2012. gada 20. septembrī
Mazā, papirusa strēmelīte ar tekstu astoņās rindās uzjundījusi lielu satraukumu kristiešu un vēsturnieku vidū. Šis 300 gadsimta teksts paziņo, ka Jēzus esot informējis par savas sievas eksistenci. Protams, ka šāda notikumu attīstība liek pievērst uzmanību baznīcas attieksmei pret sievietēm un katoļu baznīcas celibātam.
Šajā, jaunatklātajā tekstā Kristus informē par 2 lietām: viņš ir precējies un sieva ir viņa mācekle.
Havardas profesore Karena Kinga uzskata, ka šis dokuments ir ”Jēzus sievas evaņģēlijs” . Ar šo tekstu profesore kā agrīnā kristietības pētniece iepazinusies pirms dažiem gadiem, kad kāds kolekcionārs lūdzis viņu iztulkot senu koptiskā teksta strēmeli. Tā šī patiesība nāca gaismā.
Preses konferences laikā profesore uzstāja, ka šis teksts vēl neesot pierādījums Jēzus ģimenes stāvoklim. Viena daļa kristiešu esot uzskatījuši, ka viņš ir precējies. Turpretī citi domājuši pretējo.
Taču neraugoties uz šīm atrunām, teksts izraisīs diskusijas, jo katoļiem ir pieņemts celibāts kā Jēzus dzīves parauga atkārtojums.
Tagad rodas jautājums, vai katoļu mācītāji ir veltīgi dzīvojuši un dzīvo celibātā?
Skandināvu bīskapam Tuliki Bīlundam neliekas, ka šis fakts no Jēzus dzīves kaut ko mainīs viņa attieksmē pret kristietību. Viņam šķiet, ka sabiedrībā pastāv pārspīlēta interese par Jēzus seksuālo dzīvi. ”Man ir vienalga, vai viņš bija precējies, neprecējies vai gejs. Man pats svarīgākais ir viņa vēstījums. Protestantu baznīcai šis fakts šoku neizraisīs. Taču tiem, kam šie jautājumi ir sensitīvi, šiem ļaudīm var rasties problēmas” – uzskata bīskaps.
Kas viņš bija Jēzus?
Faktu par šo personu nav daudz. Domas dalās jau par viņa dzimšanas laiku 4 vai 6 gadus Pirms Kristus un esošie avoti (Pāvils, Josefs, Plinius) ir nepilnīgi. Uzaudzis Nācaretē, guvis ebreju izglītību. Zināms tēva un mātes vārds, pieci brāļi un vismaz divas māsas. Amatnieki, tātad ģimene nav bijusi trūcīga. Notiesāts kā pretendents uz Mesijas lomu. Nogalināja – romiešu karavīri.
Viss.
Tikmēr Marija Magdalēna turpina rosināt mūsu iztēli un
kāds nākamais ”Davinčī koda” autors jau raksta romānu par Jēzus pēcnācēju dzīvi mūsdienās.
Kāpēc ne Latvijā?
Bilunda kunga teiktais saskan ar tēzi, ko kāds sludinātājs teica Skorsēzes skandalozajā filmā “Kristus pēdējais kārdinājums” … viņam arī bija vienalga, kas ir īstais Jēzus, jo iedomātais jau sen dzīvoja savu dzīvi…
Pilnībā piekrītu tam, ko teicis Skandināvu bīskaps.
Jēzus ģimenes stāvoklis nemaina to, ko viņš darījis cilvēces labā un arī viņa sniegto vēstījumu pasaulei tas nemaina.
Tas ir līdzīgi kā ar parastiem cilvēkiem – vai tas, kas notiek cilvēku guļamistabās un personiskajās dzīvēs padara viņu labos darbus mazāk vērtīgus un svarīgus?! Nedomāju vis!
Nu, uzreiz jāsaka, ka neesmu kristietis, bet domāju, ka saprotu arī to priesteru, kuriem nepatīk ideja par Jēzu kā lauleni, loģiku – proti, ja pieņem tēzi, ka Jēzus ir Dieva dēls, nevainīgi ieņemts no Svētā Gara, kā vienreizējs notikums. Tad uzreiz rodas jautājums par Jēzus pēcnācēju “dievišķo dabu”, vai tā piemīt tikai Jēzum, vai var pāriet arī uz viņa pēcnācējiem. Un, ja jau Jēzus bijis precējies, tad kāpēc lai viņam nebūtu pēcnācēji.
Ja Jēzu uztver vienīgi kā pravieti, tad problēmas nerodas, bet ja arī kā dievu, tad tā ar to pagrūtāk (piemēram, Šakjamuni Budam bija dēls, bet viņu neviens arī neuzskata par Dievu… kaut gan, paralēles var vilkt – Buda taču bija precējies, kad vēl nebija Buda, tas ir Apskaidrotais, bet kristieši taču Jēzu par Dieva dēlu taču uzskata jau no dzimšanas, vai tad ne).
Te gandrīz vai var atgriezties pie kristietības pirmo gadsimtu strīda, vai Kristum bija vienīgi “cilvēciskā daba”, vai “dievišķā daba”, kura tika atzīta oficiāli.