Speciāli TVNET
Karš esot sācies un tas notiek interneta vidē. Tagad uzbrukuma ieroči vairs nav tanki vai granātmetēji, bet košas idejas cilvēka domāšanas ietekmēšanai. Stāstot lietas, kas rada nervozitāti, uztraukumu un neuzticēšanos savas valsts valdībai, politikai. Lai to panāktu var izmantot cilvēku aizspriedumus, nezināšanu un bailes. Pandēmijas situācija ir lieliska vide šādu ideoloģisko uzbrukumu veikšanai. Ir valsts, kas ar šādu kara darbību aktīvi nodarbojas tieši krīzes apstākļos un tāpēc gūst panākumus. Tādas ir Krievija un Ķīna. Brīdī, kad Facebook lapā ielaužas bravūrīgi pretvakcinācijas propagandētāji un imunitātes slavinātāji, ir jāsaprot, ka darīšana ir nevis ar parastiem „Kārļiem“ vai „Annām“, bet gan ar Krievijas troļļu fabrikām un ķīniešu propagandas centrālēm. Protams, ka pieslejas arī trīs Latvijas jauno „antivakceru partiju“ apmaksātie slavinātāji, kurus tieši un netieši visticamāk finansē austrumu kaimiņi. Kāpēc tā notiek? Ko viņi vēlas panākt?
Vai Eiropas akceptētās vakcīnas ir drošas un pandēmija tiešām notiek?
Nesākšu uzskatīt, ka Pfizer/Biontech, Moderna, Astra Zeneca un Janssen vakcīnas ir pārbaudītas un drošas. Tas ir zinātniski pierādīts. Palīdz izvairīties no smagas saslimšanas un blakusefekti nav smagi. Neskatoties uz to, internetā turpina palot izdomājumi, meli un histēriski apgalvojumi par pretējo. Daļa no šīm nepatiesībām ir nezināšana, pārpratumi. Pārējās – apzināti konstruēti un sistemātiski izplatīti meli. Kuram šī baiļu uzkulšana un histērijas putošana ir vajadzīga? Pirmais avots ir Krievijas propagandas centrāles, kuras jau sen ir sākušas atklātu karu internetā pret Eiropas Savienības valstīm. Pēdējā gada laikā šai pozīcijai aktīvi piebalso arī Ķīnas propagandas fabrikas, konstatē Peters Stano, Eiropas Savienības ārpolitiskā dienesta pārstāvis.
Kā šī dezinformācijas kampaņa tiek realizēta? Mērķis ir sagraut Eiropas valstu iedzīvotāju uzticēšanos savu valstu valdībām un atbildīgajām institūcijām. Radīt sajūtu, ka pašmāju valdības ir tautas ienaidnieces. Piemēram: pandēmijas sākuma mēnešos tieši no Krievijas tika izplatīta ziņa par to, ka koronas vīruss esot „attīstīts NATO laboratorijās“ un Eiropas Savienības valstu valdības izmantojot neesošo pandēmiju, lai labāk kontrolētu savus iedzīvotājus. Pēc tam, kad Krievijai pašai sākās problēmas ar slimajiem un mirstošajiem un bija pabeigta SputņikV vakcīnas ražošana, tad sarunas par covid19 eksistences neesamību apklusa. Taču tika sperts nākamais solis – apsaukātas Eiropas vakcīnas kā nederīgas un bīstamas. Tieši tāpat savā propagandā rīkojas arī Ķīna, taču neizturas Rietumeiropas un ASV vakcīnu virzienā tik rupji, kā to dara Kremļa propagandas centrāles. Kāpēc tā? Tāpēc, ka Ķīna ar šo kampaņu vēlas demonstrēt savu pārākumu, bet Krievija cenšas turpināt graut Eiropas Savienību. Tātad uzbrukt. Ķīna manifestē sevi, bet Krievija sit kaimiņus. Tās mērķis ir ietekmēt vēlēšanu rezultātus savās bijušajās satelītvalstīs, lai tās labprātīgi pašas atgrieztos Krievijas impērijas orbītā politiska balsojuma rezultātā. Ja krievu aģitācijas centrālēm izdodas tik lielā mērā sabaidīt no vakcīnām latviešus, bulgārus un rumāņus, ka viņi pārtrauc vakcinēties un pakļauj savas valsts sabiedrību nāves briesmām, tad pavisam drīz šajās valstīs būs jauni un skarbi noteikumi pandēmijas apkarošanai un turpinās rūgt sabiedrības neapmierinātība. Tātad iedzīvotāji nevakcinējas apzināti un paši rada priekšnosacījumus pandēmijas jaunam uzliesmojumam. Lai to novērstu valdība būs spiesta ieviest jaunus ierobežojumus. Rezultāta varēsim novērot tautas niknumu un sekojošas demonstrācijas + jaunu prokremlisku politisku spēku parādīšanos uz Latvijas politiskās skatuves. Zīmīgi, ka parlamentā vēlēšanās Latvijā ir jau pirms gada un mums ir veselas trīs antivakseru partijas, kuras jau tagad strādā Krievijai par labu.
Vai antivakseru partijas Latvijā ir Krievijas radītas?
Šādu iespēju grūti noraidīt, jo ievērojot izdevīguma principu no šāda pavērsiena iegūst tikai un vienīgi Krievija. Pie kam ir zināms, ka Kremlis savas antivakseru kampaņas rīko dažādās Eiropas Savienības valstīs atšķirīgi. Piemēram, Somijā un Polijā tās ir jūtamas mazāk, taču smagi antivakseru ideoloģiskās artilērijas uzbrukumi novērojami Ukrainas, Vācijas, Slovākijas un Itālijas virzienā. Šajās valstīs ir prokremliskas partijas, kas šajos apstākļos iegūst vairāk sekotāju. Kremlim tas der. Latvijas gadījumā šādas partijas tiek veidotas tieši tagad. Kad situācijā ir saspringta, jo tikai apmēram tikai 46% pieaugušo un pusaudžu ir vakcinējušies. Šķiet, ka Latvijas vakcīnu pretinieki pat nespēj iedomāties, ka šo partiju aktīvisti nepavisam nerūpējas par viņu „imunitātes stiprināšanu“, bet gan par tālredzīgu Latvijas atgriešanu atpakaļ Krievijas impērijas vērtību un politikas orbītā. Atpakaļ pie PSRS. Jo neapmierinātāka ir mūsu sabiedrība, jo ātrāk un vieglāk Kremlim šāds plāns izdosies.
Kāpēc Krievijai izdodas samulsināt Latvijas iedzīvotājus?
Iemesli ir vairāki. Pirmais un galvenais, manuprāt, ir neveiksmīga Latvijas valdības un vadošo politiķu komunikācija ar tautu. Neprasmīgu komunicētāju (ekspertu) piesaistīšana un muļķīgu lēmumu realizācija. Neapdomīgie lēmumi par preču sortimenta ierobežošanu lielveikalos pandēmijas uzliesmojuma apstākļos, ir atstājuši pēdas cilvēku domāšanā. Ar šo brīdi viss, ko valdība dara, liekas nepārdomāts un absurds. Toreiz Rimi noteiktas zonas tika apvilktas ar lentām un iezīmētas preces, kuras nedrīkstēja pirkt. Grāmatu veikalos nācās pieteikties rindā iepriekš un pat metāla saspraudes kļuva par deficīta preci vairāku dienu garumā. Vēl tagad nav skaidrs, kāda bija šīs muļķīgās rīcības loģika un nav zināms, vai šīs nejēdzīgās idejas autori ir sodīti un atbrīvoti no darba valsts aparātā, jeb turpina mierīgi strādāt un saņemt algu tālāk. Ja reiz valdība vēlējās ierobežot cilvēku plūsmu publiskās vietās, tad eksistē arī citas metodes kā to realizēt. Diemžēl Latvijas valdība izvēlējās pašus muļķīgākos risinājumus un ar šo lielā mērā kompromitēja valdības un vadošo institūciju darba kvalitāti. Nākamais solis bija bēdīgi slavenā un lieliski apmaksātā vakcinācijas biroja dibināšana ar „dziesmusvētku Evu“ avangarda pozīcijā. Arī šī ideja izgāzās. Punktu pielika valsts prezidents Egils Levits. Viņa līdzdalība pandēmijas apkarošanās gaitā līdz šim bijusi vairāk nekā kusla. Nevar pamanīt kaismīgas uzrunas tautai, aktīvu pārliecināšanu un valsts vadītāja aizrautību savas valsts interesēs. Nē, Levits nav nedz prasmīgs orators, nedz lielisku un intelektuālu runu prezentētājs, nedz aktīvs pandēmijas posta novērsējs savā valstī. Viņš sēž klusi Rīgas pilī un dala ordeņus sev labvēlīgiem, galma žurnālistiem, brīžos kad paša popularitāte krītas vairāk vai mazāk dramatiski. Tas arī viss. Salīdzinājumā ar citu valstu vadītājiem, Egila Levita ieguldījums pandēmijas ierobežošanā un apkarošanā ir kusls, pat neesošs. Tas nozīmē, ka Latvijā šajā situācijā nav iespējams pamanīt ietekmīgas valsts amatpersonas, kas uzņemtos smago posta apkarošanas karognesēja lomu. Mācītāji un sportisti, kas ir pēdējo 30 gadu Latvijas varoņu statusā, šo misiju neveic. Žurnālistu publiskā telpa tiek sistemātiski samazināta, tos kompromitējot kā sliktus cilvēkus. Proti – izmantojot Donalda Trampa stila uzbrukumus medijiem no politiķu puses un visbeidzot rēgojas bezatbildīgi nolaists Latvijas sabiedrisko mediju lauks.
Ko darīt tālāk?
Pašlaik 75% eiropiešu ir vakcinēti pret covid19. Taču diezgan liels skaits postsovjetisko valstu iedzīvotāju joprojām paliek nevakcinēti. Rodas iespaids, ka sovjetisma zona turpina eksistēt ļaužu domāšanā. Zviedrijas pētījumi liecina, ka iedzīvotāji, kuri ir dzimuši Zviedrijā, vakcinējas daudz intensīvāk nekā imigranti. Tieši tā pati aina parādās izglītības standartā. Tie, kas ieguvuši augstāku izglītību vakcinējas apzinīgāk par zemāk izglītotajiem pilsoņiem.
Dažādās valstīs var novērot atšķirīgu pieeju vakcinēto un nevakcinēto iedzīvotāju privilēģijām sadzīvē. Francijā vasarā tika ieviests vakcinācijas sertifikāts un pieeja kafejnīcām restorāniem. Obligātā vakcinēšanās pieprasīta no cilvēkiem, kas strādā veselības aprūpes sistēmā. Protams, ka šādas prasības izraisīja tautas protestus un demonstrācijas. Taču arī pēc šīm demonstrācijām 4 miljoni devās uz vakcinācijas centriem. Līdzīgas ainas novērojamas arī citur. Valdības cenšas pierunāt savējos vakcinēties, taču ne vienmēr šīs „pierunāšanas metodes“ darbojas. Francijas skolās nevakcinētajiem jānēsā maska. Neviens par to nav sajūsmā, taču „ja ir jāizvēlas starp masku pusaudzim skolā un tālmācību, tad mēs izvēlamies pirmo“, – neslēpj savu viedokli Bertrans Metauers Parīzē. To pašu var novērot Latvijā. Ceturtdien auditorijā Liepājas universitātē strādāju ar divām grupām – vienu uz vietas auditorijā (vakcinētie studenti) un otru Zoom režīmā ekrānā (nevakcinētie). Ieguvēji, protams, bija tie, kas mācījās klātienē. Tāpēc atklāts saglabājas jautājums par to, kādā veidā mēs visi beidzot varētu atgriezties pie normālas dzīves „tiešmācībā“.
Pašlaik vakcīnu eiropiešiem netrūkst. Ja vakcinētos vairāk ļaužu, tad būtu iespējams apturēt covid19 „Deltas“ un „mu“ variantus. „Ja mēs spētu noturēt cilvēkus pie labas veselības un neatļaut viņiem (nevakcinētiem) izplatīt tālāk smagas covid19 mutāciju formas, tad palēmām atjēgtos. Skaidrs, ka vakcinācija nepaturēs slimība izplatīšanos, taču tā pasargās cilvēkus“, – uzskata Pjotrs Kramazs, ECDC vadītājs. Taču visās valstīs izpratne par to kā tālāk būtu jārīkojas, nav vienāda. Ja attīstītajās rietumvalstīs vakcinēti ir apmēram 75-80% iedzīvotāju, tad Rumānija, Bulgārijā un Latvijā šie rādītāji ir viszemākie. Daži Latvijas iedzīvotāji pat dodas uz ārzemēm, lai par skarbām summām iegādātos krievu SputnikV un vakcinētos ar to. Neraugoties uz apstākli, ka mājās Latvijā viņiem pārbaudītas Rietumeiropas vakcīnas pienākas bez maksas.
Pašlaik Latvija ir atpalikusi valsts vakcinācija jomā. Pie mums vakcinējušies mazāk par pusi iedzīvotāju, bet Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji ir krietni augstāki. Tas nozīmē, ka sekos ierobežojumi un Kremļa propagandai būs jaunas iespējas finansēt tālāk eiropiešu antivakseru kustību, izveidojot uz šīs bāzes sev labvēlīgas partijas. Varēs turpināt apliet ar mēsliem internetā pretēja, t.i., zinātniska viedokļa paudējus žurnālistus un netieši uzmundrināt mūs visus atgriezties PSRS laikos.
Vai mēs to gribam?