Pašā vasaras vidū, pie dzidra Alpu ezera, kārtējo reizi aizvadīta tradicionālā starptautiskā PR konference, kas pulcina vienkopus vadošos publisko attiecību teorētiķus, pētniekus un praktiķus no visiem kontinentiem. 

Arī šogad BledComs nelika vilties.

Laiks bija lielisks, gaiss dzidrs, ezers tirkīza krāsā un, protams, ka priekšlasījumi un ziņojumi līmenī, kā vienmēr.

Zinātnē, tieši tāpat kā citās nozares, kvalitātes līmeni nosaka prasību skala. Paradoksāli, ka slovēņiem ir izdevies šo latiņu pacelt un noturēt maksimāli augstu. Pieļauju, ka šī iemesla dēļ ne tikai mums (dalībniekiem no ārzemēm) bija kārtējas gandarījums par notikušo faktu. Izskatās, ka pateicoties korektai profesionālai kompetencei reklāmas un PR jomā, tiek izslēgta iespēja “uzdīgt”  ”saburzītām” lielveikala tirgvedības ruletēm a la ”tudiš pīp” vai  sekliem meteorītu karnevāliem pēc kuriem krītas gan apgrozījums, gan profesijas prestižs.

Klondaikas vietā lēnām tiek būvēts PR zinātniskās sistēmas arhipelāgs.

Spēcīgākie iespaidi no BledComa šogad bija Orhūsas universitātes ziņojumi par publisko attiecību institucionalizēšanās procesu (Finn Frandsen, Winni Johansen). Šis, starp citu, ir modernākais pētījumu virziens šodienas publisko attiecību praksē.

Pārbaudītais klasiķis Beteke van Rulera no Nīderlandes šarmēja publiku ar savu jauno grāmatu un atklājumiem komunikācijas departamentu darbā. Šriramešs (Krishnamurthy Sriramesh) tikko pabeidzis jaunu grāmatu par to pašu PR un kultūras kontekstu, kuram viņš pievēršas sistemātiski un ar redzamiem rezultātiem. Par PR kultūras kontekstu konferencē runāt bija uzaicināti amerikāņi, šveicieši, dienvidkorejieši, ķīnieši un jaunzēlandieši.

Mani šajā virzienā visspēcīgāk uzrunāja Bostonas universitātes Donald K. Wright uzstāšanās par tēmu A Longitudinal Study of How Social and Emerging Media are Changing Public Relations. Ekonomikas un PR sekcijā attiecīgi spožs bija David McKie no Jaunzēlandes University of Waikato: Learning from the new economics: Pathways to positive change for PR.

Taču kronis visam – abu leģendāro Grunigu godināšana. 

Dzīvie klasiķi Džeims un Larisa (Lora) Grunigi bija ieradušies, lai saņemtu no Eiropas PR organizācijām, Slovēnijas valsts un Ļubļanas universitātes goda apbalvojumus savās ”apaļajās” jubilejās.

Klasiķu runas bija asprātīgas un pārsteidza ar vieglumu un pašironijas eleganci.

Vislielākais pārsteigums bija Slovēnijas Prezidenta klātbūtne ne tikai balvu pasniegšanas procesā, bet arī pieticīgajā piedalīšanās stilā un pārsteidzoši dziļajā PR procesu analīzes runā, kurā tika uzsvērta publisko attiecīgu jēga un nozīme iekšpolitiskajos un starptautiskās komunikācijas procesos. No Latvijas superpensionāra (valsts tronī) šādus ”tekstus” sagaidīt mēs nevarētu. Intelektuālā bagāža ir vērtība, kas katram nav atvēlēta. Slovēņiem arī šajā virzienā ir paveicies.

Taču atgriežoties pie aktuālā Slovēnijas PR simpozija, jāuzsver, ka komunikācijas menedžments joprojām iekļaujas jauno zinātņu skalā un mēs varētu vēlēties, lai teorētiskos atklājumus vairāk izmantotu arī Latvijas publisko attiecību praksē un otrādi – lai prakses izpausmes Latvijā vairāk tiktu izgaismotas un analizētas arī teorētiskajā dimensijā.

Mana uzstāšanās simpozijā izdevās labi, lai gan sajūtas sākumā bija kā skolas gados. Brīdī, kad cienījamais profesors Grunigs nosēdās pirmajā solā un es kāpu tribīnē, lai sāktu savu runājamo, ”tauriņi salidoja” manā balsī un intonācijā. Nu nekas. Perfekcionists tuvākajā reģionā nekaitē. Pat disciplinē.

Džeims Grunigs ar savu klātbūtni magnetizēja simpozija publiku un šis personības, šķiet, vajadzīgas visām zinātnes jomām. Arī manējai, jo latiņa ir novietota samērā augstu. 

Paldies viņam par to.

• Ziniet, manu ekselences teoriju respektē galvenokārt Eiropa! Pašmājās pravieti neatzīst, – viņš atzinās un pasmaidīja.

Praviešiem tie likteņi ir līdzīgi…

Pēc atgriešanās no konferences ir kļuvis skaidrs kā strādāt tālāk. Noskaidrotas aktuālās tēmas un PR attīstības tendences ar kurām varat iepazīties: www.bledcom.com

Patīkams pārsteigums, ka mani RISEBAS studenti pēc maģistratūras pabeigšanas vēlas turpināt ausgtskolā iesāktos zinātniskos pētījumos. Zinu, cik spiedīgā finanšu situācijā šodien atrodas Latvijas humanitārās zinātnes un tāpēc mazliet skumji, ka valsts pie mums nedomā par jauno zinātnieku entuziasma atbalstīšanu. Pagaidām nāksies iztikt ar entuziasmu un gatavoties starptautiskām konferencēm ar mazāk nekā pieticīgiem līdzekļiem.

Nu nekas.

Strādājam tālāk, ar galvu kas pilna ar jaunām idejām. 

Viss būs un notiks!