Mafijas eksistē visur. Bankās, politikā, mākslā, zinātnē… Pārdomas par Neapoles sindromu.

2011. gada 1. oktobrī

Pirmā oktobra diena ieradusies kopā ar sauli un vasarīgu siltumu. Zviedri arī reģistrē karstuma rekordus. Rudens jaku var iekārt atpakaļ skapī arī Stokholmā.

Paralēli siltajam laikam, Zviedrijā (kuras bankas ir labi pazīstamas arī Baltijas iedzīvotājiem) turpinās vārīšanās ap ”prognozētās ekonomiskās lejupslīdes” izredzēm un banku lomu šajā procesā.

Zviedru Finanšu ministrs Anderšs Borgs vakar preses konferences laikā Stokholmā atzina, ka ” bankas, savā šodienas veidolā, ir liela sabiedrības problēma”. Viņa atzinums ir samērā traģiska, visiem zināmo faktu konstatācija, jo bankas kā svarīgs sabiedrības funkcionēšanas procesus nodrošinošs mehānisms – vairs nedarbojas korekti.

–   Paklausieties, to vairs nevar izturēt! – vakar kāda kolēģe sūdzējās otrajai par jaunajiem zviedru banku cenrāžiem par pakalpojumiem. Izrādās, ka par katru skaidras naudas iemaksu savā kontā banka pieprasa apmēram 10 latumaksu.

–   Par kuru banku ir runa? – es jautāju

–   Par Nordea, – nikni atbildēja kolēģe, – piezīmējot, ka šī nauda ir jāmaksā par ”katru sūri grūti nopelnīto grasi”, kuru ”es ieskaitu savā kontā” un bankai pietiek bezkaunības par to ”novilkt”.

–   Nepatīk skaidras naudas darījumi?

–   Jā, nepatīk gan. Paskaties, viņiem šodien vispār vairs nebija skaidras naudas, ko izmaksāt klientiem, lika man braukt uz centrālo ofisu pēc kronām. Pat skaidras naudas tām vairs nav! – konstatēja trešā un nopūtās.

Jā, arī zviedri neieredz savas bankas, tieši tāpat kā latvieši.

Līdzīgu neapmierinātību ar ”savām bankām” pauž dāņi, vācieši, holandieši un visi pārējie.

Kaut kas karaļvalstī ar nosaukumu – ”banku sistēma” nav kārtībā.

Nevienam nevar ar likumu aizliegt floti šķērdēties, dzerot vīnu zem olīvkoka, bet pēc tam nevar pieprasīt, ”lai viņš nokārto savus parādus” eirozonas ietvaros.

ES netiek galā ar Grieķiju. Rindā stāv Spānija un Itālija.

Pesimisti iesaka šo valstu karogus turpmāk turēt pusmastā. Sēru stāvoklī.

Optimisti lēš, ka ” būs jau labi arī šoreiz”.

Rezultātā?

Vāciešiem nāksies atkal samaksāt.

Rezultātā?

”Lieko izdevumu” kompensēšana ar palielinātām klientu nodevām un banku vadības vajadzība pēc privātā luksusa līmeņa (ja stūrē naudu, tad, kāpēc pie viena neiestūrēt arī savos kontos?) dara savu – bankas vairs neveic funkciju, ko demokrātiskā sabiedrība tām ir uzticējusi.

Nodevas par bankas pakalpojumiem ir pārāk lielas, lai gūtu attaisnojumu sabiedrības viedoklī. Fondu darījumi padara šo situāciju vēl nokaitētāku. Tikko, piemēram, Septītais AP fonds (pensiju fonds) Zviedrijā reģistrējis zaudējumus miljardu līmenī. Politisku lēmumu rezultātā fonda mākleri par katriem ieguldītajiem 100 SEK, iegādājušies riska akcijas 150 SEKvērtībā. Darījuma rezultātā zaudēti 20 miljardi kronu divu mēnešu laikā!

Globalizācijas ”Gomorra” pārgrupē taustekļus, taču sistēma vairs nedarbojas. To apstiprina arī mūsu – moderno laiku varonis (skat. Umberto Eko komplimentāros formulējumus viņam) – žurnālists un rakstnieks Roberto Saviano.

Vakar zviedru sabiedriskā televīzija labākajā ētera laikā no 20.00 demonstrēja garu publicistisku interviju ar Roberto Saviano un vakar ap pusnakti 00.15 varējām noskatīties viņa romāna ” Gomorra” ekranizāciju (ah, kā kaut ko līdzīgu, ar komentāriem regulāri derētu rādīt arī Latvijas public service!).

Viņa uzskats, par to, ka mafijas eksistē visur un katra godprātīga žurnālista un pilsoņa pienākums ir cīnīties pret mafiozo struktūru izvēršanos valstī, ir aktuāls arī Latvijā.

Tieši tāpat ir arī pie mums. 

Runa nav tikai par ”šķēles” vai ” lemberga” mafiju. Mums ir daudz vairāk spiediena grupējumu (mafiju), kas darbojas praktiski visās valsts asinsrites sistēmās, mediju zonu ieskaitot.

Pats svarīgākais būtu izgaismot šo faktu, norādot, ka tas nav akceptējami.

Jā, tas nav OK.

Neapoles mafijas struktūra atspoguļo to pašu spiediena grupu astoņkāja formu, kas eksistē arī Lielbritānijā, Krievijā vai Latvijā.

Kultūrā, mākslā, zinātnē … politikā.

Par to vajadzētu sākt runāt taču – sliktās ziņas nesēju var sagaidīt Saviano liktenis – drauds nogalināt un miesassardze 24 stundas diennaktī.

Banku sistēmas mafija savu patieso seju ir parādījusi.

Pasaulē un Latvijā.

Autsaideru laiks ir klāt.

Kurš uzdrošināsies iet vēl tālāk šodien? Neapoles sindroma epidēmijas laikā?

Advertisements

One thought on “Mafijas eksistē visur. Bankās, politikā, mākslā, zinātnē… Pārdomas par Neapoles sindromu.

  1. Vai “banku problēma” nesākās jau krietni agrāk? Vai pats
    jēdziens “finanšu kapitāls” nav mulsinošs? Kapitāls taču ir
    saražotās preces, ieguldītais darbs. Nauda ir tikai
    palīginstruments. Tomēr praksē manipulācijas ar šo
    palīginstrumentu dod lielu, varbūt vislielāko peļņu,
    pat ja tiek veikti godīgi darījumi. Kāpēc tā notiek?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s