2012. gada 13. marts
Mobilais telefons esot hakeru nākamais upuris. Tā uzskata Zviedrijas Civilās Aizsardzības institūta inženieris Dāvids Lindāls.
Pēc viņa domām mēs (mobilo telefonu īpašnieki) pārāk vieglprātīgi iegādājoties aplikācijas un nebīstoties no hakeru uzbrukumiem.
Kāpēc hakeri uzbrūk?
Viena daļa no viņiem uzbrūk, lai nopelnītu uz mūsu rēķina.
Citi – lai uzjautrinātos.
Tie, kas vēlas nopelnīt izmanto dažādas metodes. Piemēram, iekļūst jūsu datorā un nozog visus privātos kodus, ieskaitot kredītkaršu datus. Cits veids – instalēt jūsu datorā ”distances kontroles pulti” un pēc tam pārdot šo piekļuvi ieinteresētajām personām.
Vēl trešā metode – iekļūt kāda uzņēmuma datoros un pārdot šo ” piekļūšanas iespēju konkurentiem”.
Pavisam jauns paņēmiens ir hakeru spēja ”aizslēgt” jūsu datorā svarīgus failus un pieprasīt izpirkšanas maksu no datora īpašnieka par šo failu ” atslēgšanu” (tā saucamie „ransom – trojāņi”).
Tās pašas problēmas Dāvids Lindāls paredz arī mūsu mobilajiem telefoniem.
Šodienas mobilie telefoni ir datori tikai ar mazu neveiklu tastatūru un hakeri jau tagad sāk tos sāk ”uzlauzt” un piemērot savām ”biznesa vajadzībām”.
Iegādājoties jauna aplikācijas jeb ”apus” mēs faktiski ielaižam hakeri savā mobilajā telefonā un tālākās sekas nav grūti prognozēt.
Pēc Lindāla domām – hakeru izraisītās problēmas nākotnē palielināšoties un varot pat apdraudēt valsts drošību.
Piemēram 130 mājsaimniecību Motalā šoruden pēkšņi palika bez ūdens apgādes. Tobrīd kāds hakeris bija ielauzies pilsētas ūdens saimniecības mājas lapā un apturējis ūdens padevi vienai pilsētas daļai. Ūdens apsaimniekotāji uzskatīja, ka lapai ir droša parole un no drošības viedokļa – viss kārtībā. Taču izrādījās, ka nekas nav kārtībā.
Hakeri plaši izmanto savam biznesam arī Twitteri. Pavisam nesen kāds hakeris Twitterī vēlējās pārdot konkrēta industriāla uzņēmuma dokumentāciju par 600 dolāriem.
Pagaidām nav zināms, vai viņš atrada klientus.
Vadošais hakeru centrs Eiropā šobrīd atrodas trīs stundu braucienā no Bukarestes.
Hakerville – tā šo miestiņu sauc starptautiskās IT noziedzības apkarošanas centrālē.
Pilsētiņa neliela, taču jau šodien ir plaši pazīstama ”meka” kibernoziedzniekiem.
Vispirms šajā miestā krīt acīs nenormāli dārgas automašīnas. Rumānija ir viena no trūcīgākajām Eiroūnijas valstīm, taču to šeit nejūt. Nākamais jocīgais ir neskaitāmās valūtas pārvedumu kantora Western Union izkārtnes un biroji. No šiem kantoriem tiek izņemta nauda lielos apmēros, – ziņo Zviedrijas TV speciālkorespondents no Raminicu Valcea.
Lielākā daļa šī supermiesta iedzīvotāju ir jauni vīrieši, kas lielākoties pelna šantažējot interneta izsoles. Klienti ārzemēs viņiem samaksā par precēm, kuras tie nekad nesaņem.
Tāpēc viņiem vajadzīgs arī Western Union.
Daži iekrīt, citi turpina pilnveidot tīmekļa noziedzības paņēmienus.
– Man šķiet, ka tīmekļa noziedzība patiešām atmaksājas. Pazīstu daudzus puišus, kas tiek nostādīti smagā jautājuma priekšā – vai tu gribi katru rītu celties un iet uz darbu, lai nopelnītu 300 -400 eiro mēnesī? Jeb varbūt labāk sēdēt mājās pie sava laptopa un pēc pāris stundām nopelnīt naudu pašam foršākajam automobilim pasaulē?” – konstatē 25 gadus vecais Aleksis, ka pašlaik izcieš cietumsodu vietējā ieslodzījuma vietā par to, ka bija izgudrojis un izmantojis īpašu datorprogrammu automobiļu zādzībām.
Policija dzenā hakerus, taču lielu panākumu viņiem Rumānijā neesot.
Ko jūs gribat no šiem nabaga policistiem? – vaicā Aleksis, – Viņiem taču nav naudas! Nepietiek pat benzīnam! Viņi mums vienkārši nespēj tik līdzi. Tūkstošiem reižu atpaliek no mūsu domas asuma un ātruma. –
Pēc soda izciešanas Aleksis turpinās to pašu.
Viņš ir hakeris un legāli nestrādāšot nekad.
Tikmēr es domīgi skatos uz savu mobilo telefonu.
Vienu brīdi tā ekrāna var parādīties Aleksis un teikt: ”Atdod visu savu naudu!”
Vai vajadzētu sākt baidīties no mobilā telefona arī?
Vai vajadzētu?