Godzillu laiks, Japāna un Lībija, neparastie notikumi turpinās

2011. gada 19. martā
Savādā pasaule – mūsu planēta zeme turpina griezties pa sauli.
Šodien attālums no zemes līdz mēnesim ir visīsākais. Tikai 384 400 kilometri. Ja vēlaties apmeklēt Mēnesi, tad brauciet šodien.
Tūlīt.
Konspirācijas teorētiķi un sazvērnieki prognozē 19. martam: katastrofas, cunami, vētras, zemestrīces un citas trakas lietas. Astronomi šajās prognozēs nepiedalās un saka, ka nekas neparasts mūs šodien nepārsteigs. Paisums un bēgums būs normas robežās un vulkāniem vai zemestrīcēm ar Mēnesi neesot nekāda sakara.
Elpojam dziļāk. 🙂


Japānā avārijas dienesta vienībām šonakt izdevās pieslēgt reaktora dzesētājiem elektrības kabeli. Reuters šorīt ziņo, ka elektopiegāde Fukušimai esot nodrošināta, taču pagaidām nav skaidrs vai bojāta dzesēšanas iekārta reāli funkcionēs. Galvenā vērība tika pievērsta trešajam reaktoram, kura sastāvā ir plutonijs. Radioaktīvais plutonija izstarojums ir bīstamāks par urāna iztarojumu. Naktī gaisa temperatūra avārijas skartajās zonās bija zem nulles. Pārkarsētajiem reaktoriem tas bija labi, bet 400.000 avārijas novārdzinātajiem Jāpānas iedzīvotājiem – briesmīgi. Joprojām trūkst dzeramā ūdens, zāles un degvielas apkurei.

Ja Fukušimas apgāde ar elektrību neizdosies, tad plānots apklāt reaktorus ar “betona skafandru”, tāpat kā to praktizēja 1986. gadā Černobiļā.

Vakar valdības nosūtītajā SAS limašīnā iekāpa tikai 13 zviedri, kas vēlējās steigšus atstāt Japānu.

Panika uz vietas Japāna nav tik dramatiskā kā pie mums Eiropā.

Japāņu sabiedriskās  TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/

Vakar Stokholmā atkal sniga. Biezas, ”pildītās” sniegpārslas krita kā sega uz cilvēkiem un automašīnām. Kapuce un cimdi noderēja.
Ziema neiet projām.
Vakar beidzot ANO vienojās bloķēt Lībijas gaisa telpu. Vakar vēlu pie Bengāzi turpinājās kaujas starp opozīciju un Kadafī armiju, neraugoties uz valsts vadītāja oficiāli deklarēto kara darbības pārtraukšanu. Bengāzi pilsēta ir pagaidām galvenais opozīcijas spēku bastions un tāpēc Francija pieprasa, lai nekavējoties Kadafī atsāk elektrības un ūdens piegādes pilsētas iedzīvotājiem, kas pēc vadoņa pavēles tika bloķētas.


Lībijas līderis turpina lapsu spēles – runā vienu un dara citu. Mēģina pirkt laiku, skaldīt un valdīt.
Kā īsti ir ar demokrātijas iespējām Tuvējos Austrumos un Ziemeļāfrikā?
Neiespējami?
Demokrātijas ceļu traucē nevis reliģija bet gan vietējā varas elite.
Šīs lietas bieži mēdz jaukt, runājot par ”ceturto demokrātijas ceļu”, kuru tagad mēģina uztaustīt Ēģipte, Tunisija un startam cenšas gatavoties arī Lībija.
Demokrātija ir universāla vērtība, tieši tāpat kā cilvēktiesības, uzskatu brīvība un vēlēšanu tiesības. Protams, ka šīs Francijas revolūcijas ceļazvaigznes nav novecojušas un cilvēku centieni pašiem noteikt savu likteni paliek spēkā joprojām.


Kultūras atšķirības? Tās, protams, pastāv starp rietumpasaules un musulmaņu valstu sabiedrībām. Paradoksāli, ka lielākā atšķirība nav jautājumā par pilsoņu līdzdalību valsts pārvaldē, bet gan par seksuālo brīvību. 🙂
”Galvenā atšķirība ir vairāk Erosa nevis Demosa jomā” – uzsver profesors un demokrātijas pētnieks Leifs Levins.
Lai padarītu islamu demokrātisku ir jāmēģina panākt atteikšanos no reliģiskām dogmām cilvēktiesību vārdā, tieši tāpat kā kristīgā rietumu pasaule atsacījās no viena vienota valdnieka, Dieva vietnieka zemes virsū kā politiskā vadoņa.
Baznīcas un mošejas attiecības ar valsts politisko varu ir apmēram vienādas. Vienai jau sen jāsamierinās ar sekularizāciju, bet otra vēl īsti šim pavērsienam nav gatava.
Brīdī, kad jūtam līdzi Lībijas opozīcijas karavīriem, mūsos pamostas godprātīga vēlēšanas atbalstīt tālu un nepazīstamu cilvēku ilgas pēc demokrātijas. Ar to mēs varam lepoties.
Progresa un demokratizācija ienaidnieki būtībā nav nezkādi ”objektīvi apstākļi” vai ” vietējie reliģiozie aizspriedumi”, bet gan tie paši mums tik labi pazīstamie faktori kā ”varas elite”, kas vēlas izmantot ikvienu situāciju valstī, lai izmantotu to savu savtīgo interešu vārdā.
Tuvo Austrumu ”šķēles ” un ”lembergus” mēs uzreiz pazīstam arī tad, ja viņi ir tērpušies Lībānas karavīru tērpos, uzdodas par Dieva vietniekiem zemes virsū vai pasludina sevi kā mullas vai godzillas.
Starp citu par briesmoņiem.
Godzillas kā Japānas kodolkatastrofas mutanti iznira no okeāna dzīlēm 1954.gadā, lai pārbiedētu kino publiku skatītāju zālē. Tos radīja uz ekrāna zinātnieki un uzvarēja tie paši zinātnieki filmas beigās.
Tagad atkārtojas kaut ka līdzīgs, pavisam reālā Japāna ikdienā.
Atomstaciju apsaimniekotājiem jāuzvar pašu radītais monstrs – reaktors, tieši tāpat kā Libānas kaujiniekiem – pārlieku ilgi paciestais Kadafī.
Science fiction – turpinās.
Vērojam tālāk!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s