2011. gada 6. jūnijā
Šodien zviedriem valsts svētki – karoga diena. Par svinamu dienu šis datums kļuva tikai pirms septiņiem gadiem. Tāpēc svinēšanas process dažādos valsts reģionos atšķiras.
Kā svinēt savas valsts svētkus? Ar raudošām svecēm logā? Skatoties koncertus? Ēdot un dzīrojot?
Šķiet, ka nē.
Zviedri par svinēšanas procedūru 6. jūnijā nevar vienoties.
Vieniem nepatīk izrādīšanās, citiem gribas līksmot un vēl trešajiem liekas, ka ir jāatrod jaunas svinēšanas formas.
Nebijušas, aizraujošas un tādas, kurās ”visi var līdzdarboties”
Jā, ir iemesls aizdomāties par to ”kā svinēt”.
Pieēšanās un piedzeršanās laiks ir sen garām.
To saprot arī rīmas.
Mazliet skauž norvēģu ”veids” – ar bērnu gājienu garām pilij.
Militāras parādes franču vai Krievijas stilā ”ir garām”.
Noraugoties uz mūsu vienīgā tanka vizināšanos pa Daugavmalu 18. novembra rītā, sirdi pārņem priecīga sajūta – cik labi, ka mums nav gigantiska armija, raķetes un vēl nezinkas.
Mēs neesam agresīva valsts un es ar to faktiski lepojos.
Lai Krievija, ASV un Francija turpina rādīt metāla muskuļus savos svētkos.
🙂
Tanku vietā pa Daugavmalu maijā var soļot mūsu bērnudāznieki.
🙂
Kamēr zviedri gudro kā svinēt savus karoga svētkus un pagaidām visu svinēšanas centru turpina koncentrēt ap etnogrāfisko brīvdabas muzeju ar karali, karalieni un karogiem tuvplānā, mēs arī varam sākt gudrot kā īsti svinēt Līgo svētus, 18.novembri un mūsējo Neatkarības dienu maijā.
Ideja par maiju nav slikta.
Laiks burvīgs un cilvēkiem prāts metas uz svinēšanu.
Puķes, saule, pavasaris un maijpuķīsu aromāts.
Rīkosim gājienu cauri centram? Karnevāla jeb tautastērpu gājienu?
Kā Oslo vai kā Riodežaneiro?
Ojojojooj!
Domāsim?
Domāsim.
Ja ir idejas – nāciet klajā.
Vāksim kopā ģeniālos impulsus un svinēsim.
Pagaidām man ir liels bažīgums par Līgosvētkiem.
Laikam atkal nāksies tupēt lepnā vientulībā pie savējā ugunskura un kauties ar odiem.
Koncertu tingeltangeļi neuzrunā un piedzērušies tautas brāļi – vēl mazāk.
Kur forši cilvēki Latvijā šogad svin Līgosvētkus?
Bez koncertiem, gadatirgiem un žūpu bariem.
Kur tas notiek?
Vai tāda vieta uz pasaules ir? Vieta, kur svin kopā, nevis pa vienam.
🙂
Par politiskajām kolīzijām ir tā, ka vakardienas Valmieras oligarhu atklātās manipulācijas De Facto, rada priekšnosacījumu apņēmībai sākt ar pirmo un vienkāršāko procedūru – boikotu.
Oligarhiem piederošu uzņēmumu preču boikotu.
Sāksim ar Valmieras pienu? Savādi, ka Andris Šķēle prezidenta vēlēšanu laikā esot diskutējis nevis par balsu pirkšanu, bet… par pienu.
Tā teikt – izaicinājis pircējus.
Vai Valmieras piena kombināts ir pelnījis mūsu novēršanos?
Patiecoties īpašnieka arogancei pret tautu?
Ir pelnījis?
Zviedri boikotēja Francijas vīnus pēc strīdīgajiem kodolsprādzieniem atolos. Krievija – Grūzijas vīnus, vācieši – spāņu gurķus utt.
Mēs arī varam veidot savu sarakstu.
Vai ir arī citi priekšlikumi?
De Facto valrafēšana, ar teksta nolasīšanu no lūpām, ir vecs un pārbaidīts paņēmiens.
To bieži izmanto dažāda veida izmeklēšanās un tiesās. Normāli cilvēki, kurus šādā veidā ”pieķer”, parasti atkāpjas no amatiem paši.
Mūsējie – pieķerti ar pirkstiem zaptes burkā, turpina šķobīties.
Es gan esmu par sadarbību, nevis boikotu. Tāpēc padalīšos par to, kā esmu svinējusi Līgo svētkus:
1.Vairāku dienu BRAUCIENS pa citu LV novadu ar nakšņošanu teltīs, vietējo muzeju apskati, ugunskuriem un vainagiem
2.Vairāku dienu LAIVOJIENS pa kādu no LV upēm. Der arī pierobežas upes. Laivojiens pa Mēmeli ar pasēm kabatā paris gadus atpakaļ bija aizraujošs.
3. Vairāku dienu PĀRGĀJIENS….gar jūras krastu. Mums izdevies pieveikt posmu no Liepājas līdz Pāvilostai. Šogad ceram aiziet arī kur tālāk.
4. Saules rieta un saules lēkta VĒROŠANA Kolkā. Īpašā naktī, īpašā atmosfērā. Kad klusi, klusi…nez no kurienes sarodas cilvēki, kas vēlas redzēt kā saule lec saules vārtos. Mierīgi un rimti.
Lieliski! Es atkal boiktēšu. Man ir svarīga arī Latvijas nākotne.:) Sadarbībai ar oligarhiem es vairs neticu. Par svinēšanu ir tā, ka būtu vēlams atrast formas, kurās varētu piedalīties visi. Arī tie, kam nav laivas ar kuru braukt pa upi, arī tie, kam veselība neatļauj doties pārgājienā un pavisam maziņie, kas nekur tālu aiziet nevar. Visi!
Labdien ! Es jau sen nepērku Valmieras piena produktus. Par iemeslu bija Jāņu siers, kuru nopirku uz Līgo svētkiem. Siers bija tādas kvalitātes- ne norijams, ne izspļaujams. Nācās vien ar pirkstu ķeksēt ārā no mutes. No tā laika atteicos no Valmieras piena kombināta produkcijas. Pērku citu,
Paldies par info. Būs papildus motīvs!
😉
BOIKOTS, kā gana efektīvs “instruments” citu resursu deficīta / nepieejamības apstākļos, ir gluži neslikta padarīšana, bez šaubām. Ne jau velti to, kā tādu, ir atbilstoši novērtējuši arī “globāli” respektējami ļaudis, t.sk. Mahatma Gadndijs (piemēra pēc).
Tomēr – diez vai varētu izrādīties gana lietderīgi “bliezt ar liegabalu” pat ne “pa zvirbuļu baru”, bet tikai tēmējot vienam “zvirbulim”. 😉
Jo, kā zināms – koncentrējot uzmanību (un, konkrētajā gadījumā, izmantojot BOIKOTU kā gana “iedarbīgu” aktivitāti šīs uzmanības “praktiskai” demonstrēšanai) tikai uz vienu no SISTĒMAS elementiem jeb “metastāzēm”, ‘pa lielam’ (principiāli, stratēģiski) jau NEKAS nemainās.
Savukārt, pret vienu no šīs “valsts” SILES liellopiem / šamā “biznesiem” vērsts BOIKOTS, kā izklaides (vai pašapliecināšanās) pasākums, varētu būt gluži neslikta un jautra padarīšana, “atsevišķi ņemot” un kā tādu to arī ievērtējot. 😉
Kādi ir jūsu priekšlikumi? Kā rīkosimies pret oligarhiem?
😉
Saprotu jau, uz ko tiek “vilkts” – “jābūt aktīvākiem, jāpiedalās procesos, jāiet politikā” u.t.t., un taml., pretējā gadījumā – “zem stāvoša akmens ūdens netek!”, tak’ jau!” Vai ne, Sandra? 😉
Domāju, ka neko oriģinālu nepateikšu, vēlreiz un īpaši uzsverot to, ka – gan “oligarhi”, pret vienu no kuriem aktuālajā publikācijā tiek iniciēts BOIKOTS, gan šos “3 brāļus” apkalpojošie un paralēli savas privātintereses “bīdošie” jebkuri citi SILES figuranti un dažāda kalibra “lielākie / mazākie kretīni” ir tikai ATSEVIŠĶI šīs iepriekš minētās SISTĒMAS elementi. Kurus ATSEVIŠĶI pat būtiski patraumējot, t.sk. ar šādiem “selektīviem”, šauri lokalizētiem BOIKOTIEM, “pamatshēmā” nekas būtiski NEMAINĀS. Jo – SISTĒMA šādas atsevišķas / epizodiskas “sabiedriskās aktivitātes” elementāri amortizē.
Piemēru tam – cik tik uziet:
Pirmkārt jau “vēlēšanas” (gan “parlamentārās”, gan “komunālās”, gan arī “eirorokolhoza” – bez jebkādas starpības atkarībā no nosaukuma / “kalibra”) , dažādi “referendumi” u.c. “demokrātiskās” atrakcijas, kurās “akcents tiek likts” uz to, ka “tiek realizētas katra sabiedrības locekļa tiesības un pilsoniskais pienākums – izmantot savas ekskluzīvās izvēles iespējas”.
Otrkārt – dažādas “neformālās demokrātiskās aktivitātes” = ar SISTĒMAS akceptu organizēti un SISTĒMAS funkcionāru kontrolēti “piketi”, “protesti”, “demonstrācijas” un taml. “masu pasākumi”.
Treškārt – “kuļturņiku masoviku” apsaimniekotais “sektors”: dažādi “diž-skrējiemi”, “diž-maratoni”, “diž-velotūres”, “diž-talkas”, “diž-svētki”, “diž-šovi” un taml. “diž-pasācieni” / “diž-akcijas”. Svaigākais piemērs – “oligarhu kapusvētki”, ‘apgreidoti’ ar kārtējo “pozitīvisma” zombējumu: “Nogalini oligarhu SEVĪ!”, t.i. – “TU pats esi pie visa vainīgs, tāpēc – nav ko atļauties “atiezt zobus” pret SISTĒMU, kā tādu, ‘pa lielam’!”. U.t.t., u.t.j.pr.
Kā tas viss parasti beidzas – to zinām perfekti, nu jau ar pārdesmit gadu pieredzi:
pirmkārt – ar “pareizi saskaitītiem” rezultātiem,
otrkārt – ar kārtējo “tvaika izpūšanu pa svilpi” (morālā izpratnē, galvenokārt),
treškārt – ar fizisku “relaxu” un dažāda formāta / skarbuma paģirām nākamajā rītā (ieskaitot “morālās”).
Bet SISTĒMA šo visu “sabiedriski pilsonisko aktivitāšu” rezultātā – “rullē kā pa cūku taukiem”, dabiski. Joprojām un bez jebkādām izmaiņām. Gluži kā zināmajā Tautas dainā ir formulēts (aptuveni): “Vai nu tāda …(štrunta) dēļ / Ies pa zemi vārtīties?! 😉
Līdz ar to, kā (arī) jau minēts iepriekš – NAV absolūti nekādas jēgas tērēt jebkāda veida enerģiju, resursus un (pats galvenais) Laiku šādām “ķeksīša aktivitātēm” (ieskaitot arī lokālos, “šauri tēmētos” BOIKOTUS), no kurām SISTĒMAI = “ne silts, ne auksts”.
“Kā rīkosimies pret oligarhiem?”, Tu jautā, Sandra?
Tieši tā arī rīkosimies – BOIKOTĒSIM.
BET!!! ( © = zināmais “krīzes šokmenedžeris” )
Pasludināsim (bez jebkādām “vaukšķu” bailēm, sulainiska “politkorektuma” un tal. draņķībām – tieši dēļ šādām “kvalitātēm” jau arī “esam tur, kur esam” = līdz brošai “pozitīvisma zaftē” un līdz ausīm šīs pašreizējās Muļķu Zemes Siles “valsts” kūtspakaļas “ilgtspējīgi” sasmirdušajā vircasbedrē ) un arī konsekventi “realizēsim dzīvē” visaptverošu TOTĀLU BOIKOTU. Un nevis pret vienu, trijiem, vai “sevī mītošiem” oligarhiem u.c. ATSEVIŠĶIEM “shēmas elementiem” epizodiski “aktivizētu”, bet gan – “pa visu perimetru” vērstu pret šo vājprātīgi noziedzīgo, drausmīgi kretīnisko, mūsu Tēvzemi un Tautu sadistiski iznīcinošo SISTĒMU kā tādu, kopumā un 100% jebkurās tās iespējamajās izpausmēs.
Protams – lai tas izdotos gana efektīvi, rezultatīvi un arī neatgriezeniski, ir viens (vismaz, a’priori) obligāts priekšnosacījums: šādam BOIKOTAM ir nepieciešams šīs valsts sabiedrības “kritiskās masas” nepārprotams un nekādu SILES angažētu polittehnologu un taml. “uz mazākā ļaunuma izvēli” ZOMBĒTĀJU neietekmējams atbalsts. Kuras nodrošinājums, savukārt, būtu mediju kompetencē (manuprāt).
Nu, rau – līdz ar to šāds “zinātniskās fantastikas” variants ir galā “pat vēl lāgā nesācies” (diemžēl): ņemot vērā Tevis publiskotos attiecīgo pētījumu rezultātus, Sandra – “bez komentāriem”, kā saka:
http://www.youtube.com/watch?v=HgWNagBMVE4
*Muļķu Zeme, XXI gadsimts.*
Tā vi’š i’, ko šam padarīsi… 😉
Paldies par ļoti sakarīgu vēsti. Jā, Jūsu analīzē ir perfekta. Mazliet skumja savā atklātībā, bet precīza. Masmediji pašlaik ir oligarhu kontrolē. Lielāka daļa. Kopā ar studnetiem noskaidrojām, ka neatkarīgi (kaut cik!) pašlaik ir tikai 3 valsts nozīmes masu mediji. Tas ir slikti. Ļoti slikti. Žurnālistiem arī jāuzņemas atbildība par to, kas valstī ir noticis. Tā viš ir. 🙁 Nav universiāla kanāla pa kuru runāt ar tautas ” kritisko masu” jeb tanti Rasmu Reņģē. Viņai nav interneta pieslēguma. Viņa Twitteri nelasa. Ja pietiktu naudiņas – viņa lasītu gan. Pārējās tantes arī lasītu, ja viņām būtu Renģē datori pieejami mājās, jo slimās kājas neļauj aiziet līdz vietai kur datoram ligzda. Vēlēt viņas iet vienmēr. Partiju propagandas lapiņas (bezmaksas) viņas uztver kā avīzes….
Ideālajā varianta mums vajadzētu nodibināt Vides aizsadzības organizāciju (kurai nav nekāda sakara ar ZZP) un dabūt radio frekvenci. 🙂 Esmu tā nopieni papētījusi Ēģiptes pieredzi un veidu kā viņi šopavasar rīkojās. Skan jau komiski, bet nekad nav par skādi zināt mazliet vaikāk nekā vajadzētu….vispār es domāju, ka ir ceļi kā nogrūzt kliķi malā. Ir.
😉
Tencinu par atzinīgu vārdu, Sandra! (ha – parādiet man jebkuru gana pašapzinīgu personāžu, kam tas “nesmeķē”?! ;))) )
“…neatkarīgi (kaut cik!) pašlaik ir tikai 3 valsts nozīmes masu mediji.”
——
Ja ļauts uzvaicāt – kuri 3 mediji (tie, kas vismaz kaut cik neatkarīgie), konkrēti?
“Nav universāla kanāla pa kuru runāt ar tautas ” kritisko masu” jeb tanti Rasmu Reņģē. Viņai nav interneta pieslēguma. Viņa Twitteri nelasa. (…) Vēlēt viņas iet vienmēr. Partiju propagandas lapiņas (bezmaksas) viņas uztver kā avīzes…”
——-
Nu, rau – tātad viss ir atkarīgs no informācijas formāta, kurš attiecīgajam indivīdam šķiet pats “autoritatīvākais” (t.sk. attiecīgajam sabiedrības “segmentam” – arī avīzes, propagandas lapiņas un taml. teju “arhaiska makulatūra”: šajā ziņā ir ienākusies arī pieticīgi vērtējama [manuprāt, jo – subjektīva], bet visai interesanta privātpieredze). Kā arī – no motivācijas, kura “katram vienam subjektam” izrādās (vai, vismaz, šķiet) pietiekama, lai attiecīgi “aktivizētos”: papūlētos iegūt INFO, aizstaigātu līdz “urnu talkai”, vai arī – vispār nekustētu no vietas un jebkurā citā veidā BOIKOTĒTU ‘dajebko’.
“Ideālajā varianta mums vajadzētu nodibināt Vides aizsardzības organizāciju (kurai nav nekāda sakara ar ZZP) un dabūt radio frekvenci. …”
——–
…un padarboties šajā jaunizveidotajā raidfrekvencē tik vien kā dažus gadu desmitus – lai šī frekvence “pārsistu” (popularitātes ziņā “masās”) šajā “valstī” tradicionālās “vadošās raidstacijas”, vai ne, Sandra?… 😉 Diez vai (manuprāt) varētu izrādīties, ka tieši šāda “spēle ir nodedzināto sveču vērta”, kā ir sacīts.
“Skan jau komiski, bet nekad nav par skādi zināt mazliet vairāk nekā vajadzētu….”
———
‘Aber’ – nekā komiska, manuprāt: pilnīgi piekrītu Tavam viedoklim. Un tā arī daru, nu jau dažas desmitgades (ko nožēlot līdz šim vēl nav nācies, Paldies par to Radītājam).
“…ir ceļi kā nogrūst kliķi malā. Ir.”
———
😉
Ir sacīts: “Mainot vietām saskaitāmos (konkrētajā gadījumā – “pozīcijas” / “opozīcijas” kliķes, ar aptuveni 4 gadu laika intervālu), summa NEMAINĀS.
SISTĒMA, Sandra, SISTĒMA – nevis kliķe, oligarhs, “valdošā koalīcija” vai taml. SISTĒMAS elementi… 😉
P.S. Atvainojos, ka tik pagari un (arī) tik “piekasīgi”, reaģējot uz atsevišķiem viedokļa fragmentiem: tēma “ievilka” azartā, kura “svārsta” inerce drīz vien būs “izpendelējusies” (jādomā). ;)))
P.S.
Attiecībā uz “VPK” produkciju – privāti man / manējiem tā šķiet gaužām “ūdeņaina”. Vai, kā savulaik tika teikts par šādiem ar nodomu atšķaidītiem = ar H2O “optimizētiem” piena produktiem – “kristīta”. Nu ja: tās, jādomā, tad arī būs šīs “valsts” politekonomiskajai “elitei” mūždien aktuālās, jebkurās “pozitīvisma kapaņās” apsiekalotās “kristīgās vērtības”, kā smejies… ;)))
Runā, ka viens no VPK sieriem esot faktiski Vācijā ražots (mani tas nepārsteigtu), kādreiz derētu papētīt tos sīkos burtiņus. Tas ir tāpat kā ar dažu “vietējo” alu.
Boikots man, šķiet, visai atbalstāma ideja! Un ļoti reāla, jo 90% sabiedrības roka lielveikalā tāpat pastiepjas uz lēto galu, kurā VP noteikti nav! Kā to varētu aktualizēt plašām tautas masām? Tā dēvētajās “oligarhu bērēs”? Kur un kā vēl?
Daini, Tu uzdod Hamletiskus jautājumus! Mums arī (tāpat kā ēģiptiešiem) būs jābrauc macīties taisīt revolūciju. Šovasar. Es zinu adresi. Zinu kurš zina. Vai tas nav labi? 🙂 Zināšanas izrādās – tomēr ir spēks! Šajā – naudas apsēsto laika …:) Stokholmā spīd saule un radio draud ar pērkona lietu. Kā ir šodien Rīgā?