēs dot arī pelēkais vai melnais ekonomikas sektors.

Kāda situācija ir Latvijā? Atļaušos minēt, ka,  ieejot eirozonā, mēs droši vien būtu kaut kur līdzās Kiprai, noteikti bagātāki nekā vidējā vācu mājsaimniecība?

Kādā valstī  jūs gribētu dzīvot? Bagātā vai nabadzīgā?

Advertisements

3 thoughts on “Vācija šokā: Kipras mājsaimniecības ir visbagātākās eirozonā, bet vācieši eirozonas nabagu skaitā.

  1. Nu jā, bet vai vismaz daļu no kipriešu īpašumiem nevarētu veidot nevis iegādāti īpašumi, kas patiešām liecinātu par īpašnieku turību, bet gan vienkārši mantoti, tas ir, vai tie nav dzimtu īpašumi no paaudzes paaudzē? Un šādā īpašumā dzīvojošie varētu arī bagāti skaitīties tikai “uz papīra”. Un pārdot šādu īpašumu, lai arī tā uzturēšana varbūt arī ir kā slogs, kopienā kur dzimtu saitēm ir daudz lielāka nozīme kā ziemeļos, nemaz nebūtu tik vienkāršs lēmums.
    Tās tādas pārdomas, jo statistika tomēr atspoguļo tikai vienu patiesības šķautni.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s