Ukrainas spēki atsākuši pazemes pretuzbrukumu sēriju krieviem pie Kupjanskas. Virzoties cauri tuneļiem un gāzes vadu caurulēm (kuras krievi iepriekš izmantoja saviem iefiltrēšanās mēģinājumiem). Šīs operācijas izdevušās un ļāvušas iekarot jaunas teritorijas.
Visu rudeni krievi (caur šīm caurulēm) mēģināja iefiltrēties Ukrainas aizsardzības sistēmā. Sadragāt aizmuguri. Tāpēc nelielas krievu zaldātu grupas vai atsevišķi karavīri tika nosūtīti uzbrukumos Dobropiļai un Konstantinivkai tieši šādi – pa pazemi. Minētais uzbrukumu veids aizsākās 2024.gadā līdz ar Avdijivkas ieņemšanu. Toreiz krievu karavīri uzbruka, lienot pa cauruļvadiem tupus un rāpus. Šādi, lienot kā tārpi, viņi virzījās uz priekšu. Ciešot no skābekļa trūkuma mocījās, tomēr spēja aizrāpot kilometriem tālu. Caurule izveda viņus tieši Ukrainas armijas nocietinātā atbalsta punkta (“Tsarskaja Ohota”) aizmugurē, ļaujot tur veikt negaidītu, pēkšņu triecienu un palīdzēja sagrābt jaunas pozīcijas.
Līdzīga taktika tika atkārtota arī vēlākās operācijās (piemēram, izmantojot atzarus no lielā cauruļvada “Draudzība” posma “Urengoja–Pomari–Užhoroda”). Tur karavīri izmantoja caurules, lai salīdzinoši droši pārvietotos cauri frontes līnijai pa pazemi un pēc tam negaidīti parādītos ukraiņu spēku aizmugurē.
Protams, ka iepriekš krievi nedēļām ilgi gatavoja tuneļus, tīrīja aizsērējumus un izplānoja maršrutus, cenšoties darboties klusām, lai Ukrainas izlūkošana ar droniem vai sensoriem viņus nepamanītu. Caurulēs valdīja skābekļa bads, mitrums un toksiska vide. Daudzi karavīri sūdzējās par smakšanu, klepu panikas lēkmēm šaurajā telpā. Šādi uzbrūkot, krievu karavīri vilka sev līdzi nelielus ratiņus vai skrejriteņus mantu un munīcijas transportēšanai. Brīdī, kad ukraiņi atklāja šīs ejas, tās tika izmantotas pret uzbrucējiem. Viņi nelaida okupantus ārā no cauruļu slazda. Šādi tik aplenkti lieli krievu armijas simti. Radīti zaudējumi.
Harkivas apgabalā, frontes līnija ilgu laiku bijusi nekustīga. Kremļa spēki tur vairākkārt mēģinājuši iefiltrēties, uzbrukt, taču fināls vienmēr bijis viņiem neveiksmīgs. Tagad ukraiņu Nacionālās gvardes 2. armijas korpuss apgalvo, ka esot veikuši iespaidīgu pazemes pretuzbrukumu krievu armijai. Ukraiņi izmantojuši tieši to pašu “krievu trubu” metodi, lai veiktu savu pārsteiguma ofensīvu. Uzbrukuma laikā nogalināti vai smagi ievainoti aptuveni 100 krievu karavīru. Turklāt aptuveni 30 sagūstīti. Uzbrūkot krieviem, ukraiņu armijai nācies pārvietoties 15 kilometrus garā zonā pazemē.Cauruļvadi pa kuriem viņi pārvietojās, atrodas apmēram divus līdz četrus metrus zem zemes. “Trubas” diametrs – no 1 līdz 1,2 metriem. Operācijas videoierakstā var redzēt šo pārvietošanos “ratiņos” ar elektrisko skrejriteņu motoriem. Var novērot kā tiek atmaskoti krievu diversanti un kā šis pazemes uzbrukums apvienots ar sinhronizētu ofensīva virs zemes un dronu uzbrukumiem. (SvD)
Iepriekš (sākumā) šo cauruļvadus izmantoja tikai krievi. Kādu mēnesi viņi pa tiem saimniekoja vieni paši. Piemēram, izmantoja cauruļvadus, lai pa tiem evakuētu savus ievainotos karavīrus, kuri bija iebraukuši Kupjanskā. Taču vēlāk iniciatīvu pārņēma ukraiņi. Tagad visus šo sistēmu pilnībā kontrolē ukraiņi. Tāpēc krieviem vairs neizdodas iefiltrēties Kupjanskas pilsētā. (ISW)
Kur un kā šāds apjomīgs cauruļvads bija radies? Iespējams, ka tas ir neliela daļa no Transbalkānu cauruļvada, kas tika pabeigts 20. gs. 80. gadu beigās un ir izmantots dabasgāzes transportēšanai no Krievijas un Ukrainas caur Moldovu un Rumāniju uz Turciju un Balkāniem. Tātad runa nav par lielajiem starptautiskajiem maģistrālajiem gāzes vadiem (pa kuriem parasti plūst gāze), bet gan par mazāka diametra vai vietējas nozīmes cauruļvadiem un tuneļiem, kas vairs nedarbojas un tos karavīri savām vajadzībām un izmanto negaidītiem uzbrukumiem frontes zonā.Tātad runa nav par lielajiem starptautiskajiem maģistrālajiem gāzes vadiem (pa kuriem parasti plūst gāze zem milzīga spiediena), bet gan par mazāka diametra vai vietējas nozīmes cauruļvadiem un tuneļiem, kurus karavīri pielāgojuši slēptai pārvietošanai un negaidītiem uzbrukumiem tieši frontes zonā. (The Kyiv independent) Ja ukraiņu karavīri atklāj vai laikus uzzina par šādiem cauruļvadu maršrutiem (izmantojot dronus, termokameras vai noklausoties radiosakarus), viņi nereti organizē slazdus krievu karavīriem tieši pie cauruļu izejām. Ir fiksēti gadījumi, kad Ukrainas desantnieki vai kājnieki sagaidīja krievu karavīru parādīšanos no caurules gala, neļāva viņiem izvērsties kaujas ierindā un bloķēja vai iznīcināja šīs izejas.
Kopumā ņemot, ukraiņiem veicas. Krieviem neizdodas viņus uzvarēt. Viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem rudenī bijis pretuzbrukums Limanas apkārtnē Doneckas apgabalā. atgūstot 176 km² teritorijas. (ISW) Tas izjauca krievu mēģinājumu apiet Ukrainas aizsardzības līniju ziemeļos un apdraudēt Slovjansku. Ukrainas spēki turpina atvairīt uzbrukumus arī vairākos austrumu un dienvidu frontes sektoros. (Reuters)
Vēlos īpaši izcelt ukraiņu panākumus izmantojot zemes dronus sapieru darbā. Lai sapieriem nebūtu jāiet iekšā mīnētā teritorijā, tiek izmantoti riteņu vai kāpurķēžu roboti, kurus operators vada attālināti, vērojot kameras attēlu unsensoru datus ekrānā. Pašlaik ukraiņu rīcībā ir ap 316 šādu mehāniskās atmīnēšanas iekārtu un diezgan daudz mazāku robotu un mīnu detektēšanas sensoru. Robots var tikt nosūtīts vietā, kur sapiera dzīvība ir tieši apdraudēta. Šādas dronu iekārtas var apstrādāt plašas teritorijas daudz ātrāk nekā manuāla pārbaude. Spēj pārvietoties pa dubļiem,nelīdzenu reljefu un veģetāciju. Operators (cilvēks) paliek pasargāts. (CGR News) Protams, ka šādi roboti neaizstāj sapierus, taču tie ļauj viņiem strādāt drošāk un efektīvāk.Ilustrācija: krievu transportlīdzeklis pārvietojas caurulēs. Ekrānuzņēmums no 65. atsevišķās mehanizētās brigādes video.
