Baltkrievijā šodien notiek vēlēšanas. Maz cerību, ka Lukašenko zaudēs. Izskatās, ka baltkrievi ir iemīlējuši savas garīgās važas. Šķiet, ka kolhoza priekšsēdētājs- dikators atkal uzvarēs.
Lukašenko necieš jauniešus, tieši tāpat kā Putins.
Pussy Riot krievu tiesa sākumā solīja 7 gadus cietumsoda par nepiedienīgu dziedāšanu baznīcā. Tagad to pašu soda mēru – 7 gadus cietumā var piemērot baltkrievu tiesa pret 20 gadus veco baltkrievu Antonu Šurjapinu par ”lācīšu bildes” publicēšanu savā fotoblogā.
Vasarā, pēc zviedru PR biroja sarīkotās ”plīšu lācīšu” akcijas Baltkrievijā, viņš nofotografēja trīs no zviedru ”nomestajiem” lācēniem. Attēls tika publicēts internetā, viņa fotoblogā.
- Jā, iznāk savādi. Zviedri atbrauc šurp, izmet ārā no sava lidmašīnas lācēnus ar preses brīvības un izteikšanās brīvības aicinājumiem. Es rotaļlietas nofotografēju un tagad par to man nāksies sēdēt cietumā, – taisnojas Antons ārzemju medijiem.
Baltkrievu KGB apsūdz Antonu sadarbībā ar zviedriem, kas faktiski ir meli.
Pēc ”lācīšu lietus” no Baltkrievijas tika izraidīts Zviedrijas vēstnieks Minskā Stefans Eriksons, lai gan ir skaidrs, ka šo PR akciju organizēja privāts zviedru publisko attiecību birojs, nevis Zviedrijas valdība.
- Neesmu zviedrus saticis un nevēlos arī satikt, – Antons apgalvo, – vislabāk es to visu gribētu aizmirst kā sliktu sapni.
Var gadīties, ka tas kas šodien notiek Baltkrievijā arī ir slikts sapnis.
Tas pats kuram sinonīms ir skarbā ikdiena.
Ļoti līdzīgs ne tikai Pussy Riot, bet arī grautiņiem musulmaņu valstīs. Totalitārismam raksturīgi tas, ka ne tikai “apspiestā tauta” nesaprot kā kāds pilsonis var kaut ko darīt bez “valsts” ziņas, bet to nesaprot arī šādu valstu vadītāji. Kādā intervijā pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas sakrita arī ar mūsu “valodu referendumu”, odiozais Žirinovskis skaidroja, ka ja viņš jau būtu prezidents, piezvanītu Latvijas premjeram, piedraudētu ar “gāzes krāna aizgriešanu” un skaidrs, ka referenduma rezultāti būtu krievu valodai labvēlīgi. Baltkrievijas režīmu raksturo arī Antona izteiktā frāze – Neesmu zviedrus saticis un nevēlos arī satikt – interesanta taisnošanās, jo norāda, ka, kā to atceros no psrs laikiem, pat satikties ar ārzemniekiem jau pats par sevi ir noziegums, valsts, tātad savas tautas nodevība. Protams, nezinu vai Antons pats tā arī domā, bet redzams, ka viņam ir skaidrs, ka tā tieši ir jādomā.
Sabijies ir Antons! Protams. Izlasījis kas lācītim uz šiltes uzrakstīts un noticējis, ka var teikt un darīt ko grib. Redz, ka nevar viss.