2011.g. 4.aprīlī. / Zatlera vizīte ASV
- Foto: http://latvianabroad. blogspot.com/
Latvijas pirmajai personai, apmeklēt pasaules lielvalsti un Latvijas sabiedroto un netikties ar šīs valsts pirmo personu, ir pazemojums pašam Zatleram un līdz ar to visai Latvijai. Tas nav tikai politiskais tūrisms, kā diplomātiski un saudzīgi izsakās un šo problēmu pēc būtības paceļ politologs J. Liepnieks.
Ja pazemojuma, neērtības un kauna sajūtu tas nerada Zatlera komandai un dažiem mūsu valsts politiķiem, tad šādas sajūtas rodas parastiem pilsoņiem, vismaz tiem, kam nav vienalga, kas viņus pasaulē pārstāv.
Mani nepārliecina Zatlera PR štāba taisnošanās, ka mēs esam tikai 2 miljoni un mums jāprotas neprasīt pārāk daudz. Visi presei zināmie pasākumi, kurus apmeklēja ASV Zatlera kungs, bija tādi, kurus varēja pagodināt tik pat efektīvi gan Latvijas premjers, gan ārlietu ministrs vai citas zemākas personas, nedevalvējot valsts pirmo personu un Latvijas pašcieņu.
Tas nekas, ka daži citi prezidenti arī tā ir sevi pazemojuši. Jo banānu republiku pasaulē ir daudz. Bet vai mēs gribam sevi pie tām pieskaitīt?
Atrunas var atrast daudz un dažādas. Taču pēc cilvēciskās savstarpējās komunikācijas etiķetes un elementāras pieklājības, es nevaru iedomāties, ka mazās kaimiņu mājas saimnieks dodas ciemos pie lielās mājas kaimiņa un abi nevar vienoties, ka varēs satikties. Mazo tas pazemo un kaimiņš ar pašcieņu to nekad nedarītu.
Kāpēc mēs nevaram būt mazi, bet lepni? Piemēri nav tālu jāmeklē- kaut vai Ziemeļu valstu virzienā. Pasaule tikai mūs cienītu.
PS. Par prezidenta labu gaumi un sava amata nozīmes izpratni neliecina arī neiztrūkstošā klātbūtne tik ”svarīgos pasākumos” kā modes skates un komerctelevīziju dziesmu šovi, kuru pirmajās rindās mēs vērojam Zatlera kungu pēdējā laikā.
Jā, ir dzirdēti stāsti par VVF prezidentūru, kura uzstāja – ja netiks Ovālajā kabinetā, tad uz ASV nebrauks. Kancelejām tas sagādājis galvas sāpes, bet rezultāts esot panākts. Viņa gan nesamierinājusies ar pieņemšanu pie otrā plāna aktieriem.
Ir elementāras normas un noteikumi, kurus diplomātu leksikā apzīmē ar svešvārdiem, bet normālā valodā tas nozīmē, ka “lai dejotu tango ir vajadzīgi divi, kas piekrīt dejot”. Latvijas prezidenta vizītes jau sen iegājušas vēsturē ar to, ka šos noteikumus neievēro un brauc “ekskursijās” tāpēc, ka “gribas”. Ārzemēs to var redzēt. Iespējams, ka Latvijas PR vērpēji šo “specifiku” joprojām spēj noslēpt, jeb žurnālisti, kas uzrauga vizītes, to vienkārši nesaprot un nekritiski gavilē līdzi.