Zviedru avīzes Svenska Dagbladet un Sydsvenskan šodien publicē faktus par to, ka krievu drošībnieki ir izsekojuši Karlu Biltu viņa vizītes laikā Krievijā. Ministra sarunas ar krievu opozīcijas pārstāvjiem ir noklausītas un ”pierakstītas”.

Paradokss, ka par to ziņo Kremlim tuvu stāvošā ” Komsomoļskaja Pravda”, kas apgalvo, ka zviedru militārais izlūkdienests MUST piedaloties krievu opozīcijas aktivitāšu organizēšanā.

Lai pierādītu savus apgalvojumus, ”Komsomoļskaja Pravda” publicē epizodes no noklausītajām sarunām un slepus uzņemtas fotogrāfijas, kas liecina par krievu opozicionāru tikšanos Maskavā, Zviedrijas vēstniecībā ar vairākiem zviedru diplomātiem, to skaitā arī ar  Tūvi Grīnbergu.

Pēc krievu avīzes domām Grīnberga esot zviedru izlūkdienesta darbiniece. Vīzdegunīgi tiek aprakstīta diplomātes biogrāfija, studijas dažādās augstskolās ar mērķi pierādīt, ka Krievijas pinkertoni ”zina visu un redz visu”.

Mums visiem, šķiet, tagad bailēs būtu jānodreb Kremļa drošībnieku ”izsekošanas ģenialitātes” priekšā. Laikam to ”Komsomoļskaja Pravda” vēlējās panākt ar šo slepeno materiālu publiskojumu. Tā teikt – baidieties no mums… mēs esam vareni…visu redzam, visu zinām, visur visiem tiksim klāt…. 🙂

Vēl  krievu avīze informē, ka diplomāti esot ēduši pusdienas kopā ar pazīstamiem krievu opozīcijas līderiem Maskavā.

Tātad ēst pusdienas ar ārzemju diplomātiem Krievijā arī vairs nedrīkst, tieši tāpat kā vecajos PSRS laikos. Par to var iekulties nepatikšanās.

Avīze publicē arī slepeni ierakstītās sarunas starp krievu pretkorupcijas aktīvistu Alekseju Navaļniju un ministru Karlu Biltu.

Tātad – ”mikrofonu karš” turpinās arī  vecajā PSRS stilā. 

Tas, ka šāda tikšanās (pirms gada) ir notikusi nav nekāds noslēpums. Par šo tikšanos Zviedrijas Ārlietu ministrs visus informēja jau savā blogā 2011. gada 21. maijā.  Sarunas saturā arī nav nekā sensacionāla.

Pēc avīzes Sydsvenskan domām šis raksts krievu avīzē ”Komsomoļskaja Pravda” ir apzināts mēģinājums kompromitēt krievu opozīciju. Mēģinot iestāstīt krievu lasītājam, ka nekādas opozīcijas Krievijā nav, ir tikai ārējie spēki, kas mēģina radīt iespaidu par šādas opozīcijas esamību. 

Šajā dezinformācijas kampaņā zviedru diplomāti tiek ”iesaistīti” jau kopš pērnā gada decembra. Kremļa stūrētie mediji visiem spēkiem cenšas ”pierādīt”, ka ”zviedri kalpo ASV interesēm” un, ka ārzemnieki ir tie, kas visiem spēkiem cenšas radīt Krievijā tur ”neesošu opozīciju”.

Paradoksāli, ka ”Komsomoļskaja Pravda” nav nekādu kompleksu pret svešas valsts ministra sarunu slepenu noklausīšanos. Normālā valstī šis fakts būtu lielas mediju kritikas vētras pamatā. Pret vietējo pinkertonu aktivitātēm.

Nožēlojami, ka avīze šos noklausītos ierakstus ne tikai publicē (tā pilnībā anulējot jebkādu demokrātiskas valsts mediju kodeksu), bet arī mēģina uzjundīt nepamatotus apvainojumus gan pret Krievijas demokrātisko opozīciju, gan arī pret nejaukajiem ārzemniekiem, kas tik ļoti traucē Kremļa režīmam.

Cars Putins ir izveidojis valdību un pievilcis grožus masmedijiem.

Dezinformācijas cunami iet vaļā.  

To nevar nepamanīt.