2011. gada 7.martā
Pasta kastē šorīt ar blīkšķi ievēlās žurnāls par aktuālajām slimībām. Starp visāda veida gripu aprakstiem, sirds infarkta pazīmju uzskatījumiem vesela lapa bija atvēlēta ”baltajiem pirkstiem”, kas esot plaši izplatīta slimība ziemā. Straujā pirkstgalu apsalšana ir apgrūtinoša slēpotājiem, šoferiem, autovadītājiem un tiem, kas nēsā gredzenus. Žurnāls iesaka atteikties no gredzeniem, vilkt biezus cimdus un iesmērēt plaukstas ar vienprocentīgu nitroglicerīna smēri. Dinamīta krēms, tātad! Palīdz pie klinšu sprindzināšanas un plaukstu salšanas. Fantāzija zviedriem ir neizsmeļama!
Līdz ”baltajiem pirkstgaliem” vēl nav iznācis nokļūt, taču rokas salst joprojām. Ziema neiet mājās un sals nolakojis Stokholmas ietves slidenas un glumas arī šodien. Tāpēc avīzes piedāvā supermaisiņus nosalušajiem. Saspiežot plaukstās mazo maisiņu var iegūt 40 gadu siltumu cimdos 18 stundu garumā. Caurspīdīgā maisiņā sastāvā ir dzelzs, ūdens, celuloze, vermikulīts, aktīvā ogle un sāls. Pārplēšot maisiņu, dzelzs reaģējot ar skābekli uzsāk ķīmisku reakciju, kas izdala siltumu. Viss. Ģeniāli vienkārši.
Mazie, lieliskie atklājumi (rāvējslēdzējs, žilete, bankas karte kā ķiploku rīve un cimdu maisiņš) grezno mūsu dzīvi labāk un saprotamāk nekā 100 Nobela prēmija laureātu sausi teorētiskie traktāti. Simply The Best , – dzied Tina Trenere un pareizi vien ir.
Elementāra (pēc Wikileaks) liecībām izrādījusies arī Krievijas valdības jūras uzrakšanas shēma.
Krievija nekad nav izcēlusies ar videi labvēlīgu domāšanu. Putinam daba un jūras ir jāsavalda tieši tāpat kā to savulaik mēģināja izdarīt Ļeņins, Staļins un kompānija. Nolauzt un noslīcināt veselus mežus, pagriezt upes pretējā virzienā un uzart Baltijas jūru – tas ir nieks ”Putinam un viņa draugiem”. Tikko publiskotie Wikileaks dokumenti šodien uzjundījuši kaislības arī zviedru medijos, jo pašlaik krievu kuģi un cauruļvadi sāk uzart šejienes ekonomiskos ūdeņus. Krievijas arkls maļ jūras dibenu un mums atliek brīnīties par to kā ”Putina čomiem” tomēr izdevās šis barbariskais Baltijas jūras uzrakšanas projekts.
Kamēr ” Castoro Sei” turpina art uz dienvidiem no Karlskrūnas, ir derīgi noskaidrot kuras pārdotās dvēseles iztirgoja jūru. Dagnens Nyheter šodienas analīze izgaismo šo liekulības tirgu, izmantojot Wikileaks publiskotos dokumentus.
Aprīlī 122 jūdzes garā krievu vaga no Vīborgas līdz Greifsvaldei Baltijas jūras dibenā būs pabeigta.
Publiskotie slepenie amerikāņu dokumenti pierāda, ka:
1) Krievija vadītāji bija 100% gatavi rakt arī tad, ja visa pasaule protestētu, 2) lai pielauztu kaimiņvalstis, Krievija izmantoja gāzes šantāžu, 3) lai izrēķinātos ar NordStreem ienaidniekiem, Krievija ir izmantojusi izlūkošanas profesionāļus, kas izsekoja un analizēja personas un organizācijas ārzemēs ar mērķi sagraut šo pretestību izmantojot arī neatļautas metodes, 4) NordStreem PR stratēģija ir bijusi amorāla.
Vladimira Putina, Gerharda Šrēdera, Gazprom, Eon, BASF un vēlāk arī holandiešu Gasunie biznesa projekts ”ar varu” ir panākts un realizējies.
Starta brīdī(2005. gadā) šī iecere neizskatījās cerīga. Skandināvi, poļi un igauņi protestēja.
Latvija, kā parasti, klusēja, jo Zaļo jeb Vides Aizsardzības Partijas mūsu politiskajā spektrā joprojām nav.
Zviedri 2007. gada Krievijas iesniegumu kategoriski noraidīja. Vides jautājumu ministrs Andreas Kālgrēns šo ideju nodēvēja par avantūru un projekts tika noraidīts tāpēc, ka nedz Krievija, nedz Vācija nebija izpētījušas kādas sekas gāzes vada celtniecība varētu atstāt uz Baltijas jūras floru un faunu. Tātad – visi bija pret, taču viss notika tieši tā kā Putinam vajadzēja.
Kā tas varēja notikt?
Slepenie amerikāņu dokumenti norāda, ka Vladimirs Putins šo Baltijas jūras uzrakšanu stūrēja kopā ar savu tuvāko biznesa partneri, bijušo STASI aģentu un senu personīgo draugu Matiasu Varningu (Mathias Warning) kā kārtīgā spiegu trillerī.
Tam seko ”road show” – publikas savaldzināšanai, izmantojot visus iespējamos PR žanrus un iesaistot kā ” konsultantus” politiskas portālfigūras no visām Eiropas valstīm (Pāvo Liponens, Leiflands Holmštroms u.c.)
Interesanti izsekot kā jūras uzaršanas idejas realizēšanā tiek iepīti Zviedrijas valdībai tuvu stāvoši cilvēki, piemēram, bijusī Reinfelda valsts sekretāre Ulrika Šenstroma, kas faktiski veica galvenās lobista funkcijas Zviedrijā.
”Veikli sameistarojot partnerus, krieviem izdevās uzbūvēt stabilu politisku bāzi savam Nord Streem projektam” – konstatē ASV vēstnieks Maskavā.
PR pacentās piešķirt ”krievu-vācu” sadarbībai citu daudz simpātiskāku un globālāku paskatu, nodēvējot gāzes vada celtniecību pa Baltijas jūras dibenu kā ” Krievijas – Eiropas Savienības” projektu. Šajā sakarībā Matias Varnings esot uzsvēris, ka ”krievu diplomātijas izmantošana šajā gadījumā var būt pārāk masīva, robusta un neiederēties tik filigrānā projektā kā šis!”
Pēc tam sākās gāzes kari ar Ukrainu un (kā norādīts kādā 2009. gada amerikāņu slepenā dokumentā) – ” Gazproma ambīcijas Baltijas jūrā ir iespējams pats uzkrītošākais piemērs kā Krievijas defektīvais ekonomiskais modelis ar plikas varas un gigantisku, neefektīvu valsts uzņēmumu palīdzību spēj nosmacēt visu loģisko, apslāpēt labklājības iespējas un jebkādu progresīvu attīstības dinamiku:”.
Putina & Co draugu pulkam šajā laikā piepulcējas arī kanclere Merkele (Varnings jebkurā brīdī ir laipni lūgts kancleres štābā) un vienīgā, kas runā joprojām pretī ir mazā Igaunija. 2009. gada dokumenti liecina, ka igauņu politiķi visiem spēkiem centušies panāk NordStreem zibenskara apturēšanu.
Marko Mikhelsons uzsver, ka krievi izmantos šo gāzes vadu kā ieroci un, ka šis gāzes vads ” ir politisks, nevis ekonomisks projekts”.
Tobrīd Krievija ieslēdza sestā ātruma režīmu (piemēram somiem tika piešķirti nodokļu atvieglojumi kokmateriālu eksportam uz Krieviju un pieeja krievu gāze krātuvēm). Rezultātā somi sāka atbalstīt videi nelabvēlīgo NordStreem projektu.
2009. gada 18. novembra vizītes laikā Zviedrijā zviedri pēkšņi piekrita Nord Streem ceļam cauri zviedru ekonomiskajai zonai (neraugoties uz Karla Bildta bargajiem izteikumiem Krievijas virzienā 2008. gada Gruzijas kara laikā). Tas pats Karlgrēns tagad publiski paziņoja, ka viss ir kārtībā!
Wikileaks dokumenti (diemžēl!) neliecina ko krievi zviedriem par to samaksāja. Te jārokas dziļāk.
Kukuļošana bija apjomīga, Nord Streem ” iesmērēja” vai apklusināja pretīmrunātājus visos virzienos. Piemēram, kāds Gotlandes augstskolas profesors, kurš atļāvās kritizēt Nord Streem projekta ietekmi uz jūras vidi, saņēma no konsorcija 5 miljonus Zviedrijas kronu ” pētniecības pilnveidošanai” un uzreiz apklusa, jo tobrīd noskaidrojās, ka Nord Streem piešķīruši lielus nauda līdzekļus Slītes ostas rekonstrukcijai un modernizēšanai.
Aprīlī uzaršana būs beigusies. Oktobrī tiek plānotas gāzes vada atklāšanas svinības. Tribīnēs mēs droši vien redzēsim arī piekukuļotos Latvijas ierēdņus un politiķus.
Pamēģināsim atturēties no gavilēm.
Jūras dēļ.