2012. gada 20. oktobrī

Sestdiena Stokholmā padevusies lietaina uz auksta. Vējš lauž lietussargus un ļaudis sprūk iekšā lielveikalos, kur smaržo pēc kafijas un ceptām sviestmaizēm. Centrā tikko atvērta jauna galerija, kas noder kā silts radiators nosalušiem veikalu un kafejnīcu apstaigātājiem.

Metos iekšā arī es. Pa ceļam uz veco, labo Kato (japāņu suši) par normālu cenu.

Jaunās galerijas apmeklētāju biezumā no labās puses pēkšņi iznirst pāris demonstrētāji ar plakātiem un bungām: ”Nepērciet šeit!’, ” Svea pelna naudu uz dzīvnieku ciešanu rēķina”, ”Nelieši!”.

Nofotografēju vienu no protestētājiem ar savu iPhone, iznāca migliņbilde.

Laikam tāpēc, ka braucu pa slīdošajām kāpnēm.

Šoreiz neizdevās, taču saskatīt protestētāju var…

Vegāņi atkal uz kara takas.

Jaunais ”Svea” veikals šeit bija patukšs un pārdevējas izskatījās nobijušās. Pie durvīm dežūrēja drošībnieks, lai aizsargātu pārdevējas no četriem protestētājiem, kas faktiski negrasījās iet bodē iekšā. Protestētāji piesaistīja manu uzmanību jaunajam veikalam ar veco un pārbaudīto fimas zīmi SVEA, kas līdz šim asociējas ar slavenajām cepurēm, kuras valkā katrs sevi cienošs zviedrs.

Iegāju, nopirku adītu ziemas cepuri un izrunājos ar pārdevējām. Jā, viņām nepatīk protestētāji, kas te stāvot katru sestdienu. Darbdienās aktīvistus te nemanot, jo vegāņi esot studenti, kas pa dienu sēžot universitātē.

Pret ko protestē?

Pret kažokādas apkaklēm mūsu ziemas jakām. 

Kas tās ir par apkaklēm?

• Nu kaut kāds spalvains zvērs jau ir! – taisnojas abas jaunās pārdevējas un piebilst, ka protestētāji – aktīvisti nekad ar viņām nerunājot un neko tā kārtīgi nenoskaidrojot. Tātad pārdošanas un protestēšanas akcijas notiek paralēli. Nekrustojoties.

Izeju ārā un uzrunāju puisi ar  plakātu un meiteni ar uzsaukumu.

Kas tās ir par kažokādām pret kurām viņi protestē?

• Tas ir prērijas vilks. Jeņķi to nogalina drausmīgā veidā ar lamatām un eksportē šādiem te jaku pārdevējiem kā mūsējā ”Svea”!-

Pret itāliešu un franču jaku apkaklēm arī protestēsiet?

• Nē, lai viņi paši tiek galā ar saviem dzīvnieku mocītājiem. Mēs te cīnāmies ar savējiem! – skaidro studente – protestētāja.

Droši zināt, ka nav lapsa?

Abi parausta plecus. Droši neviens neko nezinot, taču kažokādas neesot jāvalkā, jo katrai lapsai vai prērijas vilkam esot tiesības dzīvot uz šīs pasaules un nebadoties nokļūt ”uz jūsu apkakles”.

Dodos projām un cenšos iedomāties kāds izskatās prērijas vilks un šaušalīgās lamatas.

Ārpusē vējā un lietū man virsū uzgāžas ražens puisietis ar plastmasas krūzi rokā.

• Ziedo, nabadziņam! – skaļi aicina 2m garais tautu dēls ar jaku uz kuras rakstīts – ”CCCP”.

Beidzot cilvēki ubago ar jakām, kuras grezno pērnās impērijas uzraksti.

Beidzot apģērbs atbilst realitātes procesiem.

Valsts bankrotējusi un ideja tai līdzi.

Beidzot tas noticis neatgriezeniski.

Naudu nedevu, pagriezos un gāju vējā iekšā.

Šovakar baleta akadēmija piedāvā horeogrāfisku uzvedumu In betwien, Rapa nui: flamenko un modernā indiešu deja. Redzēsim kā izdosies.

Ziņošu kā gāja.

🙂