Latviešu valodas bradātāji saeimā. Vietējie huligāni vai tomēr krievu valodas bruņinieki?

2011.gada 14. jūlijā

Braucot automobilī, piederas klausīties radio. Tā daru arī es. IPod labāk nodrošina muzikālā fona nepieciešamību manā ikdienā, tāpēc radio nu jau zināmu laiku ieņem verbālās izklaides nišu. Klausos runas radio un sērfoju starp kanāliem, mēģinot atrast sarunas ar saturu.

Pusdienlaikā liku lielas cerības uz Krustpunktu diskusijām par mediju īpašniekiem un vārda brīvību Latvijā, taču nostādījums izrādījās klišejisks un saturs – pretrunīgs.

Tauta domā vienu, mediju eksperti – citu. Policejiskā draudēšana ”esiet modri – cilvēki” tomēr nepārliecināja, jo apgalvojumi nemēdz būt spēcīgāko argumentu skaitā.

Pēc tam radio vilnis man pēkšņi piedāvāja Saeimas debates un tāpēc salonā pēkšņi ielauzās kāda balss, kas lauzītā latviešu valodā man mēģināja ieskaidrot, ka latviešu valodai ”nav nekā”. Latviešu valodai neesot pat zvaigznītes Eiropas Savienības karogā!

Kādas šausmas! Vai ne?

🙂

Tur, tālu – Jēkaba ielā, Rīgā, acīmredzot, atkal norisinājās debates par krievu valodas lomu izglītībā.

Virves vilkšanas kārtējais mačs.

It kā no valodas (nevis intelekta līmeņa) būtu atkarīga izglītības kvalitāte.

🙂

Savādais runātājs bija pārliecināts, ka latviešu valodai nav kaimiņos veco demokrātiju un ”veco Eiropas valstu” un tāpēc centieni prioritēt angļu valodu esot lemti neveiksmei.

Interesanti, kur šis deputāts dzīvo?

Mucā?

Tiek barots pa spundi?

No mucas uz Jēkaba ielu Rīgā un vakarā atpakaļ uz savu mucu?

Tā ir?

Citādi nevar izskaidrot viņa nezināšanu par to, kas ir starptautiskā saziņas valoda un kas nav.

Latvijai neesot veco rietumu kaimiņvalstu un tāpēc nekādas izredzes izdzīvot draudzīgā sabiedrībā ar angļu valodu Latvijā. Tālāko vairs neatceros, jo sekojošie apgalvojumi bija tik pat muļķīgi kā iepriekš nosauktie.

–   Oj, šausmas! –  es nodomāju. Vai šis patiešām ir parlamenta deputāts, jeb tomēr ”angļu stila” izklaides programmas jokupēteris. 

Nē, tās bija parlamenta debates.

Tur runāja cilvēks, kas nezināja arī Latvijas ģeogrāfiju un nebija saskatījis Latvijas jūras robežu ar veco Zviedriju, kas faktiski ir ”vecā demokrātija” . Šis savādais orators nezina, ka jūras robeža ir robeža un līdz šim piejūras valstu vēsturē tieši jūras kaimiņvalstis ir spēlējusi lielāku lomu nekā valstis ar sauszemes robežu.

Islandiešu kaimiņi dāņi un norvēģi. Zviedru tuvākais un mīļākais kaimiņš – dāņi. Tās visas ir jūras kaimiņvalstis.

Acīm redzot šeit spokojas PSRS laika aprobežotība, kad jūra nodalīja ” labo PSRS” no kaitīgajiem rietumiem. Jūras robeža toreiz neskaitījās. Tā bija pasaules mala. Aiz tās – tukšums. Pēc tam viņš turpināja virknēt muļķības kā cīsiņus uz  diega un klausīties bija kaitinoši un izklaidējoši.

Rezultāts?

Jā, šis cilvēks (kura vārdu un partiju es nedzirdēju, jo ieslēdzu radio viņa pātaru vidū) mēģināja mums ”uzkārt makaronus uz ausīm” (kā mēdz teikt mana Pēterburgas draudzene Olga) un iestāstīt, ka ”tāpēc krievu valodai Latvijā jākļūst par otro valsts valodu”.

Nē, makaronus man uz ausīm neuzkāra, bet izraisīja …neērtības un kauna sajūtu par to, ka pie mums Latvijā ir PSRS dogmu zombēti cilvēki, kas aizrāpo līdz pat manas valsts parlamentam.

Kā tas varēja notikt?

Latvijā dzīvo tik daudz gudru un dziļi intelektuālu krieviski runājošu pilsoņu. Kur viņi ir? Kāpēc viņi nesēž manas valsts parlamentā?

Mums ir vajadzīgi tieši viņi, nevis gļēvi, Putina stilā primitīvi zombēti, krieviski runājoši politiķi.

Jāsāk nopietni domāt kā aizvākt no politiskās skatuves politiskos mankurtus ar kolonizatora loģiku.

Taču atgriezīsimies pie virves vilkšanas.

Hamletiskais jautājums – būt vai nebūt krievu valodai Latvijā?

Protams, ka būt un eksistēt, līdzās visām minoritāšu valodām!

Krievu, ēbreju, romu, igauņu, lietuviešu, baltkrievu valodas. Tas ir lieliski, ka viņi visi  ir šeit kopā ar mums un mēs kopā velkam Latviju ārā no finanšu krīzes gruvešiem.

”Cīsiņdeputāta” apgalvojumi bija klaja koloniālisma propaganda.

Ziniet, es šādā brīdī vēlos nostāties krievu valodas aizsardzības pozīcijās.  Krievu valoda nav vainīga, ka pie mums Latvijā  (ar viņas karogu rokā) latviešu valodu apkaro vietējie ”krievu valodas bruņinieki”.

Viņa šos cīsiņdeputātus nav izvēlējusies savai aizstāvībai.

Krievu valoda ir, plaukst, zied un attīstās neskaitāmos kontinentos un valstīs.

Tas ir lieliski un lai veicas arī turpmāk.

Zviedrijas TV savā nesenajā raidījumā par pasaules valodām pievērsās arī krievu valodas statusam pasaulē. Kopā ar valodas zinātājiem un ekspertiem tika konstatēts, ka krievu valoda nav kļuvusi par starptautisku saziņas līdzekli, bet plaši sazarojas pateicoties krieviski runājošo izceļotāju palikšanai uz dzīvi ārzemēs. Tika nosauktas valstis un precizēts krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars (īpaši liels tas patlaban ir Vācijā). Kā izņēmums tika izdalīta Latvija. Tajā esot liels krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars un Latvija esot vienīgā zeme uz pasaules, kurā ”krievu valodu nemīl”. ”Kāpēc?” – jautāja zviedru TV raidījuma vadītājs. ”Politiķi. Pie visa vainīgi politiķi un politika!’- konstatēja krievu valodas eksperts.

Šodien es braucot no Liepājas uz Rīgu par to pārliecinājos.

Latvijas ”krievu deputāti” ir vainīgi ne tikai pret savu dzimto valodu, bet arī grauj savu tautiešu labklājību Latvijā. Latvija jāceļ mums visiem kopā. Latvija ir mūsu kopīgā lieta.

Kūdot un rīdot pret manu valodu, viņi mūs sašķel emocionāli, nekonstruktīvi un zemiski.

Latvijai ir viena valsts valoda.

Tā mūs vieno.

Tas ir lieliski!

Viss pārējais ir pupu mizas…

One thought on “Latviešu valodas bradātāji saeimā. Vietējie huligāni vai tomēr krievu valodas bruņinieki?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s