Sarunājoties ar kādu paziņu (uz ielas stūra), paguvu noklausīties kārtējās konspirācijas teorijas. Vīrietis stāstīja piepacelti, emocionāli spraigi un ar gandarījumu, ka ir sapratis to, kas man nav zināms. Uzvedās kā misionārs un vieduma sludinātājs. Agrāk viņu šādā paskatā nebiju pazinusi. Izrādās, ka pasauli pārvalda 16 formulas, kas veido politikas būtību un pandēmija ir konspirācija pret ticīgo pasauli. Skatījos zemē un domāju kā pārtraukt šo sarunu. Negribējās nevienu aizvainot. Cilvēks ir salasījies internetā muļķības un nespēj atšķirt graudus no pelavām. Tur tiek izplatīti murgi, kurus daudzi uztver kā patiesību un šie savārstījumi sēj paniku, nedrošību un bezpalīdzības sajūtu.

Klausījos un domāju vai šiem cilvēkiem var kādā veidā palīdzēt? Vai ir iespējams šos panikas lidojumā peldošos cilvēkus atgriezt atpakaļ uz zemes?  Vai pietiek pateikt : “Klausies, tās ir muļķības! Neņem šo murgu par pilnu! Tie ir meli!”.

Pagaidām izskatās, ka to izdarīt nav iespējams. Pētījumi rāda, ka ar konspirācijas teorijām apsēstus cilvēkus no iedomām atbrīvot gandrīz nevar. Vēl vairāk, ja persona jūt, ka viņa “atklājumiem “apkārtējie netic, tad viņš meklēt internetā līdzīgi domājošos un turpinās „lidot“ iedomu visumā tālāk.

Konspirācijas teorijas uzplatās plašāk polarizētās sabiedrībās. Proti – saskaldītās un nevienmērīgās.

Tā kā mūsu sabiedrībā empātija nav populāra lieta, tad mēs pavisam mierīgi atļaujam daudziem maldīties un pazust: mežā, jūrā, iedomās un fantāzijas upēs.

Konspirācijas teorijas parasti mēdz izplatīt un pieņemt zemas izglītības cilvēki. Domāju, ka liela vaina ir jāuzņemas ari medijiem, kas nenodarbojas ar izglītošanas misiju un to jau sen ir nomainījuši ar izklaidi.

Mūsu sabiedrībā tiek apspriestas daudzas problēmas sociālajos medijos, taču tās nenonāk līdz lielajiem, oficiālajiem medijiem. Sociālajos medijos diskutablas tēmas ekspertē enerģiski ļaudis, kas paši uzskata sevi par ekspertiem, taču reālu zināšanu viņiem attiecīgajā nozarē nav. Lielajos medijos šādas problēmas būtu jāanalizē tiešām ekspertiem attiecīgajās jomās, nevis ierēdņiem (no ministrijām vai pārvaldēm) vai  populistiem, kas diskusiju pārvērš jokā. Tāpēc tieši presi, radio un televīziju var vainot apstāklī, ka vārds „eksperts“ Latvijā jau sen pārvērties par izsmiekla apzīmējumu, jo žurnālisti nespēj atrast diskusiju tēmu ekspertus, kas patiešām pārzina attiecīgo nozari un var atbildēt uz komplicētiem jautājumiem kompetenti.  

Mums ir šādi eksperti, visās nozarēs. 100% ir. Taču medijos strādājošie producenti tos nemeklē, nepazīst un ignorē. Šis ir būtisks Latvijas mediju sistēmas trūkums un mediju darbam šajā jomā būtu jāuzlabojas. Proti – nomainot producentus, kas nedara savu darbu godīgi un profesionāli un piedāvā ēteram un slejai nepietiekami kompetentus cilvēkus eksperta statusam.

Zinātniski pētījumi pierāda, ka šis jautājums ir īpaši svarīgs pašlaik, kad publisko telpu pārpildījušas konspirācijas teorijas, kuru mērķis ir nogriezt ceļu patiesībai un manipulēt ar cilvēkiem. Labs piemērs šeit ir Krievijas izdomājumi Navaļnija indēšanas lietā, kad acīmredzams noziegums tiek izmelots socialajos medijos kā rietumu konspirācija pret Krieviju.

Viens no būtiskiem aspektiem šajā virzienā ir Donalda Trampa iesaistīšanās publiskās melošanas procesā pavisam atklāti. Viņš nekautrējas tvītot melus un cilvēki tiem notic. Dezinformācijas teorijā šādu metodi sauc par „apelāciju pie autoritātes“. Arī Latvijā ir populāras personas, kas runā publiski par tēmām, kuras nepārzina un nesaprot un sabiedrība uztver šos maldus kā patiesību. Viens no šādiem ruporiem ir TV24 Preses klubs, kurā sabiedrībā pazīstami cilvēki apspriež tēmas, kurās viņi nav kompetenti.

Vai var atradināt paziņas ticēt konspirācijas teorijām?

Jā varl, taču tas prasa laiku, pacietību un sabiedrības izpratni šajā jomā.