2011. gada 25. aprīlī
Cilvēkiem, kas neko nezina par ētiku, pārkāpumu brīžos ir tikai viens jautājums- ” Kur tas ir rakstīts, ka tā darīt nedrīkst?”.
Tieši tā man nesen pretjautāja arī Eiropas parlamenta deputāta Ivara Godmaņa PR sekundante, kad vēlējos noskaidrot, kāpēc politiķis un deputāts Godmanis turpina darboties kā žurnālists – komentētājs radio SWH ēterā.
– Kur tas ir rakstīts, ka politiķis nedrīkst runāt ēterā kā autors?- viņa jautāja.
– Visos starptautiskajos, citu valstu žurnālistikas darba noteikumos un ētikas kodeksos tā ir rakstīs. Tā ir elementāra patiesība par interešu konfliktu žurnālistikā . – atbildēju.
– Mēs tādus neatrodam.-
– Slikti meklējat. –
Tātad deputātam un bijušajam premjerministram Ivaram Godmanim, acīmredzot, ir smagas problēmas ar mediju ētikas kodeksu atrašanu un izpratni. Protams, ka stāstot par rokmūziku radio SWH ēterā viņš nodrošina savu publicitāti tā kā to nav iespējams realizēt nevienam citam no viņa kolēģiem ”politiskajos gaiteņos”. Mūzikas komentārs radio ēterā viņam dod popularitātes priekšrocības, jo cilvēki sāk vērtēt Godmani pēc viņa čomiskās runāšanas ēterā, nevis pēc reālajiem darba rezultātiem politikā. Godmaņa darbošanās medijos ir pret mediju darba loģiku – viņš ir varas svira, kas nedrīkst izmantot pretējās frontes priekšrocības. Salīdzinājumam – ārstam un slimnīcai nedrīkstētu piederēt plaukstošs zārku ražošanas un apbedīšanas birojs. Tieši tāpat kā Godmanis nedrīkstētu iet ēterā politikas komentētāja ampluā, saņemot algu kā premjerministrs vai Eiropas parlamenta deputāts.
Starp citu – tupot pie varas Rīgā, Godmanis savulaik izdomāja savādus noteikumus komunikācijai ar medijiem, kas ir pret mediju darba loģiku un demonstrē viņa kompetences trūkumu mediju darbā.
http://www.diena.lv/lat/politics/politika/godmanis-grib-ierobezot-saskarsmi-ar-presi
Pēc viņa loģikas: premjerministrs Dombrovskis var mierīgi pa vakariem lasīt ziņas ”Panorāmā”, Rubiks vai Šķēle drīkst piestrādāt par politiskajiem komentētājiem ēterā un Vaidere vai Lībane pa nedēļas nogalēm varētu mums klāstīt laika prognozi nākamajai nedēļai – graciozi un glītā apģērbā. Vai nav skaisti?
Turpinot Godmaņa absurdo loģiku mēs varam nonākt līdz televīzijas un radio studiju iekārtošanai parlamenta vai pašvaldību ēkās (lai politiķiem nav tālu jāiet!) un ar laiku likvidēt žurnālistus kā nevajadzīgu profesiju, jo politiķi vislabāk zina kas tautai jāzina. Būs lētāk un politiķiem laba publicitāte bez maksas (tagad nākas kukuļot redakciju īpašniekus un šantažēt ar Eiropas finansējumu nosaiņojošos Latvijas medijus). Pārvēršot visu Latvijas mediju areālu par vienu vienīgu PR ziņojumu dēli būs lētāk visiem. Gan tiem, kam vajadzīga publicitāte, gan tiem, kas neko vairs neklausās, neskatās un nelasa.
Normālās demokrātijās politiķi un žurnālisti darbojās pretējās komandās.
Politiķi (kopā ar vadu un naudu) cīnās pret žurnālistiem, jo pēdēji pārstāv ”mazo cilvēku” (visplašāko iedzīvotāju slāņu intereses). Darboties abās frontēs vienlaicīgi nav atļauts, tieši tāpat kā spēlēt divās futbola komandās mača laikā vienlaicīgi.
Paradoksāli, ka mums ir arī otrs ”absurdais žurnālists” – Kārlis Seržants, kas pa dienu sēž parlamentā, bet vakarā gozējās LNT programmā Degpunktā.
Skatīsimies, kurš no šiem ‘žurnālistiem’ un/vai medijiem ātrāk izpratīs savas rīcības neētiskumu un absurdumu. Starp, citu, vai Latvijas žurnālistu organizācijām šajā sakarā nav ko teikt?
Foto: http://pl.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Ser%C5%BEants
Foto: http://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=83&artikel=2667258
Paldies Sandra par šī “absurdā teātra” plīvura pacelšanu, jo atceros rakstam par nesavietojamību starp PM amatu un I.Godmaņa gozēšanos DJ krēslā SWH studijā pāris gadus atpakaļ. Absurds tas ir, un šeit būtu savs darbs jāveic Latvijas Žurnālistu Savienībai… .
No savas pieredzes zinu, kā informēju Igaunijas Apraides Organizāciju par to, ka kopš stāšanās AM parlamentāra sekretāra amatā man vairs nebūs iespējas regulāri analizēt Latvijas politiku ERR Vikkerraadio ēterā. Un vēl nepanesamākus I.Godmaņa un K. Seržanta gadījumus padara atziņa par to, ka šie politiķi ne tikai neievēro Eiropā pieņemtas morāles normas, bet viņi diletantiski pilda kādu no darbiem… jo jebkurš darbs prasa ziedošanos un enerģiju:)
Jā, tā ir. Uz diviem krēsliem vienlaicīgi nevar sēdēt, pa vidu var nokrist uz grīdas! Patiešām – visu cieņu par to, ka Jūs piederat civilizēto amatpersonu kategorijai. Paldies!
lielaku noziedznieku un savas tautas apzadzeju kaa godmanis vnk neatrast.1985 gada vinu it ka fiziki izsutija no austrijas par spiegosanu psrs labaa.latvijas gazes prihvatizacijas tevs-uzdavinaja visu cekistiem.parex aferas galvenais idiologs..kuras rez.tauta jau ir zaudejusi vienu mijardu ls.g-24 tads bilzigs saraksts sanaktu..kina jau sen tadu nosautu.tagad vecumdienas sev resnu aprobezotu cucinu panemis..tadas luk refleksijas godmana sakaraa.
serzants vispar lemberga dibena baudkarais bucotajs..bijis cietuma preses vecis.par cik lembergs ir sleptais LNT akcionars caur kristopanu ir iespejamas tadas debilas parraides vina izpildijumaa.nozelojami tas viss ir.
Savādi, ka uz notiekošo nereaģē Žurnālistu Savienība vai asociācija. Mums to organizāciju traki daudz bet klusums – nāvīgs. Bezvējš. Pat smilgas nekust.
Jūs varētu šo jautājumu kopā ar TV3, IR, LR1 un citiem godprātīgiem žurnālistiem t.s. pacelt, lai Latvijas Žurnālistu savienība un citas cunftes organizācijas rosās. Par I.Godmaņa rīcības motīviem, kuru atgādina viņa regulārā atsaukšanās uz Itālijas pārvaldes piemēru (http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/296751-ka_godmanis_quotbrinasquot_par_tautas_neapmierinatibu), kalpo viņa “pieredze” kontinentālajā Eiropā. Kontinentālās eiropas valsts pārstāvji ar savu konservatīvo skatu uz valsti (etātisms – etatisme), savukārt, jau kādu laiku ir kā dadzis acīs Ziemeļeiropas pārstāvjiem (http://www.social-europe.eu/2011/04/scandal-hits-the-european-parliament-a-call-for-greater-responsibility/). Tāpēc iespējams Ziemeļeiropa un šeit valdošie morāles standarti I.Godmanim ir vienkārši sveši, un tāpēc jo ironiskāk vēsturē paliks viņa 2008.g. priekšvakara paziņojumi:) – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=19910980
Paldies par informāciju! Tumsonība ir varens spēks. Īpaši varas aprindās. Ar moto – “kas nav piesiets – to var zagt” dzīvo daudzi “tautas kalpi”. Jādomā kā rīkoties tālāk.
“…cilvēki sāk vērtēt Godmani pēc viņa čomiskās runāšanas ēterā, nevis pēc reālajiem darba rezultātiem politikā”
Man ir grūti komentēt šo izteikumu, jo – manuprāt – Latvijā vislabāk šādu situāciju ir raksturojis Blaumanis. Proti – es spēju nošķirt TOS Indrānus, kas priecē manu sirdi, no tiem, kas pilda manu maku.
Neviens neliedz man novērtēt Godmani radio, Seržantu TV, Vairu rakstniecībā, Ausmu uz skatuves un Ingrīdu dziedam, taču es esmu uzskatījis, ka Godmanis ir vājš premjers, Seržants ir “cilvēks krēslā”, Vaira ir Dāma, Ausma … un Ingrīda – kā to nenoliedz viņas kolēģi – ļoti profesionāli un korekti vadīja Saeimas sēdes.
Vai loģika, spriestspēja un domāšana 100 gados Latvijā ir iznīkusi pavisam?
Starp citu – kurš ir izdomājis, ka Latvijā pastāv kāda politika un ir politiķi? Saeimā ievēlēta šahiste vai žurnālists ar joni netop par politiķiem.
Cilvēks, kas dabojas politikā un ieņem amatu nedrīkst vienlaikus darboties žurnālistikā. Tāda norma pastāv.Tieši tāpat kā ķirurgs neoperē savus tuviniekus, futbolu nespēlē ar rokām (arī tad ja sāp kājas) un māsa ar brāli neprecas. 🙂
Tā ir demokrātiskas sabiedrības elementāra norma.
Tieši tāpat kā pieklājība.
Vai nu ir … vai nav.
To nevajadzētu jaukt ar “profesiju kā tādu” (ar aktieri, rakstnieku, mūziķi vai sportistu). Žurnālists un mediji ir specifiska nozare, kas saistīta ar publicitātes veidošanu. Tieši tāpēc.
Ja nu ir tā, ka politika ir “komercija” bet mediji – “māksla dvēselei” (kā Rūdolfam!), tad nāktos abiem šķirt savu laulību ar politiku. Tik vienkārši tas ir. 🙂
Par Godmani nezinu (droši vien nav labi, ja amatpersona ieņem svarīgus amatus citur), bet man šķiet, ka piemēros ir putra. Nav nekāda aizlieguma vai ētiska pārkāpuma ķirurgam operēt savus tuviniekus. To nedara tikai emocionālu grūtību dēļ, bet katrs ķirurgs pats nosaka šīs robežas.
Futbolā ir arbitrāri noteikumi. Noteikumus var mainīt, ja ir tāda vēlēšanās, un spēle kļūs nedaudz savādāka, bet no tā sabiedrībai nekļūs ne labāk, ne sliktāk.
Pat piemērs, ka māsa ar brāli neprecas ir tikai kristiešu uzspiesta norma, kas mūsdienās ir tikai tukša tradīcija. Tas ir ģenētikas jautājums, bet ja viena persona ir sterilizēta un bērni tiek adoptēti (vai vispār dzīvo bez bērniem), tad kur ir problēma? Tas ne ar ko neatšķiras no jautājuma par geju laulībām (ieskaitot bērnu adoptēšanu).
Godīgums un ētisko normu ievērošana ir laba lieta, tomēr es augstāk vērtēju arī izpratni, kāpēc šīs normas ir jāievēro un kādu labumu tas dod. Es pat nebrīnos, ka Latvijas žurnālisti šīs normas ievēro, bet atdeves tomēr nav. Labāk ir viens tāds Asānžs, kurš varētu būt pārkāpis visas pieņemtās ētikas (un pat likumu) normas, bet tai pašā laikā ir veicis milzīgu darbu sabiedrības informēšanā.
Piemēros nav putra! Ja vēlaties attaisnot negodīgumu, tad vienmēr centīsieties runāt pretī gan loģikai, gan veselajam saprātam gan saulei un mēnesim. Tieksme visam runāt pretī un izdomāt “savējo saules sistēmu” (elementārās lietās) ir raksturīga galvenokārt necivilizētiem cilvēkiem. Nekompetentiem :)…tātad. Bērni arī tā dara. ” Kāpēc jāsukā mati, ja var to nedarīt?” Kašķējieties tālāk! Demokrātija to atļauj, tās ir Jūsu tiesības! Mani Jūsu argumenti neuzrunā. Ja vēlamies, lai mūsu māja un dzīves telpa būtu tīra, tad vienojamies, ka aiz sevis mēslus neatstāsim. Taču vienmēr atradīsies cilvēki, kas runās pretī, metīs zemē papīrus, pudeles un atstas aiz sevis mēslu kaudzes apzināti…viņi kašķēsies pretī… un viņu dēļ būs jārīko talkas, lai pasaule atkal būtu tīra.
Nu ko, par nelielu kritiku un pirmo komentāru šajā lapā uzreiz dabūju pa galvu. Paldies par novēlējumiem un to pašu novēlu arī jums. Kašķējaties vien tālāk, ja jums tā patīk. Es personīgi internetā uzrakstu labi ja vienu komentāru dienā, tāpēc nekāds zaudējums jau nebūs, bet viedoklis par jums gan būs ilgam laikam iegūts. Uz redzēšanos!
Paldies par interesi par manu viedokli un jūsu komentāriem, taču pa galvu Jums nemaz nedomāju dot un nemaz nevaru;)
Respektēju jebkuru konstruktīvu viedokli arī par saviem komentāriem, taču Jūs kā anonīms komentētājs vienmēr esat pasargātāks nekā es, kas neslēpjas aiz iesaukām un pseidonīmiem…
Tikai tagad izlasīju šo diskusiju, un protams Godmaņa ‘divdabība’ ir filtrējama, bet vai aizliedzami ir viņa SWH raidījumi, nezinu. Vai ja viņš nebūtu SWH raidījuma „Saknes” autors, nebūtu ievēlēts eiro parlamentā nezinu, visdrīzāk ka „Saknes” neko daudz neiespaidoja.
Šobrīd neko negribu vairāk neko teikt par Godmani, bet gribu aizstāvēt KasparM, jo tiešām Jūsu izteikumi “… māsa ar brāli…” un „… futbols ar rokām…”, ir domas manipulācija, jeb tā saucamais analoģijas slazds. Minēšu piemēru „no mācību grāmatas” Jūsu manipulācijai: „…ūdens plūst uz leju, bet kapitāls kur gaidāma vislielākā peļņa” – te ir salīdzinātas divas nesalīdzināmas likumsakarības – dabas un finansu.
Iespējams ka Jums nebija daudz laika atbildēt utml, bet tik brutāli tomēr nevar un tas Jums godu nedara.
Nē dara gan man godu. 🙂 Es zinu ko medijos drīkst un ko nedrīkst darīt. Latvijas politiķi un oligarhi veģetē uz platformas, ka tauta caurmērā nezina kā funkcionē mediji demorkratiskā sabiedrība. Man nav domas manipulāciju, es mēģinu elementāras lietas paskaidrot līdzībās. Ja mana līdzība nav izdevusies laba, tas nenozīmē, ka no tā mainās lietas būtība. Viens ir 100% skaidrs – mediji publiskajā telpā spēlē PRET varu un naudu. Ja stāsti pa popmūziku tiek raidīti medijā, tad to nedrīkst darīt aktīvs politiķis. Viņam jāizvēlas vai nu medijs vai politika. nevar vienlaicīgi spēlēt volejbolu abās komandās.
Tas nav OK, nav ētiski un politiķim tas pašam jāapzinās.
Godmanis izliekas, ka tas uz viņu neattiecas.
Mediju cilvēki labi zina, ka tas ir pret noteikumiem “futbols ar rokām’, taču…klusē.
Tieši tāpat kā “dažI’ klusē par oligarhiem, citi par vēl kaut ko…
Eh, te ir slikts intreneta pieslēgums, ceru, ka saņemsiet. Man ir svarīgi šie mediju principi. 🙂
Par Godmani un Seržantu man jautājumu nav, un protams Jūsu ziņa ir par šīm personām.
Bet ar savu repliku, vēršu uzmanību, ka Jūs savas domas izklāstīšanai izmantojat „runāšanu līdzībās”, kas ir spēcīga domas manipulācijas metode, ko vēsturē plaši piekop(a)j baznīcu mācītāji uc. Šo metodi it kā ir ērti izmantot lai ātrāk un saprotamāk paskaidrotu savas domas, un dažreiz tas arī labi izdodas, bet praksē cilvēki ar to aizraujas.
Atbildē Paulam un KasparamM savas domas balstāt uz absolūtiem apgalvojumiem pamatojot tos ar „līdzībām”, un tikko viena no līdzībām ir absurda, tā kļūst apšaubāma, jeb rūpīgi analizējama, visa ziņa. Līdz ar to sanāk ka ziņa ir pasniegta ar „informācijas troksni”, kur lasītājam jāveic papildus izpēte lai nonāktu līdz būtībai. Plus Jūs kā autors tiekat ielikts kategorijā „Uzmanīgi! Rūpīgi pārbaudīt”.
Paldies par komentāru! Es esmu publiciste, nevis juriste vai grāmatvede. Es nerakstu nedz atskaites, nedz tiesu protokolus, es nekonstruēju shēmas, bet gan veicu savu galveno uzdevumu – pievēršu uzmanību problēmām. Tas ir publicistikas uzdevums. Šim mērķim man jāizmanto līdzības, metaforas, alegorijas un viss cits ko izmanto literatūra. Lūdzu pastudējiet literatūras teoriju un publicistiku. Noskaidrojiet kāda ir atšķirība starp žurnālistiku un publicistiku un pēc tam sāciet “kārt man klāt birkas”. OK?
Manis pēc lieciet mani kādā kastītē vēlaties.
Ja es būtu juriste es darītu šo darbu tik pat godprātīgi kā tagad strādāju savā profesijā. Tas būtu pavisam kas cits.
Medijos daudz cilvēku ienāk no malas, kas nezina šīs jomas teoriju un “taisa atskaites avīzē” vai “būvē” shēmas un protokolus žurnālos.
Es pievēršu uzmanību ar tēliem un salīdzinājumiem sabiedrībā aktuālām problēmām… un Jūs domājat tālāk. Problēmu risināšana jādara citiem – tiesām,organizācijām, valdībai, prezidentam utt. Tieši tā tam jābūt. 🙂
Jūs, pievēršat uzmanību problēmām, par tām paziņot, jā protams, tam viennozīmīgi piekrītu, tas ir Jūsu darbs. Un domāju, ka piekritīsiet, ka paziņojumam jābūt maksimāli kvalitatīvam lai maksimāli iespējamais ziņas saņēmēju skaits to uztvertu, kā esat iedomājusi, nevis kaut kādu sīku ziņas neprecizitāšu dēļ ignorētu. Te iet runa par ziņas (problēmas) pasniegšanas kvalitāti.
Starp citu kādus Jūs redzat savu ziņu lasītāju grupas (prototipus) ? Tām, loģiski, vajadzētu padaudz, pēc dažādiem dalījumiem grupas varētu būt no 9 uz augšu. Pieļauju, ka daļa šo grupu, redzot Jūsu ziņās aizdomīgas „līdzības” vai „metaforas”, tās pat nelasīs līdz galam vai uztvers nenopietni.
Vēl viens aspekts, iedomājieties cik Jūs publicistu un žurnālistu esat, un cik ziņu katru dienu tiek izmests mēdijos ? Tiem, kas seko jaunumiem, lai kaut kā tiktu galā ar informācijas plūsmu, ir sava veida ticamības filtri. Un domāju, ka aizdomīgas „līdzības” vai „metaforas” neies cauri.
Ziņu kvalitāte.
Patiešām simpātiski, ka Jūs interesē žurnālistikas teorija. Par to ir uzrakstīts daudz grāmatu, latviski – nepiedodami maz. Man grūti šeit īsi paskaidrot darba specifiku divos galvenajos blokos – ziņu un analītiskajā žurnālistikā.Tās ir atšķirīgas jomas un to žanri un darba metodes ir atšķirīgas. Šajā gadījumā nav runa par ziņām, šeit blogā es ziņas nerakstu. Tie ir komentāri, ja vēlaties precizēt dominējošo žanru šajā gadījumā. Ziņās patiešām jāizvairās no emocionāliem akcentiem, taču komentāros tie ir nepieciešami par 250%. Tātad šeit es nenodarbojos ar ziņu slūžām (veids kā ziņas šķiro).
Ne katrs var uzrakstīt komentāru.
Ziņu metodiku apgūst augstskolās un ziņu dienestu praksē. Ar nākamajiem žanriem ir jau grūtāk. Taču to visu var iemācīties.
Liela problēma LV ir tā, ka žurnālistikas izglītība augstskolās maz seko reālajām jomas prasībām. Nav meistardarbnīcu un pieskaņotas moderno tendenču apguves. Žēl, pie tā laikam vainīgi ministriju birokrāti. Tā vismaz izskatās no malas.
Žurnālistika ir radoša profesija, māksla. Tajā, tieši tāpat kā glezniecībā , ir krāsas, formas un kompozīcija un viss pārējais. Ja pie mums latviešu valodā to maz izmanto, tad iemeslu tur ir daudz – mediju politizēšana, spiediens, līdzstrādnieku kvalifikācijas celšanas trūkums utt. Ceru, ka tagad jūs labāk izpratāt kāpēc komentārā var to, ko ziņā nevar.
Paldies, liekas, ka sapratu, kas Jums ir „blogošanu”.
Nobeiguma retorika: „Ko darīt, ja jūtat, ka ar jums manipulē … saziņas līdzekļos ?”. Runa iet par publicistu, žurnālistu, politiķu un citu personu publiskiem izteikumiem, kas robežojas ar visatļautību. Domāju, ka jānorāda uz manipulācijas paņēmienu un autors jāliek savā vai kopējā „sarakstā”. Diemžēl latviešu lasītājs ir ļoti pateicīgs, klusējošs, neizglītots vai kautrīgs, un kritika, par domas manipulācijām, ir ļoti vāja vai pat nav vispār.
Paldies par atbildēm, bija interesanti padiskutēt ar Jums.
Godmaņa čomiskā runāšana ēterā gan nepadara viņu par žurnālistu. Starp citu – vai radio dj ir žurnālists? Bet pilnīgi piekrītu par popularitātes priekšrocībām, kas mūsu valstī viennozīmigi iznāk priekšplānā vēlēšanu gadījumos – visos daudzajos gadījumos, kad par politiķiem tiek ievēlētas celebrities.
Par to, kas ir žurnālists mums iznāktu garāka saruna. Mums ir daudz ētera ” mapetu”, kas nav žurnālisti. 🙂
Godmanis pretendē uz publicistiku. Ja arī viņam visbiežāk ” nekas nesanāk”, vienalga ēterā viņš ir.
Paldies par ābeci analfabētiem! Sandra, cik vēl grāmatas jāuzraksta? Cik kursi jānovada? Cik amatpersonas jākonsultē? Nedrīkst teikt, ka mēs, latvieši gan esam talantīgi! Ne, velna! Jo talants pievelk talantu! Bet viduvējības dara visu, lai neviens talantīgs cilvēks viņas nenomāktu. Redzot, kas ir mūsu vērtības un autoritātes – SKUMJI! Diemžēl, mēs neesam talantīgi….
Paldies! Pats svarīgākais ir sajust, ka ir cilvēki, kas saprot. Sentekziperī bija taisnība – pati lielākā greznība ir cilvēcīgas attiecības starp cilvēkiem! Šovakar te Valpurģu nakts, visi organizē ugunskurus un dziedāšanu. Priecīgus svētkus!
Ivars Godmanis, bēdīgi slavenā tēze par banku un tranzīta valsti Latviju, kas atspoguļojas šobrīd it visur. Tais laikos, kad Godmanis bija melns un maziņš, viņš pat runāt īsti neprata kameras priekšā. Bet, palūk, – kāds progress, kāda izaugsme, kāda argumentācija ar mūžīgajiem BET, pirmkārt, otrkārt… Treškārt laikam jau nebūs lemts piedzīvot… 🙂 Kas zin, ja tiešām izdosies atplēst to sasodīti labi aizlīmēto ofšoru aploksni, kādus tik pigorus neredzēsim. Turklāt jāpiekrīt viena no komentētāju sacītājam: viduvējības dara visu, lai neviens talantīgs cilvēks…. Un te nu jācitē kaut kur dzirdētais: “Šlesers nav īpaši gudrs, toties apņēmīgs”. Un kur nu vēl vakardien klajā nākušais, par to, kā iekš mūsu Alma Mater, Universitas Latviensis tiek kārtoti eksāmeni! Ar metāldetektoru jāpārmeklē studenti pirms eksāmena! Tad nav vairs jautājums, cik, bet kurš ir saņēmis diplomu par neko, un šobrīd, lai gan esot apaļam muļķim, atrodas labi apmaksātā amatā Valsts pārvaldē. Lai gan dzīve pierāda jau no seniem laikiem, ka ne ikkatrs, kuram augstās skolas un glauni ievākots papīrs, ir tiešām tik gudrs, kā to pats iedomājas. Par Seržantu vispār nav, ko runāt, kas nu tas par žurnālistu (absolvējis LVU kā vēsturnieks), atgādina tādu bumbiņu ripinātāju, turklāt, tā kā darbojies Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma lietu pārvaldē, ir pamats bažām par to, ka varētu nākt tuvākā vai tālākā laikā zināmi fakti par šo kungu. Jebkurā gadījumā publiski pieejamajā informācijā nemanu, ka Seržants būtu ieguvis diplomu žurnālistikā. Skribents varbūt arī ir (moralizē, bet jēgas un satura maz), bet žurnālists (darbietilpīgs žurnālistiskās pētniecības darbs pie publicējamā materiāla) – neņemšos kategoriski apgalvot.
Nepretendēju uz absolūto patiesību, bet vienkārši pārdomas…
Jā, skumji,ka mums nav valstsvīru vai “valstssievu” ar kuriem lepoties. Tikko atgriezos no Lefkosas. Visu dienu klausījos kā kiprieši lepojas ar savējiem. Vismaz dažiem. 🙂 Savādi, ka mūsējiem nepatīk ļoti spējīgi cilvēki. Mēs viņus vienkārši “izēdam” ārā no “savējo vides”. To spējīgākos. Pabāžam zem ūdens. Lai nav.
Tagad vajadzētu saņemties uz aizmirst vecveco skaudību un palaist talantīgākus cilvēkus par sevi pie valsts stūres. Citas izejas nav.
Jautājums tikai vai skaudība to atļaus?
Iejūgsim Latvijas valsts arklā tos, kas ir visvisvislabākie no mums.
Kā to izdarīt?
Ir priekšlikumi?
Kāpēc igauņiem tas izdodas?
Es vakar domāju. Reizēm mēdzu domāt. Un nonācu pie interesanta fakta (skumji secināt, bet tā ir): igauņi ir tuvāk Zviedrijai, nekā mēs saviem kaimiņiem igauņiem, turklāt faktiski absolūti nospiedošā vairumā valstiski svarīgu jautājumu. Nez kādēļ, iebraucot Rīgas ostā pirmā sajūta ir “šeit neviens negaida”, kamēr Stokholmā par cilvēkiem ir padomāts. Nu, kaut vai tik ikdienišķā un pašsaprotamā lietā, kā sabiedriskais transports. Ir patīkami apzināties, ja amatpersonas ir savās vietās. Jā, ir arī problēmas, bet kurā valstī to nav, bet katrā ziņā mums to problēmu ir vairāk.
Mans priekšlikums būtu gauži patiess un faktiski atslēga: atteikšanās no bezjēdzīgās pašlaik izglītības sistēmas, un atgriezties pie klasiskās izglītības modeļa. Patriotiskā audzināšana, latīņu valoda, vienkārša matemātika (no tā, ka kāds izdomā sarežģīt vienkāršas lietas, ieguvumu nav, bet varbūt – tas pat [b]kādam ir izdevīgi[/b], latviešu valoda, vācu valoda, angļu valoda, vēsture, Latvijas vēsture, un tālāk pārējie priekšmeti. Jā, igauņiem arī, šķiet, nav klasiskās izglītības sistēmas, bet viņi piecdesmit okupācijas gados tomēr nezaudēja savu mugurkaulu.
Bet zviedri. Viņi vairumā gadījumu ceļ savas mājas uz klintīm, nevis smiltīm. 🙂
Domāt vajag :)! Jo biežāk, jo labāk! 🙂
Tikko ielidoju stindzinoši aukstajā Stokholmā no 35 grādu tveices un jūtos kā ledus laikmetā. Grieķija un Sīrija vārās un burbuļo. Sīrieši plūst pāri robežām, pat Kipra pastiprinājusi savu robežapsardzi. Man ir sajūta, ka lūzuma brīdis beidzot ir klāt. Arī mums.
Mēs arī faktiski esam ar mugurkaulu. Tikai mums pašiem jāatmin mīkla – kāpēc mēs palaidām pie varas maniakālus blēžus un atļāvām viņiem negausīgi laupīt 20 gadus.
Vai jūs zināt kāpēc tā notika?
Igauņiem tā nenotika.
Viņi arī izsteberēja ārā no tā paša cietuma ar nosaukumu PSRS.
Izmuka un uzbūvēja valsti.
Es savulaik daudz strādāju kopā ar igauņu televīzijas kolēģiem, viņi man daudz iemācīja. Igauņus, savukārt, skoloja somi. Iespējams, ka no šejienes nāk viņu vēlme būt tuvu Skandināvijai un pieņemt Ziemeļvalstu tikumus.
Jā, domāt lēnam.
Tā, lēnām.
Bez histērijas. 🙂