Krievijas «lienošā okupācija» draud ar jaunu bēgļu vilni no Latvijas

2014. gada 21. aprīlī

Pēdējo nedēļu notikumi tur cilvēkus stresā. Maidana efekti, Krimas aneksija pēc Austrijas anšlusa shēmas un Putina melošana sarunās ar Rietumu demokrātiju pārstāvjiem ziņo apkārtnei, ka vairs nav labi. Ceturtdienas Ženēvas sarunas starp ASV, Krieviju, Ukrainu un Eiropas Savienību pagaidām jūtamus rezultātus nav devušas. Nestabili. Ir zudis līdzsvars cilvēkos arī šeit pie mums – Latvijā.

«Mūsu valsti okupē nezināmi ļaudis» – satraukts stāsta jauns cilvēks no Ukrainas ārzemju televīzijas kadrā un izskatās apjucis. Tieši šis apstāklis ir paradoksāls, jo tiek producēta jauna militārā konflikta forma, kas pārsteidz un mulsina.

Agrāko atklāto militāro kauju vietā tagad Ukrainā Kremlis izmanto anonīmus kaujiniekus bez atpazīstamības zīmēm un personas – «aizsargvairogus», kas naski okupē svešas valsts iestādes, nozīmīgas ēkas, komunikācijas centrus vai aplenc armijas transporta līdzekļus. Krievu patriotisma vārdā.

Tas, ka šie nepazīstamie «zaļie cilvēciņi» un «tantes protestētājas» tiek stūrēti no Kremļa ar neredzamām auklām un komandām, kuras diktē Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nevienam nav noslēpums. Taču, kā to lai pierāda praktiski un zinātniski?

Ceturtdien prezidents Putins piedāvāja pasaulei savu tradicionālo «telefonkonferenci», kurā viņš pirmo reizi atzina, ka krievu armija tomēr esot aktīvi piedalījusies Krimas aneksijā.

Tātad – uzminējām, lai gan Kremlis šo faktu visu laiku noliedza.

Tieši tāpat kā martā (Krimas okupācijas laikā), arī tagad viņš noliedz krievu armijas klātesamību Austrumukrainā. Kāpēc mums tagad vajadzētu ticēt Putnam, ja viņš ir atzinis, ka melojis mums iepriekš?

Nākas konstatēt, ka Kremlis mēģinās turpināt izmantot atklāta kara vietā lienošās okupācijas taktiku. Tātad: vispirms izvietojot okupācijai paredzētajā zonā savus «zaļos cilvēciņus» un cilvēkus – vairogus «klaigājošu, protestējošu sieviešu» izskatā un pēc tam zibenīgi (nedēļas laikā) sarīkojot vēlēšanas vai referendumu kā pierādījumu pasaules demokrātiskajai sabiedrībai, ka okupācija ir notikusi it kā likumīgi.

«Lienošās okupācijas» laikā apkārtējā pasaule neprotestē pret šo procesu «kā karu» vai «kā apzinātu okupāciju», jo … neko nesaprot un nav pierādījumu, kas tur īsti notiek. Pēc tam svēti sašust ir jau par vēlu.

Līdz šim rietumi uz notiekošo Ukrainā ir reaģējuši histēriski un sašķelti. Lai sankcijas pret Putina režīmu patiešām iespaidotu Krieviju, nepieciešams tās paplašināt un rīkoties ļoti izlēmīgi.

Protams, šīs sankcijas ietekmēs arī mūs – rietumos, taču ar tām jārēķinās kā ar mazāko iespējamo ļaunumu. Pasivitāte un iecietība Kremļa lienošās taktikas priekšā var izraisīt daudz lielāku postu.

Zaļie cilvēciņi jau atkal lien uz priekšu

Rietumu mediji (atsaucoties uz SBU un AFP) ziņo, ka krievu armijas virspavēlniecība šonedēļ atkal gatavo lamatas ukraiņiem ar slepeno aicinājumu kāpināt provokācijas Austrumukrainā ar vismaz simts upuriem. Kremlim tad būtu redzams iemesls «doties palīgā» savējiem, «kurus sit» Doņeckā, Harkovā un citur. Vairāki ukraiņu kaujinieki jau saņemti gūstā, un mīklainie, anonīmie «zaļie cilvēciņi» kā zombētas uzgriežamās lelles, iekārtojas Austrumukrainas teritorijā (atkārtojot Krimas scenāriju).

Tikmēr Kremļa propagandas mašīna ar saviem mediju skaļruņiem mēģina mums – rietumos uzkliegt un uztiept «savējo patiesību», «īsto versiju» par to, kas Ukrainā īsti notiek. Cenšoties melnu pārkrāsot par baltu.

Atrodas cilvēki, kas šai manipulācijai pakļaujas.

Tie ir dažādi. Piemēram, ļaudis, kas Kremļa ēterā izbārstītos dekoratīvos melus uzknābā tepat pie mums Liepājā, Rīgā, Aucē un jau gatavojas PSRS atgriešanās akcijai.

Viena daļa no viņiem ir satraukti, pat nikni, jo pieļauj, ka Putins plāno «glābt krieviski runājošo minoritāti» arī pie mums Latvijā pēc Krimas scenārija. Citi par to jūtas gandarīti.

Vēl citi par to pašu ir jau noguruši no bailēm. Viņi atvadās.

Bēg no Latvijas bailēs no jaunas okupācijas

«Es braukšu projām no Latvijas, – man saka simpātiska studente saulainā augstskolas auditorijā Rīgā. «Man bail. Es nevēlos lai man atkal visu atņem: māju, zemi, brīvību un visu pārējo savas stulbās ideoloģijas vārdā. Tā kā viņi to izdarīja ar maniem vecvecākiem pēc Otrā pasaules kara. Tagad tas atkārtojas. Es to negribu pieredzēt. Pietiek. Mums jau ir biļetes uz Austrāliju. Brauksim visi, kopā ar bērniem,» studente saka un skumji pasmaida. Neraugoties uz to, ka Putins nezin vai nāktu pāri robežai kopā ar komunisma ideoloģiju, t.i., ēkas nacionalizējot vai izsūtot uz Sibīriju piena separatora dēļ. Okupācija mūs tomēr neuzrunā.

«Mans dēls jau shēmo krīzes situācijas scenāriju. Ja putinieši sagrābs varu Latvijā, mēs noteikti emigrēsim uz Kanādu,» saka Edīte un nesmaida. Viņa nav vienīgā, kurai liekas aizdomīgi pašmāju oligarhu prezidenta Andra Bērziņa un Aivara Lemberga pēkšņās vajadzības verbāli publiski luncināties Putina priekšā un skaudri lamāt NATO spēkus.

«Vai šie kungi jau zina un paredz Putina plānus Latvijā un tāpēc pielien Putina varai jau tagad?» jautā Edīte, un man nav atbildes uz šo ļoti loģisko jautājumu.

Kur var noslēpties no Putina revanšisma?

Vai kāds šodien var mums piedāvāt projektu, lai 1939. gada notikumi Latvijā tomēr neatkārtotos? Kur pašlaik var droši noslēpties no putinistu plānu izpausmēm, lai to realizāciju nenāktos piedzīvot pašiem uz savas ādas?

Zem galda? Zem koka? Vai tālu, tālu tur, kur Austrālija un Kanāda?

Atzīšos, arī man nav nekādas intereses piedzīvot 21. gadsimta fanātisko Kremļa slavofilu idejas par jaunās Eirāzijas impērijas radīšanu ar sovaku metodēm savā reālajā dzīvē. Taču nedomāju, ka Austrālija vai Kanāda būtu drošākā vieta šim solim.

Tagad atkal ir līdzīga vēsturiska situācija – Latvijas vadībā ir nepārliecinošs prezidents, kura penterīgie un neloģiski samudžinātie teksti par «palikšanu savās vietās» nevienu uzrunāt nespēj. Verbāli nevarīgā premjere Laimdota Straujuma savos publiskajos tekstos klūp un ķeras un tāpēc ir tieši tikpat nesaprotama kā viņas patrons Andris Bērziņš, kurš nespēj pateikt sakarīgu domu argumentēti un novest iesākto frāzi loģiski līdz galam.

Mierinājums emigrēt gatavajiem: studentei un Edītei nav arī dekoratīvi egocentriskā parlamenta priekšniece Solvita Āboltiņa, kas tikko saņēmusi lielāku algu. Viņiem galva nesāp par to, ka Latvijas iztukšošanas otrā fāze gatavojas iestāties.

Tāpēc otrie – no Kremļa propagandas uzrunātie jau sit plaukstas un gaida, lai cars-glābējs no Kremļa ierodas pie Juglas iespējami ātrāk.

Šajā Latvijas iedzīvotāju grupā ietilpst galvenokārt krieviski runājošas padomju armijas atvaļinātā kontingenta ģimenes (kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz) un visādās valodās runājošais homos sovieticus jeb katrs trešais mūsu valsts iedzīvotājs, kurš brīvajā Latvijā tā arī nav spējis atrast savu laimi (kas viņu izpratnē ir tieši atkarīgā no pārticības).

PSRS laikā gandrīz visi bija trūcīgi. Tas (pēc sovaku domām) ir godīgāk nekā šodienas apstākļi, kad veikalos visu var nopirkt, bet naudas iekārotajam nepietiek. No tā izrietot pārāk daudz stresa. Pēc viņu domām būtu labāk, lai Latvijā ir kā Ziemeļkorejā – nekā nav nevienam un visi ir paēduši. Ar to homos sovieticus pilnīgi pietiek, jo nekādas vārda, izteikšanas vai sirdsapziņas brīvības viņam vispār nav vajadzīga. Galvenais lai ir «dienišķā desa» māgā un uz galda + pārliecība, ka kaimiņam arī «ir tieši tāpat un ne par matu labāk nekā man». Šīs «skrūvītes», kas jau 20 gadus izkritušas no lielā, trulā un asiņainā PSRS mehānisma (kuru iedarbina un uzrauga vadonis) tagad gaida atpakaļ savu saimnieku ar pletni, kuru šodien vairs nesauc Brežņevs, bet gan Putins.

Putina tanku bučotājiem pievienojas arī mūsu homofobi, kas turpina sašust par to, ka bērnudārzā Kārlis var spēlēt teātrī Karlīni un otrādi. Tumsonība ir varens spēks un šoreiz tieši kalpo Putinam

Tie, kuri nekrīt panikā

Esam mēs. Sekojam Rasmusena deklarācijām par to, ka NATO kuģi tomēr tiks nosūtīti uz Baltijas jūru un mūsu gaisa telpu apsargās NATO kara lidmašīnas. Vai tas mūs aplaimo? Nē, jo ir skaidri redzamas rietumu kaimiņvalstu bailes iesaistīties reālās aizstāvības akcijās, un tās signalizē, ka psiholoģiski mēs (viņu izpratnē) joprojām esam «tikai Austrumeiropa» un «Krievijas interešu zona», par kuru brīvību nav jēgas lēkt ugunī un tāpēc izraisīt sev materiālas un militāras problēmas.

Tirgus ekonomika neslēpj, ka kari un militāri konflikti izmaksā dārgi valsts kasei un tāpēc no šādiem «pasākumiem» labāk ir izvairīties. Klausoties biržas domāšanā skoloto rietumu finanšu ekspertu komentāros (Krimas notikumu sakarībā), nevar nepamanīt viņu nespēju anulēt tirgus loģiku ideoloģiska fanātisma priekšā.

Viņi patiešām ir pārliecināti, ka ekonomiskās sankcijas ir universāls līdzeklis pret Kremļa vēlmi kolonizēt kaimiņvalstis. Brisele tagad ieviesīs sankcijas pret vairākām personām un viss. Pagaidām nav manīts, ka rietumi patiešām vēlētos nogriezt gāzes krānu no Krievijas un caur to nopietni boikotēt nozīmīgāko Krievu Krievijas eksporta industriju. Vārdos būs boikots, bet darbos notiks čiks. Polija ir gatava rīkoties, bet Luksemburgas ārlietu ministrs Ginters Etingers (Günther Oettinger) ir jau skaidri un gaiši pavēstījis, ka asākas sankcijas pret Krieviju nekādā ziņā neietvers krievu dabasgāzes eksportu.

Protams, Putins ar to bija rēķinājies. Gāzes eksports ir svarīgākā Kremļa eksporta industrija, un Eiropas Savienība patērē 70% no tās. Ja šobrīd tiktu ieviestas 100% krievu gāzes eksporta sankcijas, tad tas būtiski ietekmētu Kremļa politiku un līdz ar to ari mūsu drošības sajūtu. Tagad, pateicoties «tuvredzīgam izdevīgumam un neveiksmīgai vides politikai, Eiropa ir padarījusi sevi atkarīgu no Kremļa gāzes eksporta» (www.nt.se, 16.04.2014.). Tagad, kad Briselei būtu jārīkojas izlēmīgi un jāaizgriež gāzes krāns no Krievijas, tā izgāžas un iebāž galvu smiltīs. Ūnijas ārlietu ministri var rīkot vēl 100 apspriedes uz izplatīt skarbas ziņas presei, taču viņu darbi šobrīd reāli atpaliek no vārdiem. Putins ir uzvarējis ekonomismu ar viņu pašu izdevīguma loģiku.

Rietumu apjukums un mediju muļķība

Otrdienas vakarā Vācijas kancele Angela Merkele esot zvanījusi Putinam uz Kremli un brīdinājusi, ka Ukraina pašlaik atrodas uz pilsoņkara robežas. Obama nesen lūdzis Putinu pieskatīt prokrieviskos demonstrantus Austrumukrainā. Britu ārlietu ministrs Viljams Heigs (William Hague) brīdina Krieviju, ka šāda rīcība destabilizē Ukrainu. Sapulces un apspriedes nomaina cita citu, bet tikmēr Ukrainas armija cieš neveiksmes pati savā valstī, cīnoties ar prokrieviskajiem spēkiem, Doņeckas reģions sāk realizēt Krimas scenāriju (kuru režisē atkal no Maskavas) un Žirinovskis jau pasteidzies Maskavā publiski paziņot, ka Janukovičs Ukrainā atgriezīšoties 1.maijā «ar zināmu Ukrainas dienvidaustrumu armijas atbalstu» (TVNET, 17.04.2014.).

Liela problēma ir rietumu kreisie, kuri joprojām lielā mērā diriģē viedokļu orķestri medijos. Piemēram, tie paši zviedru kreisie joprojām nespēj noticēt, ka Krievija spēj «tik slikti uzvesties», kā to var novērot Krimā un Austrumukrainā. Viņi joprojām netic savām acīm.

Pirmkārt, meklē vainas Krievijas pretiniekos, otrkārt – paliek pie sava, ka viss, kas uztrauc ASV, ir OK.

Piemēram, kreisās orientācijas žurnālisti Jorans Greiders un Osa Linderborga avīzē «Expressen» nenogurst kā pašu svarīgāko Ukrainas-Krievijas attiecībās uzsvērt Maidanu kompromitējošos labējos spēkus. «Tie», pēc abu zviedru publicistu domām, esot daudz lielāks ļaunums pasaules priekšā nekā Krievijas agresija Ukrainā. Neņemot vērā, ka labējie ekstrēmisti Maidanā veido tikai dažus procentus, bet Kremļa plāni Jaunkrievijas izveidei ar startu Krimā ir daudz bīstamāki nekā ukraiņu labējo ekstrēmistu huligānisms. Avīzē «Dala Demokraten» Greiders apsūdz Eiropas Savienību par neiecietību pret Krieviju. Ūnija pati esot vēlējusies okupēt Ukrainu, un tagad, kad krievi pasteigušies to izdarīt ātrāk, draudot ar sankcijām. Paradoksāli, ka demokrātiskā valstī, pārticībā dzīvojošais žurnālists neredz atšķirību starp Ukrainas sadarbības līgumu ar ES un diktatora Putina gatavību ar varu un ieročiem piespiest miermīlīgu kaimiņvalsti sekot saviem agresīvajiem plāniem. Līdzīgu līniju pauž arī citas kreiso orientācijas avīzes un pat sabiedriskie mediji. Īpaši Zviedrijas radio ziņu redakcija.

Karš ir jau sācies

Tas satrauc. Tieši tāpat kā Putina saites ar Ķīnu, kas Krimas okupācijas rezultātā ir nostiprinājušās. Ceturtdien savas konferences laikā Putins šo faktu uzsvēra kā īpaši svarīgu notikumu. Runa šajā gadījumā nav tikai par ekonomiskās varas saaugšanu, bet arī par ko citu. Tas ir brīdinošs signāls apkārtnei, jo demonstrē autoritāra Āzijas bloka veidošanu, kurā ietilpst Ķīnas diktatūra un aizvien mazāk demokrātiskā Krievija. Tas, protams, saasinās spriedzi starp pasaules lielvarām līdz līmenim, kuru mēs atceramies no aukstā kara laikiem.

Karš jau ir sācies. Kur atrodas tuvākā patvertne parastajam Latvijas iedzīvotājam? Bērziņam un Straujumai pienākas VIP drošības loža, kas būvēta par mūsu nodokļu naudu.

Bet kas pienākas mums?

4 thoughts on “Krievijas «lienošā okupācija» draud ar jaunu bēgļu vilni no Latvijas

  1. Labvakar Veinbergas kundze! Laiks ātri skrien… Šai lapā esmu komentējis laikam vienreiz, pirms nepilna gada, bija kaut kas par Madonnu… Ak dies’, būtu mums šobrīd šādi jautājumi apspriežami… Bet nē, ir 2014.g., un nu jau pāris mēnešus katra diena paiet ar karstām ziņām no Ukrainas. Līdz šim portālos kaut kā nav bijusi vēlēšanās šo visu komentēt, tomēr dienu dienā ir pārdomas, secinājumi, salīdzinājumi ar agrākiem vēstures notikumiem utt… Jūs visā šajā sakarā respektēju, jo līdzīgi kā SVF vai Danske Bank par Latvijas gāze grīdā politiku brīdināja jau 2007-2008.g., arī Jūs, par citu tēmu- maigo varu no Krievijas puses rakstījāt jau sen un regulāri. Reizēm likās, varbūt pārspīlējumi, tomēr laiks parādīja, ka viss notiek… Novilkt to līniju, kur ir tā maigā vara, kur nav, nav tik vienkārši… Nu, ko man, vīriešu kārtas pārstāvim, kuram patīk hokejs, darīt- ignorēt Dinamo Rīga? Bet tur šobrīd savākti labākie Latvijas hokeja dēli un vēl piedevām Tellkvists, kas zviedrs:) Vai, šajās dienās, pārbaudes spēles pret Krieviju… Nu, it kā, sports ir sports… Nerunāsim par Jūrmalu, Jauno vilni, kas tiešām ir brutāla maigās varas izpausme, un dīvaini, ka katru gadu mūsu dzeltenie portāli, siekalodamies, to visu atspoguļo, tiražē… Vēl vairāk dīvaina ir NEPLP bezzobainība, kurai var būt tālejošas sekas. Rīgā var uztvert gandrīz 30 FM radiostacijas, iezemiešu valodā ir aptuveni trešā daļa, vēl trakāk ar kabeļoperatoru piedāvātajiem TV kanāliem, jautājums: kurš kuru te apspiež?… Nonākot pie nopietnākām tēmām: Ukrainas, Krimas – ir liela, liela pazemojuma, bezspēcības sajūta: 21.gadsimts, bet kur mēs atgriežamies… Mazs vīrelis, vīrietelītis (mužčinka) žurkas ačelēm terorizē pasauli, ierāda lietu kārtību nīstajiem štatiem (amerikosiem) un eiropiešiem. Jau no pirmajām Krimas notikumu dienām man tas likās ļoti līdzīgi ar Latvijas notikumiem 1940.g. Šajos mēnešos daudz lasu, mēģinu saprast ziņas no pirmavotiem, diemžēl, Krievijā ar tiem pirmavotiem tā ir kā ir… Līdz šim likās, ka jēdzīgs ziņu avots ir: newsru.com, tomēr arī tur tagad kaut kā var just, ka ziņu neitralitātei pārsvaru gūst zināmas nievas par Ukrainu, ukraiņiem, žēl… Smagāks variants ir lasīt, piemēram: mk.ru, bet, ja ir vēlēšanās pēc ļoti asām izjūtām, iesaku: svpressa.ru… Tur katru dienu ir Putina ideologu gari apcerējumi. Pirms mēneša vēl likās: tie ir slimu cilvēku murgi, diemžēl, tagad saprotu, ka uz to visu arī virzās… Un, ja tā, arī Jūsu raksts par jaunu emigrācijas vilni, iespējams, vietā… Emigrācija? Agrāk variants bija Zviedrija, savā rakstā Jūs kā opciju to nepiedāvājiet… Laikam loģiski, jo pirms pāris nedēļām varēja lasīt, ka zviedri paši satraukušies par Krievijas militāristu ložņāšanu ap tās krastiem… Un arī retoriskais jautājums: vai Rietumi, NATO mums palīdzēs?… Moja hata s kraju… To parāda Vācijas pieeja lietām… Var nepatikt Ušakovs, bet pirms dažām nedēļām viņš tika citēts, sakot, ka varbūt nevajag papildus ieguldīt militārās padarīšanās, NATO, bet tos līdzekļus atvēlēt Latgales tautsaimniecībai. Šodien samērā līdzīgas tēzes lasīju no Lukašenko runas atreferējuma: Ukrainas nelaimju pamatā ir vājā ekonomika un milzu korupcija. Īstenībā, nevar nepiekrist! Mums šeit mūsu dieszemītē ir nespēcības sajūta par prezidentiem- onkām, vervelētājiem no kājiņām un ministru prezidentiem- tantukiem, kas gan prot sataisīt nopietnu sejas izteiksmi no brillēm caur sacakotu frizūru, bet tāpat maskarāde tā vien ir… Nu, ko, kaut jāgaida laikam 9.maijs, redzēsim, kāds latvijiešos noskaņojums…

    • Paldies, prieks lasīt šādu komentāru. Ir jau svarīgi saprast ko mēs – “katrs pa vienam” domājam. Mans noskaņojums ir krietni optimistiskāks, jo uzskatu, ka brīvvalsts laikā Latvijas sabiedrība ir kļuvusi neatkarīgāka un pastāvīgāka. Jā, šļupstošais televizoru meistars, kas ierāpies valsts prezidenta amatā un nespēj tikt ar atbildīgo valsts augstākās amatpersonas darbu galā, ir komisks savā muļķībā. Viņa iecelšana un izgāšanās pierādā, ka Lembergs patiešām nespēj atrast kompromisu starp savām vajadzībām un valsts amata realizētājiem. Arī viņš ir izgāzies un tauta to redz. Ušakovs, protams, runas to ko Putina ambīcijām vajag. Man šķiet, ka vajadzētu saprast, ka “kungi” mūsu bezspēcības problēmas nenokārtos un tas jādara mums pašiem.🙂 9. maijs Pārdaugavā (mana izpratnē) ir spoku karnevāls, kuru es nespēju uztvert bez smaida. Karnevāla tērpā ietilpst nozagtas vai noprktas varoņu medaļas un tantes, kas “lec ciganočku” šņabi piedzerot. Lai spoki līksmo pie staba. Vai tiešām tas var ietekmēt mūsu noskaņojumu tagad, kad visa pasuale redz kas faktiski ir Krievija? Mums tas vairs nevienam nav jāpierāda!🙂

  2. Labvakar vēlreiz! Paldies, ka atbildējāt! Jo man tāds diletanta vērtējums/ rakstījums par lietām…:) Uzrakstu un otrā rītā mazliet kauns par dažām niansēm, tomēr neesmu žurnālists, kā nu dotajā brīdī uz emocijām uzrakstījies, tā uzrakstījies…:) Pārlasot vakar teikto, vēl saprotu, ka šis tas aizmirsās… Pirmkārt, vakar atsaucos uz Lukašenko un Ušakovu. Atceroties arī Šlesera “cieti” un “vīrs un vārds”, tomēr nākas secināt, ka uz Putinu, lai arī mačo, tas nav attiecināms. Pirmajā preses konferencē, kad vēl Krimas pasākums bija tikai pusceļā, viņš apgalvoja, ka zaļie vīriņi nav viņamējie, jo “vojentorgā” var nopirkt visu. Nesen atzinās, ka tas tā nav bijis. Otrkārt, LV medijos tas nav pārāk plaši izskanējis, bet krievu portālos gan, ka pasākums Krimā faktiski veikts, pamatojoties uz sabiedriskās domas aptauju… Nav noslēpums, ka šī pati sabiedriskā doma Krievijā pēdējos gados saka, ka lielākie Krievijas ienaidnieki ir ASV un Baltijas valstis… Jūs sakiet, ka pati jūtieties optimiste. Tas labi, un tā tam jābūt. Galu galā arī pavasaris, silts laiks, saule, tomēr par maskarādi, spoku karnevālu 9.maijā atļaušos nepiekrist…. Pats dzīvoju Pārdaugavā, un tajā periodā reāli ielās ir daudz mašīnu ar Georga lentītēm, Krievijas karogiem utt. Būtu jau labi, ja tas būtu tikai tāds “festivāls”… Vēl, turpinot vakar rakstīto, par to pēdējā laikā daudz raksta arī TVNET, tomēr nav saprotams., kādēl vairāk nekā 20 gadus pēc LV neatkarības mūsu pašu informatīvā telpa – TV, FM radio stacijas ir tik nenormāli krieviska. Un te, diemžēl, nav vainojams Putins vai Vešņakovs, bet gan pašu bāleliņi. Mums ģimenēaug mazs bērns, pat multfilmu kanālu latviski tikpat kā nav. Ja sanāk, paskatieties tādu Lolo TV- padomju multenes ar visu no tā izrietošo…

    • Jā, Latvijas mediju telpa ir aizlaista. Tur vainīgi mediju regulētāji un padomes. Tie, kas krievu valodu nesaprot, to ļoti izjūt. Piekrītu. Latvijas TV būtu jādibina bērnu kanāls latviešu valodā nevis jauni propagandas kanāli krieviski!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s