Krievu armija turpina uzbrukumus frontē, taču šogad panākumu nav. Tā ir zaudējusi pozīcijas Doņeckas apgabalā. (ISW) Frontes kauju vietā Putins tagad pastiprina uzlidojumus Ukrainas pilsētām un vairāk grauj tieši dzīvojamās ēkas.
Kopumā 2026. gads Putina armijai Ukrainā bijis lēns. Saskaņā ar Kara pētījumu institūta (ISW) datiem, laikā no marta līdz septembrim tā zaudēja kontroli pār 300 kvadrātkilometriem zemes. Okupēti – 174 kvadrātkilometri.
Taču no Maskavas kara aina tiek iztēlota citādi.
Putins tikko apgalvoja, ka Krievija septembrī esot okupējusi = “atbrīvojusi” 1301 kvadrātkilometru zemes (ISW). Izskatās, ka vai nu Putins nezina kas reāli frontē notiek, jeb viņam ir problēmas ar loģiku.
“Putina absurdie apgalvojumi turpina radīt fiktīvu kaujas lauka ainu, kas atbalsta Kremļa kognitīvo karu ar mērķi maldīgi attēlot Krievijas progresu kā plašu,” raksta domnīca ISW.
Pašlaik ir skaidrs, ka karš turpinās ar nemainīgu intensitāti, neskatoties uz ASV mēģinājumiem iedvest dzīvību miera procesā. Krievija ir pateikusi, ka nav ieinteresēta miera noslēgšanā un vēlas 100% Ukrainas kapitulāciju.
Nākamgad krievi tāpēc tērēs šim karam par 40% vairāk nekā šogad. Ir un būs vēl intensīvāki gaisa uzbrukumi, jo pār ukraiņu pilsētām tagad gāžas bumbas un jaunie – reaktīvo dronu izraisītie sprādzieni. Īpaši nikni krievi uzbrūk enerģētikas infrastruktūrai, ostām, dzelzceļiem un pat tiltiem.
Putins trako.
Otrs viņa mērķis ir ukraiņu vilcieni un lokomotīves. Krievi šogad ir veikuši 222 uzbrukumus Ukrainas dzelzceļa satiksmei. Uz pusi vairāk nekā pērn. Tā ir jauna taktika. Tai raksturīga pāreja no Ukrainas centrālās daļas un līdz šim drošāko Rietumukrainu. Tagad krievi sāk graut arī Karpatu zonu. Kopš kara sākuma ir iznīcinātas vai bojātas vairāk nekā 500 lokomotīves. Vairāk nekā puse no tām iznīcinātas tieši šogad. Šogad trāpīts arī 120 pasažieru vagoniem. (DN)
Vakar krievi uzbruka autobusam Kramatorskas pilsētā. Nogalināja 33 cilvēkus un 18 ievainoja. Planējoša bumba trāpīja autobusam pieturā. (SvD)
Tagad – rudenī tiek traucēta iespēja eksportēt graudus. Ukrainas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no graudu eksporta caur Melnās jūras ostām.
Nepatīkami, ka ASV un Krievijas amatpersonas apspriež iespēju piesaistīt ASV investorus Nord Stream gāzes vadu atjaunošanai un nākotnē atsākt Krievijas gāzes eksportu uz Eiropu. Sarunās esot iesaistīts ASV īpašais sūtnis Džareds Kušners un Putina padomnieks Kirils Dmitrijevs (Reuters) Reuters vienlaikus ziņo, ka Baltais nams noliedz, ka pašlaik būtu konkrēts lēmums par Nord Stream atjaunošanu ar amerikāņu palīdzību. Anonīma ASV amatpersona medijiem norādījusi, ka jebkāds šāds darījums būtu jāapstiprina ASV valdībai. Nord Stream atjaunošana tagad neesot vēlama. Tas nozīmē, ka ASV un Krievija apspriež iespējamu amerikāņu kapitāla iesaisti Nord Stream projektā un Krievijas gāzes atgriešanos Eiropas tirgū, taču nav pieņemts konkrēts lēmums atjaunot cauruļvadu darbību.
Ož pēc naudas un tur Tramps ir klāt. Nav izslēgts, ka viņš šādā veidā mēģina dabūt Putinu pie sarunu galda, lai gan nesaprot, ka šādi aicinājumi Eiropas iekarotāju neinteresē. Amerikāņi joprojām domā, ka apjomīga ekonomiskā sadarbība varētu palīdzēt radīt pamatu mieram Ukrainā. Trampa komanda cer, ka šis priekšlikums būs burkāns Putinam. “Ekonomika kā miera instruments” nav tikai mana interpretācija. Pašlaik miera sarunās šāda pieeja ir aprakstīta kā viens no Trampa administrācijas galvenajiem virzieniem. Vašingtona pieņem, ka Putina galvenais dzinulis (tāpat kā Trampam) varētu būt ekonomiska interese, bet Kremlis patiesībā kā galvenos izvirza tikai un vienīgi varas un vēsturiskās identitātes mērķus. Tāpēc abu pušu “darījuma” izpratnes ir fundamentāli atšķirīgas.
Iustrācijā Priluki, auors: Valentins Ogirenko / Reuters
