2011. gada 5. jūnijs

Diena šodien tveicīga. Sauļošanās iespējama tikai priekšpusdienā, ar austiņām ausīs, klausoties kādu no iecienītākajiem radioviļņiem.
Pirmais manā ēterā uznira LR1 kopā ar savādu vīrieša balsi, kura tincināja bērnus par tēmu:” kādus darbus drīkst vai nedrīkst darīt svētdienā”. Sākumā domāju, ka tas ir joku raidījums. Atbildes un komentāri virknējās stipri savādi. Pēc tam sapratu, ka tā ir Svētdienas skola, kas bāž bērniem ausīs reliģiozu vati.
Vīrietis ēterā ar ”koka uzvārdu” kategoriski pieprasīja svētdienā ”nekad neko nestrādāt”.
Bērni taujāja par trauku mazgāšanu un grīdas mazgāšanu, taču arī tas viņa cenzūrai ”neizgāja cauri” .
”Nekādā gadījumā” – deklarēja fundamentālists, atbildot uz kāda bērna jautājumu – vai drīkst izmazgāt grīdu svētdienā, ja guaša krasas nelaimīgi izlijušas uz grīdas.
”Tas būs grēks!”, – vīrietis dimdināja, – ”grīda ir jāizmazgā sestdienā!”. Uz iebildumiem viņš neklausījās.
Viņa domu lidojums asociatīvi sasaucās ar BinLadenu. Tā pati pārspīlēta – aprobežoti kategoriskā izteiksme.
Ak, Dievs!
Cik sekli.
Steidzīgi pārgriezu kanālu.
SWH vienmuļi vāvuļoja jaunais prezidents par Eiropas Fondu magnetizēšanu, par saviem lielajiem nopelniem sarunās ar Briseles augstajiem kungiem un vēl šo to. Monotono monologu bija neizturami noklausīties līdz beigām. Mēģināju iedziļināties penterī, bet izlobīju tikai pagātnes varoņdarbus Briseles gaiteņos. Nākotnes projekta nebija. Vāvuļošana faktiski nokaitināja.
Izslēdzu radio.
Dzeguze priedē kūkoja saturīgāk.
Pēc klusuma brīža ieslēdzu SWH vilni no jauna. Juris Millers sarunājās ar vairākiem advokātiem. Divi no viņiem atkal klāstīja fundamentālismu un trešais mēģināja pateikt kaut ko saprātīgu un neļaut sevi novirzīt no tēmas. Atkal nebūtiskais juristu komentāros dominēja pār būtisko un klausoties seklos domu vārstījumus es pēkšņi sajutu, ka man pietrūkst Zviedrijas sabiedriskā radio 1 vai 3 kanāla diskusiju. Bez fundamentālistiem, pseidokritiskiem ekspertiem un kašķa inscenēšanas ēterā.
Bez augstprātības par juristu lielo un vadošo ambīciju deklarēšanas.
Strīdos nedzimst patiesība.
Tā faktiski nolien malā.

 
Muļķība parasti ir masīvāka par patiesību un kaujās mēdz uzvarēt.
Tikmēr nevajadzīgi kašķi turpinās.
KNAB Vilnītis, apbruņojies ar ”eņģeļa skatienu” bāž mums savējo ”vati ausī”, noraidot pārmetumus par KNAB līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.
Ekspertu, kas paskaidrotu ”kas īsti notiek” – nav.
Lembergam no jauna visur spokojas Soross. Atkal mediji piedāvā ”vati ausīs” un neviens tā skaidri nepasaka, ka oligarhu patvaļai ir pienācis gals.
Vienlaikus jaunais prezidents un vesela virkne fundamentālistu nav pārliecināti par ”tādu trīs oligarhu” eksistenci.
Aklās vistiņas atkal iet vaļā.
Ušakovs šodien medijos stāsta par dzīvi pēc komas, bet man joprojām nav skaidrs, kurš finansēja šīs operācijas Berlīnē un vai Rīgas līderim patiešām ir veikta vairāku orgānu transplantācija (kā Rīgā klīst baumas), jeb šie minējumi ir meli.
Jā, es pieņemu, ka šajā virzienā atkal uzradīsies fundamentālisti, kas apgalvos, ka Ušakova veselība ir valsts noslēpums, taču mēs labi zinām, ka šis ir publiskajai telpā atvērts jautājums.
Fundamentālistu ofensīva ir jūtama.
Sviluma smaka gaisā un spiediens atmosfērā joprojām turas.
Sipeniecei laikam taisnība – neraugoties uz prezidenta ”vistas aklumu” oligarhus gaida lielas problēmas.
Fundamentalisms šoreiz nepalīdzēs.