Sports man vienmēr asociējies ar taisnīgumu. Ja ekrānā nepatīk “šī daiļslidotāja”, bet viņa prefekti nobrauc obligāto programmu un uzvar mačos, tad esmu spiesta atzīt taisnīgu uzvaru.  Ja šaubos par atlēta spēku, bet viņa šķēps nolido līdz 100 metru atzīmei, tad ir skaidrs, ka stadions jau kļuvis par šauru šādiem atlētiem. Sports godīgi parāda uzvarētājus. Tos, kuriem sabiedrība ikdienā ceļu negriež. 

Tas arī ir sporta spēks – būt godīgam. 

Tagad šis pieņēmums deg zilās liesmās, jo izrādās, ka arī šeit priekšnieks/prezidents var “piezvanīt” un “nokārtot lietas pa blatu”. Savā labā. Savas valsts labā. 

Uzvaru stadionā, peldbaseinā vai trasē šāda veida korumpētība nekad nenodrošina, sporta labo slavu sagrauj gan. Tāpēc Amerikas Savienoto Valstu futbola komandas izkrišana no Pasaules kausa  mačiem ir lieliska liela. Kā dievišķs taisnīgums. Kā sods par Trampa kukuļdošanu Infantino. 

Kas īsti ir noticis?

Vispirms maza atkāpe: 2002. gada Pasaules kausa finālā vācu spēlētājs Mihaels Ballaks esot sēdējis ģērbtuvē un skaļi raudājis. Viņa komanda bija nonākusi līdz lielajam finālam, bet viņam, kā pasaules labākajam pussargam, neļāva spēlēt finālā. 70. minūtē viņš bija nogāzis pretinieku un diskvalificēts. Rezultātā novājinātā Vācijas izlase finālā zaudēja Brazīlijai.  Viņu Vācijai toreiz ļoti vajadzēja. Ļoti. 

Tā nu tas ir. Noteikumi jāievēro visiem. Arī slavenībām. 

Viens šāds labs spēlētājs izšķirošajā finālā nozīmē daudz. Taču vācu zvaigznei par to vajadzēja padomāt agrāk. 

Tā tas bija toreiz. 

Tagad – divdesmit četrus gadus vēlāk, pasaules ietekmīgākais politiķis šādā brīdī rīkojas pats. Nostājas  televīzijas kameru priekšā un saka: “Viņš saņēma sarkano kartīti. Nezināju ko tas nozīmē, taču man paskaidroja, ka viņš tāpēc nevarēs spēlēt nākamajā spēlē. Tāpēc uzreiz zvanīju un runāju ar Džanni (Infantīno) un lūdzu FIFA pārskatīt situāciju. Tas ir ļoti negodīgi,” – teica Donalds Tramps. 

Piezvanīja un nokārtoja jeb anulēja mača tiesneša lēmumu. 

Šādu lietu sauc par politiskā spiediena taktiku. Kad ietekmīgs cilvēks sāk ignorēt futbola spēles noteikumus, “brauc pāri tiesnesim” un panāk (caur lielas organizācijas priekšnieka pavēli) amerikāņu futbolista soda anulēšanu. Tad vairs nav labi. 

Kā tas iespējams? Tā nedrīkst darīt, jo sporta mača noteikumi attiecas uz visiem, kas piedalās. Nedrīkst būt tā, ka tev tiesnesis piešķir “soda kartīti” par pārkāpumu, bet pēc tam tiesneša priekšniekam piezvana Tramps un sods uzreiz tiek anulēts. 

Tāpēc man ASV spēlētāja Folarina Baloguna diskvalifikācijas atcelšana ir korupcija futbola laukumā. Noteikumus vairs nenosaka mača tiesnesis, bet Donalds Tramps. 

No sporta viedokļa mēs varam tikai priecāties un svinēt to, ka Beļģija pārliecinoši uzvarēja ASV, neskatoties uz Trampa spiedienu.

Taču starptautiskās sporta organizācijas un to vadītāji manās acīs ir iekrituši mēslos. Ja noteikumi neattiecas uz visiem, tad spēlei laukumā vairs nav jēgas.  Tad tas vairs nav sports. 

Attēlā :FIFA šefs pielien Trampam, piešķirot viņam FIFA Miera balvu. Foto: Stephanie Scarbrow/AP