Putins nostiprina savu ietekmi Latvijā. Izskatās, ka viņš uzvarēs arī Rīgas Domes vēlēšanās.

2013. gada 21. janvārī, speciāli TVnet

Putina Krievijas  ietekme Latvijā

Pavisam nesen no medijiem uzzinājām, ka Krievija ir nopietni ķērusies pie prezidenta Vladimira Putina izvirzītā uzdevuma pildīšanas, kas paredz ar tā dēvētā «maigā spēka» palīdzību uzlabot ārzemēs Krievijas tēla spožumu un nostiprināt tur Kremļa intereses. Šo ieceru īstenošanā Krievijas varas pārstāvji lielā mērā izmantošot «padomju laika pieredzi».

«Cietā spēka» perspektīvas

Jēdzienu «maigais spēks» Krievijas varas pārstāvji lieto kopš pagājušā gada vasaras. Tas kompensēs to, ko Krievija tuvākajā laikā nespēs panākt ar «varmācīgo/cieto spēku» jeb militārās varas potenciālu.

Zināms, ka Krievijas militārais budžets pašlaik ir tikai apmēram 60 miljardu amerikāņu dolāru apmērā, kas ir viena divpadsmitā daļa no šī brīža ASV un puse no Ķīnas militārajiem izdevumiem. To var salīdzināt vienīgi ar Francijas vai Lielbritānijas attiecīgajiem budžetiem. Nav noslēpums, ka Krievijai nākotnē ir grandiozi plāni militārās kapacitātes palielināšanā un šim mērķim tuvākajos gados Kremlis plāno tērēt apmēram 600 miljardus dolāru. Pie viena par 750 miljardiem dolāru tiks uzlabota civilā infrastruktūra, kas arī kalpos militāriem mērķiem. Ārzemju analītiķi gan šaubās, vai šo ambiciozos mērķus «militāri klibā Krievija» sasniegs, jo tā joprojām «sēž uz gāzes un naftas adatas» un ir tieši atkarīga no šo dabas resursu cenas pasaules tirgū. Bez tam mēs labi zinām, kā sabruka PSRS režīms. Pietika tikai noraut lejup naftas cenas, un tautu cietums, kurā bijām ieslodzīti arī mēs, sagrīļojās un sabruka sociālekonomisko pazemes grūdienu rezultātā.

Bruņošanās tēma rūp arī mūsu tuvākajiem Ziemeļvalstu kaimiņiem – zviedriem. Aizvadītās nedēļas diskusijas par to, vai valstij vajadzētu vai nevajadzētu pievienoties NATO, beidzās ar secinājumiem, ka Krievija pašlaik neesot ļoti bīstama neitrālajai, ārpus aliansēm stāvošajai Zviedrijai. Gadījumā, ja izraisītos konflikts Baltijas valstīs, kā ieganstu izmantojot tur dzīvojošo krieviski runājošo minoritāti, tad šīs valstis aizstāvēs NATO. Zviedri šādā gadījumā sniegtu vienīgi humānu palīdzību konfliktā cietušajiem. Tātad – vecā dziesma. Jaunu skaņu šajā virzienā joprojām nav. Taču Zviedrijas virspavēlnieka šausmu kliedziens par to, ka viņš (ar pašreizējo bruņojumu) tikai vienu nedēļu spēj noturēties pret iespējamu ienaidnieka iebrukumu karalistē, atrada dzirdīgas ausis parlamentā. Valsts tagad pirks jaunas JAS lidmašīnas par 90 miljardiem kronu, motivējot šo izdevumu ar Krievijas armijas modernizācijas plāniem.

No krievu lāča visiem joprojām ir bail. Taču šis «zvērs» prot arī rūkt.

Kā darbojas Krievijas ārējā propaganda

No vēstures esam mantojuši gudru patiesību: to, ko nevar izdarīt ar tankiem, var paveikt ar propagandu jeb «maigo varu».

Tāpēc tagad Krievijas Federālā aģentūra sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs «Rossotrudničestvo» kopā ar Ārlietu ministriju ir sagatavojusi «Krievijas Federācijas valdības pasākumu plānu 2013.-2015. gadam aktivitāšu īstenošanai starptautiskās humanitārās sadarbības un starptautiskās attīstības līdzdarbošanās jomās, balstoties uz Krievijas zinātnes un kultūras centriem ārzemēs».

Ņemot vērā «Krievijas Federācijas ģeopolitiskās intereses», dokumentā paredzēts palielināt Krievijas zinātnes un kultūras centru skaitu ārzemēs (pašlaik to kopā ar filiālēm ir 67) un veicināt krievu valodas lomas palielināšanos, forsējot tās apguvi, aktivizējot darbu ar tautiešiem un saites ar ārvalstu jaunatni.

Paredzēts, ka prezidents Putins līdz gada beigām izdos rīkojumu «Par sabiedriska un valsts fonda izveidi krievu valodā iznākošu mediju atbalstam ārzemēs». Tas nozīmē, ka pie Krievijas atbalsta tiks krievu valodā raidoši un rakstoši mediji arī Latvijā. (Ņemot vērā šo apstākli un to, ka mediji krievu valodā jau tagad dominē Latvijas informatīvajā telpā, rodas jautājums – kas atbalstīs mūsu pašu valstī medijus latviešu valodā, kas ir viena no ES oficiālajām valodām?)

Krievu kultūras un valodas atbalsta programmā ir ietverta arī ārvalstu valodās subtitrētu krievu filmu izplatīšana, kas tiks veikta par «Rossotrudničestvo» līdzekļiem.

Krievijas «maigās varas» organizācija «Rossotrudničestvo» ir PSRS Draudzības biedrību savienības (Sojuz sovetskih obšcestv družbi – SSOD) tradīciju, metožu un misijas mantiniece. Tā tika dibināta 1925. gadā ar nosaukumu Vissavienības biedrība kultūras sakariem ar ārzemēm (Vsesojuznoje Obščestvo kuļturnoj svjazi s zagranicej – VOKS), kuras mērķis savulaik bija popularizēt PSRS tautu kultūras ārzemēs. Tā ļoti aktīvi darbojās arī Latvijā (pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados), stiprinot PSRS ietekmi Baltijas valstu sabiedrībās un publiskajā telpā pirms to okupācijas. SSOD filiāles bija visās PSRS republikās, arī Latvijā līdz ar tās okupāciju un organizēja sakarus ar trimdas latviešiem, izdodot avīzi Dzimtenes Balss un veicot citas aktivitātes, lai nostiprinātu ārzemju latviešu un viņu mītnes zemju lojalitāti pret PSRS.

Ar PSRS propagandu nodarbojās arī PSRS radošo savienību biedrība APN (Agenstvo pečati Novosti), kuras misija bija izplatīt informāciju par PSRS sasniegumiem ārzemēs. Šī organizācija izdeva 60 avīzes un žurnālus 45 pasaules tautu valodās, kuru tirāža bija 4,3 miljoni eksemplāru. Mūsdienās analoģija šīs PSRS mediju organizācijas produktam ir mums labi pazīstamais Pirmais Baltijas kanāls, kas ir privāts Rietumos reģistrēts uzņēmums, taču, izmantojot arī ārvalstu žurnālistu resursus un retranslējot tikai pamatā režīmam labvēlīgu Krievijas TV kanālu produkciju, tas veic APN līdzīgu misiju. Tāpat kā neskaitāmas no Krievijas raidošas radiostacijas ar lokalizētiem ziņu iespraudumiem.

Vai Latvijā pieaug prokrievisko skaits?

Tagad Krievijas valsts propagandas funkcijas koncentrēsies «Rossotrudničestvo» paspārnē, ko paši krievi Krievijā, komentējot Komersant rakstu par šo organizāciju, dēvē par Krievijas izlūkdienesta FSB (Federaljnaja služba bezopasnosti) ārštata filiāli. Neaizmirsīsim, ka kultūras aizsegs, sekojot labākajām PSRS tradīcijām, ir ideāla zona spiegošanai.

«Rossutrodņičestvo» vadītājs Konstantīns Kosačevs radiostacijai «Voice of Russia» paziņojis, ka aģentūras mērķis ir pārveidot krievvalodīgās kopienas par spēku, kas var ietekmēt vietējās valdības. Ar šo veicinot un nostiprinot šajās valstīs Krievijas ārpolitikas intereses.

Putina administrācija pagājušajā gadā izsludināja atklātu iepirkumu, meklējot pētnieku viedokļus par Kremļa lomu Kaukāzā un Ukrainā. Iepirkumi izsludināti arī par situāciju Latvijā. Maskava grib zināt, ar kādām metodēm un paņēmieniem, izmantojot arī vietējos uzņēmēju un oligarhu grupējumus, varētu būtiski ietekmēt Latvijas valdības īstenoto iekšpolitiku un ārpolitiku. Kremli interesē, kā šīs grupas/grupējumi ietekmē likumdošanas procesu valstī, kāda ir šo grupu pārstāvība Latvijas parlamentā un citās valsts institūcijās, kāda ir šo grupu saikne ar politisko partiju veidošanu un varas konsolidāciju, kā arī cik plašas ir ekonomisko interešu lobēšanas iespējas. Kremlis grib zināt arī, kāda Latvijā ir prorietumniecisko un prokrievisko iedzīvotāju grupu proporcija un tendences, lai lemtu par taktiku, kā palielināt prokrieviskos noskaņojumus Latvijā.

ASV analītiskais institūts «Jamestown Foundation» savos pētījumos ir norādījis, ka Krievija (pēc kara ar Gruziju) ir sapratusi, ka attiecību kārtošana ar kaimiņiem, izmantojot militārus līdzekļus, izmaksā pārāk dārgi. Indikācijas liecina, ka tā ķērusies pie citām metodēm, tostarp pie politiķu uzpirkšanas, politisko partiju un kustību dibināšanas un vāju vietējo institūciju izmantošanas savās interesēs, sabiedriskās domas ietekmēšanas ar vietējo un Krievijas valsts finansēto mediju palīdzību (RTR, RT – Russia Today u.c.). Kremlis grib arī skaidri zināt, ar kādiem līdzekļiem vēl ir iespējams ietekmēt Latvijas iekšējās lietas.

Putinam Latvijā nebūs daudz jāpūlas

Lai arī eksperti Krievijā uzskata, ka «maigā spēka» lietošanas efekts varētu kļūt pamanāms tikai pēc vairākiem gadiem (jo uz Krievijas tēlu iespaidu atstāj daudzi citi faktori, arī notikumi pašā Krievijā), jāsecina, ka ir valstis, kur šis maigā spēka efekts ir jūtams jau tagad. Tas jūtams arī Latvijā.

Par Krievijas propagandas ietekmi latviešu vidū liecināja arī pagājušas vasaras tiesa pret krievu pankgrupu Pussy Riot. Laikā, kad visā pasaulē (kur Krievijas medijiem nav tik liela ietekme kā Latvijā) nedēļas laikā strauji pasliktinājās Krievijas tēls un visplašākajos rietumu sabiedrības slāņos valdīja neslēpts sašutums par notiekošo, pie mums Latvijā varēja novērot klaju piesliešanos Putina demagoģijai.

Krievijas propaganda pa visiem saviem TV, interneta un citu mediju kanāliem izmantoja veco padomju metodi: akcentu pārlikšanu un nebūtisku faktu prevalēšanu pār būtiskiem. Proti, politiskie pretinieki ir ienaidnieki un tāpēc tie «jāpārkrāso» par krimināliem elementiem, huligāniem, perversiem tipiem, nenozīmīgiem trakajiem, kas nedomā ar galvu. Tas Kremļa propagandas mašīnai arī izdevās. Pat liela daļa no Latvijas sabiedriskās domas tieši tā arī saprata un brīnījās, ko tie Rietumi un mūsu oficiālā vara aizstāv Pussy Riot un Krievijas demokrātus, kas esot «baznīcas svētumu zaimotāji», seksuāli maniaki un vienkārši huligāni jeb sabiedrības mazākums, kas grib sev pievērst uzmanību. Šī demagoģijas metode tiek izcelta no PSRS kompartijas ideoloģiskā arsenāla. Ar līdzīgiem paņēmieniem PSKP cīnījās pret tiem, kas uzdrīkstējās kritizēt PSRS režīmu, ieslēdzot sodīšanā pat tiesu varu. Vai mūsu atmiņa ir tik īsa un mēs neatceramies, kā ar šiem pašiem mūsdienu Krievijas varas argumentiem PSRS režīms Latvijā centās kompromitēt tos, kas 1987. gadā gāja likt ziedus pie Brīvības pieminekļa? Arī toreiz varoņi tika nosaukti par sabiedriskās kārtības grāvējiem, huligāniem, garīgi slimiem, perversiem tipiem un drošības dienesti organizēja publisko domu, kas nosodīja šos cilvēkus un uzknābāja par viņiem «sarūpētos» – pamestos kompromitējošus faktus.

Mūsmājas baznīcas svētumu neaizskaramības aizstāvji Krievijas propagandas ietekmē nesaredz Krievijas baznīcas liekulīgo draudzību ar pašu lielāko baznīcas zaimotāju, kas sēž Kremlī. Putina bijusī darba vieta padomju laikā (KGB) bija tā, kas režīma vārdā izsekoja baznīcas tēvus, tos noslepkavoja, spīdzināja un vervēja sadarbībai ar padomju režīmu, baznīcās ierīkoja armijas noliktavas, lopu kūtis. Tagad šis zaimotājs ir laipni lūgts paša Krievijas patriarha apskāvienos. Viņi viens otru atbalsta, lai noturētos varas augšgalā.

Krievijas oficiālo reakciju uz notikušo pagājušajā vasarā nosodīja visa Rietumu pasaule, Eiropas Savienība un Latvija ārlietu ministra Rinkēviča personā. Taču tikai daži Latvijas kultūras pārstāvji (tostarp D. Īvāns, A. Hermanis, A. Kivičs) spēja izprast patieso situāciju Krievijā, kad protests pret baznīcas un politiskās varas saplūšanu Krievijā tiek no Kremļa puses oficiāli novērtēts kā parasts huligānisms. Rezultātā Putins piemēro savām oponentēm nesamērīgu smagu sodu (ar publiskas iebaidīšanas efektu!).

Latvijas mākslinieki, to skaitā arī latviešu pusaudžu elki Prāta Vētra, nostājās Krievijas režīma pusē, lielākoties aizbildinoties ar «dzīvošanu mucā». Laikam jau bailēs, ka Kremļa režīms viņus neielaidis Krievijā uz kādu koncertu. Neskatoties uz to, ka lielāka mēroga pasaules popmūzikas zvaigznes, kas tobrīd koncertēja Krievijā, atklāti pauda solidaritāti ar Pussy Riot akciju un par to saņēma krievu publikas ovācijas, mūsējie bija zemāki par zāli.

Putina draugu partijas Saskaņas Centrs un Gods Kalpot Rīgai

Putins

Putins

Šobrīd šķiet, Latvijas krievu un latviešu sabiedrība ir ļoti draudzīgi noskaņota pret Putina režīmu. To pierāda ne tikai Pussy Riot sāga. Krievijas varas kontrolēto mediju ietekmē mūsu publika Latvijā samērā nekritiski uzņem visu, ko Kremļa propaganda pievilcīgā iesaiņojuma ik dienas piedāvā medijos. Maigajai Krievijas varai ir ietekme. Par to liecina fakts, ka Krievijas pilsoņi Latvijā Krievijas vēlēšanās balso par Putinu, bet Latvijas pilsoņi (kā krievi, tā latvieši) mūsu pašu vēlēšanās ir gatavi balsot par Saskaņas Centru, kas ir noslēdzis  sadarbības līgumu ar Krievijas varas partiju Vienotā Krievija, kuru pasaulē uzskata par nedemokrātiskā Krievijas režīma pamatu.

Tas ir dīvaini, jo mēs taču zinām, ka šīs partijas patiesais līderis Putins sludina revanšu. Pēc Putina domām PSRS sabrukums ir lielākā ģeopolitiskā kļūda pagājušajā gadsimtā, dodot mājienus, ka izdarītās kļūdas ir jālabo. Mūsu pašu Latvijas Saskaņas Centra vadītāji nekad nav norobežojušies no šiem Krievijas līdera sludinātajiem ģeopolitiskajiem mērķiem. Saskaņas Centrs nekad nav nosodījis demokrātijas apspiešanu kaimiņvalstī Krievijā un tās ārpolitiku. Gluži otrādi – SC Latvijā uzvedas kā Kremļa ārpolitikas advokāti. Absurds, ka šī partija ir vispopulārākā Latvijā un saņem apmēram ceturtās daļas vēlētāju atbalstu, gaida loģisku izskaidrojumu. Vai tā ir aprobežotība vai muļķība, kas vēlētājiem liek atbalstīt revanša idejas un «deķa vilkšanu» atpakaļ PSRS loģikas virzienā?

Putina draugu partija Latvijā Saskaņas Centrs ir atradusi kā sabiedroto konservatīvu, ar klerikālu ievirzi A. Amerika vadīto partiju Gods Kalpot Rīgai. Šī draudzība palīdzēs pārliecinošāk Kremlim labvēlīgiem spēkiem uzvarēt Rīgas Domes vēlēšanās, jo bezmaksas sabiedriskais transports un brīvbiļete autovadītājiem puteņa laikā daudziem vēlētajiem, kas pat neskatās PBK, RTR, aizmiglos prātu, lai spētu padomāt, kā vārdā tas tiek darīts? Tāpat kā Krievijā, arī Rīgā Kremlim lojālajiem spēkiem, lai nodrošinātu politisku uzvaru, talkā nāks baznīca, kas ir spēcīgi pārstāvēta Gods kalpot Rīgai. Baznīca palīdzēja uzvarēt Putinam, un tā palīdzēs arī Ušakovam. Šo savu uzvaru Latvijā Vladimirs Putins varēs ierakstīt savā sasniegumu sarakstā kā nozīmīgu Krievijas maigās varas panākumu vienā no Eiropas Savienības un NATO valstīm.

Maigā Kremļa vara kā spilvens sāk mūs smacēt.

Vai jūs to nejūtat?

Vairāk par tēmu: Ušakovs jauc pēdas un novērš uzmanību no saviem kontaktiem ar Krievijas izlūkdienestu.

9 thoughts on “Putins nostiprina savu ietekmi Latvijā. Izskatās, ka viņš uzvarēs arī Rīgas Domes vēlēšanās.

  1. Vēl jau pie visa, reizēm pārņem sajūta, ka vadošā koalīcija, pat speciāli dara visu iespējamo lai nākamajās vēlēšanās “pie šprices” tiktu saskaņieši. Nu labi, pie mums Kurzemē par viņiem nebalsos, bet mūsu mīļajā galvas pils sētā, jā, tur bēdīgi.

    • Jā, ir bēdīgi. Vienīgā cerība, ka partijas esošos kandidātus pēdējā brīdī “uzmetīs” (kā jau tas LV raksturīgi) un piedāvās mums sakarīgākas personālijas par kurām vēlēt. Citādi daudzi vēlētāji pašvaldību vēlēšanās nepiedalīsies.

  2. Jā, viss, ko Jūs rakstat, ir taisnība, Latvija aizvien vairāk atgādina Krieviju, lielākā daļa latviešu ir pilnīgā Krievijas informācijas telpā, viss, viss šeit kļūst krievisks – gan gaume, gan izturēšanās, domāšana un līdz ar to arī rīcība.

    Mani tas smacē jau ilgāku laiku, lai ar to nebūtu jāsaskarās ikdienā, dzīvoju tādā kā iekšējā emigrācijā – neskatos Latvijas TV, selekcionēti lasu presi, Rīgā pārvietojos kā pa purvu – no vienas latviskas saliņas uz otru.

    Bet realitāte jau no tā nemainās – lielākā daļa latviešu kļūst par krieviem.

    Būtībā atkārtojas padomju laiki, tikai toreiz krieviskais tika uzspiests, šoreiz lielākā daļa to pieņem bez pretestības. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka ir izveidojušies pilnīgi atšķirīgi latvieši – rietumnieciski domājošie un krieviski/padomiski domājošie un pēdējie vairojas.

    Vēl man kādreiz šķiet, ka īstā Latvija ar tādiem latviešiem, ar kuriem es varu identificēties, ir ārpus Latvijas, Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Laikam jau taisnība Imantam Lancmanim, kas reiz teicis, ka latvieši ir kā sēnes – ātri sevī uzsūc gan labo, gan slikto.

    Rietumu sabiedrībā latvieši kļūst atvērti, domājoši un esot krievu ietekmē kļūst par īstiem postpadomju cilvēkiem. Baisi!

    • Jā, es Jums piekrītu! Precīzi. Tā tas notiek. Traģiski. Mums ir jārīkojas, jo tā tas tālāk nevar turpināties. Rīgā kļūst aizvien grūtāk dzīvot un runa nav par krievu tautu, bet gan par postsovjetiskiem cilvēkiem, kas Rīgā un visā Latvijā mēģina paņemt nenormālu varu. Es mēģinu ko darīt lietas labā. Kādi ir Jūsu priekšlikumi? Kā mēs varētu rīkotes, lai atgrieztu Latviju līdzsvarā?

      • “Būtībā atkārtojas padomju laiki,….” (Anda Vinteršteine)
        – Pirms 30 gadiem pats “ģenseks” Andropovs atzinās, ka padomju sistēmu nesaprot, neapjēdz, kas un kā notiek padomju sabiedrībā. Nav brīnums, ka visa tā “perestroika-pārbūve” beidzās ar katastrofu 1991.gadā.
        Nekāds 1990.g.4.maijs vairs neatkārtosies – nebūs tādas uzticības varnešiem, kāda pirms 25-iem gadiem bija LTF – pasaciņu stāstīšana par Rietumu demokrātiju un kapitālismu, gluži kā baidēšana ar krievu imperiālismu reto pārliecinās vai sabaidīs.
        “Sakārtojiet smadzenes” – paši savas, tad kādam citam palīdzību piedāvājiet….

      • Pirms 170 gadiem H. Heine savā poēmā “Vāczeme. Ziemas pasaka” rakstīja “Denke ich an der Deutschalnd in der Nacht, dann bin ich um den Schlaf gebracht” (“Naktī, domājot par Vāciju, uztrūkstos no miega”, mans brīvs tulkojums).

        Gluži tāpat notiek ar mani, domājot par Latviju. Un ir ļoti smagi, un gribās neredzēt realitāti vai vismaz no tās norobežoties, tādēļ esmu radījusi savu Latviju savā mājā. Man ir vieglāk, jo dzīvoju tālu laukos, bet domāju, ka tādā pašdarinātā Latvijā garīgi izdzīvo arī citi cilvēki.

        Protams, tā ir pasivitāte, atkāpšanās, neiesaistīšanās, pašaizsargāšanās. Ko katrs varētu darīt aktīvi? Gandrīz jāsāk no nulles, kā 19. gs. beigās. Svarīgi būtu atrast līdzīgi domājošos, satikties, sarunāties, kopīgi domāt, analizēt un meklēt izeju no Latvijas strupceļa.

        Domāt, analizēt, runāt – it kā maz, bet, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Un šīm sarunām, diskusijām vajadzētu būt publiski pieejamām. Protams, citās valstīs šo uzdevumu veic sabiedriskās televīzijas un nopietni preses izdevumi, bet Latvijā tās jāorganizē cilvēkiem pašiem.

        Nelieli aizmetņi jau ir – gan žurnāls “Ir”, gan portāls politika.lv, lai gan reti, bet organizē diskusijas, kas cenšas iekustināt domāšanu. Un vēl – būt pašiem tādiem, kādus mēs gribētu redzēt citus.

        • Rupjība un vulgārais naids – sakņojas bailes. Vienīgi bailīgais medz draudēt un vicināties ar kalašņikovu.
          Tā viņš atvaira savu privāto paniku! Man šķiet, ka lielākais noziegums pret mūsu valsti ir mūsu pašu neuzdrošināšanās/slinkums/kūtrums runāt pretī absurdiem, muļķībai un tumsonībai.

          Gudru cilvēku klusēšana ir lielāka traģēdija nekā ļaunu cilvēku brutalitāte. Ļaunums pārvietojas zibenīgi, tupretī viss labais briest lēni un kustas uz priekšu piesardzīgi kā gliemezis. Mūsu labā Latvija ir un lēni virzās un mūsu pusi. Galvenais – nenogurt to sagaidīt….

  3. Jā, labais briest lēni. Un laikam jau bija naivi iedomāties, ka Latvija ar savu vēstures bagāžu ātri un nesāpīgi ieleks labklājīgas un demokrātiskas valsts statusā.

    Tā, acīmredzot, nevar notikt. Tikai, ka tā streipuļošana būs tik smaga, es nevarēju iedomāties. Tomēr, ja atceramies, kādiem dubļiem cauri jau esam izbriduši un salīdzinam šodienas Latviju ar to, kāda tā bija kaut vai pirms desmit gadiem, tad, jāatzīst, šis tas ir arī sasniegts.

    Paldies, Veinbergas kundze, par Jūsu bloga rakstiem, ar interesi tos izlasīju.

    Diemžēl daudzas problēmas, kas atspoguļotas nu jau vairāk kā 10 gadus vecos rakstos, nav mazinājušās, dažas, šķiet, pat progresē, piemēram, neiecietība pret gejiem un lezbietēm.

    Bet arī tam vajadzīgs laiks, daudz laika.

  4. visa prece kas latvijas veikalos ir domāta krievijai – trešās šķiras mēsli, drēbes latvijā nav iespējams nopirkt – jo izceļās ar krievisko bezgaumību… ar prieku atrodu šad tad preces kas nav domātas krievijai – tas ir kā bonuss… jo tādus pārtikas mēsl us kādus pēdējos gadus piedāvā veikalos – vēmiens nāk… cepumi – smird pēc naftalīna, konfektes ar, visas tās āļonuškas un vēl kas – brrrr…. es par velti tādus neēdu… bet ko tur – krie vēni grābj pilnas roķeles…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s