Šorīt agri krievi uzbrukuši Kijevas centram. Divās vietās. Raķešu uzbrukums. Pēc tam tāds pats uzbrukums vēl vairākās Ukrainas pilsētās. Zeļenskis pieprasa, lai visi uzturas patvertnēs. Uzbrukts arī Ševčenko universitātei centrā. Studenti jau bija ieradušies uz lekcijām. Eksplozijas esot dzirdētas arī Krievijas pusē Belgorodā (Reuters).
Sāksies jauna bēgļu straume un prasības pēc pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainas galvaspilsētā. Iespējams, ka šī ir atriebība par Krimas tiltu.
Ukraiņi turpina atbrīvot savu zemi. Atbrīvotājus gaida visā okupētajā teritorijā, taču visvairāk laikam Hersonā. Kā ziņo avoti no šīs okupētās pilsētas, cilvēki jūtas tur jūtas kā geto zonā. Ik pa brīdim kādu aiztur vai vairāki vienlaikus pazūd (BBC). Veikalos preces pārdod par rubļiem, bet tirgū pieņem tikai ukraiņu naudu, – liecina avots Hersonā. Kāds ir noskaņojums iedzīvotāju vidū? Viena daļa, kas regulāri skatās krievu TV, esot ar „izskalotām smadzenēm“, bet vairums esot ukraiņi, kas gaida savas armijas ierašanos. Iedzīvotāji uzmanās paust savas domās žurnālistiem un ļoti piedomā vai runāt, jeb labāk pastāvēt klusu. Diezgan daudzi palīdzot ukraiņu armijai ar informāciju: par krievu armijas kustību, virzieniem, skaitu utt. Loģiski, ka okupanti visus tur aizdomās. Esot jābūt ļoti piesardzīgiem. „Esmu redzējis kā krievi iebrūk, arestē un aizved. Reizēm šie cilvēki tiek atvesti atpakaļ, taču bieži aizvestie pazūd“, – liecina avots Hersonā.
Vai var izturēt gaidīšanu? „Cik vajadzēs, tik gaidīsim“, – atbild vīrietis.
Pirms dažām dienām Zeļenskis paziņoja, ka oktobra sākums bijis ļoti veiksmīgs, jo atgūti 500 kvadrātkilometri Hersonas zonā. Tas nozīmē, ka katru dienu „notiek kustība uz priekšu“ (DN). „Mūsu panākumi ir pietiekami pārliecinoši“, – konstatē kolēģe, žurnāliste un preses centra vadītāja Natalija Gumeņuka CNN.
Krievu ieliktenis Kirils Stremusovs Hersonā runa pavisam ko citu. Ukraiņu armijas kustība uz priekšu Hersonas reģionā esot apturēta (Reuters). Tas kas ukraiņiem esot izdevies, esot dažu krievu armijas „neizdarība“ (Telegram, CNN).
Neatkarīgais eksperts Peteris Lindēns uzskata, ka ukraiņi nepārtraukti virzās uz priekšu. Taču grūti paredzēt kad tiks ieņemta Hersona. Pašlaik krievi aktīvi mīnē šo reģionu un gatavojas pilsētas aizsardzībai. Tas notiks, taču ne zibenīgi (DN).
Krievijai vajag ukraiņu Melnās jūras piekrasti. Hersona ir vārti uz Krimu. To viņi ne par ko nevēlas „atdot“ atpakaļ. Spēkā esot Putina plāns iet tālāk uz Mikolajivu un Odesu. Lai sasniegtu jau agrāk okupēto Moldāvijas daļu, kas arī tikšot tad pievienota Krievijai.
Hersona nodrošina ūdens un elektrības piegādi Krimai. Bez Hersonas nav iespējams nodrošināt funkcionējošu industriju un lauksaimniecību Krimā.
Putins nav atļāvis šeit atkāpties. Ne soli. Nav pieļauts arī nostiprināties aiz upes. Kas būtu loģiski, jo šeit apgrūtināta smago ieroču sistēmu transportēšana. Cik lieli krievu spēki aizstāvēs Hersonu? Pieejamā informācija ziņo, ka apm. 15 000 varētu mēģināt neatdot šo pilsētu ukraiņiem. Ja viņiem pietiks kaujas spara un motivācijas (DN).
Pašlaik krievu ūdenslīdēji pēta Krimas tilta defektus. Tilta funkcionēšanas iespējas esot krietni ierobežotas, jo divas joslas 250 m garumā (no četrām) nav vairs izmantojamas. Viens kilometrs dzelzceļa sliežu – deformētas (Lielbritānijas aizsardzības departamenta info). Trīs cilvēki miruši eksplozijas rezultātā. Kāds bijis šī sprādziena izraisītājs, joprojām skaidrības nav. Vai sasprāgusi automašīna jeb vainīgā ir raķete? Laiks rādīs kā šis sabotāžas akts reāli ir noticis. Ukraiņi nav atzinuši savu līdzdalību šajā notikumā, taču New York Times avoti liecina, ka šī esot bijusi ukraiņu operācija. Pašlaik tilts tiekot apsargāts īpaši pedantiski (BBC).
Krimai pagaidām pietiekot pārtikas un „visa ārējā“ trim mēnešiem uzsver medijiem Sergejs Aksonovs, Kremļa ieliktenis un pašreizējais Krimas pašvaldības vadītājs (Reuters).
Vakardienas krievu „atbildes“ uzbrukums 9 stāvu dzīvokļu ēkai Zaporižjā panācis 13 mirušos un 80 ievainotos. 10 no ievainotajiem ir mazi bērni.