2014. gada 10. februārī
Francijas trešā lielākā rīta avīze Libération nonākusi krīzes situācijā. Avīzes īpašnieki to vēlas pārvērst par ”kultūras centru” un ”sociālu portālu”.
Taču laikraksta līdzstrādnieki ar to nav mierā.
Sestdien avīzes pirmo lapu greznoja žurnālistu paziņojums, gigantiska virsraksta formā: ”Mēs esam avīze!”. Tālāk sekoja teksts par to, ka ” mēs neesam restorāns vai sociāls portāls, neesam televīzijas stacija, neesam bārs vai uzņēmējdarbības starta līnija”.
Savulaik šo izdevumu iesāka Žans Pols Sartrs un tas kļuva par vadošo kreiso avīzi valstī. Tagad Libération strādā bez peļņas ar -1, 3 miljoni eiro zaudējumiem. Tirāžas kritums šobrīd sasniedzis jau -15% un šobrīd ir 100 000 ex. robežās.
Ekonomiskās problēmas lika visiem trim avīzes īpašniekiem nākt klajā ar laikraksta glābšanas plānu. Tajā paredzēts redakcijas ēkas pārveidošanā par ”kultūras centru”. Par to pārskaitās redakcijas līdzstrādnieki, kuri šādā koncepcijā neredz nekādas tālākas žurnālistikas attīstības iespējas savai avīzei.
Ceturtdien bija streiks, piektdien avīze neiznāca. Tālāk tika nolemts streika vietā, cīnīties ar izdevējiem pašiem savā avīzē. Tāpēc lasītājiem uz četrām lapām tiek skaidrots, ko īpašnieki iecerējuši un kāpēc šāda rīcība nav atbalstāma. Libération gatavojas likvidēt kā masmediju, pārveidojot to vienīgi par statisku ”preču zīmi”.
”Izskatās, ka avīzes īpašnieki ir gatavi investēt visāda veida aktivitātēs, izņemot žurnālistiku”, – konstatē Libération galvenā redaktore Aleksandra Švarcbroda.
Tai pat laikā īpašnieki (Bruno Ledoux) citos medijos (AFP) atzīst, ka šis esot vienīgais risinājums. Ja žurnālisti turpināšot pretoties, avīze iešot bojā.
Libération cieš no ekonomiska rakstura problēmām jau daudzus gadus. Pagaidām tai izdevies izdzīvot, veidojot lielisku opozīciju Le Monde un Le Figaro.
Kā būs šoreiz?
Vai tiešām šī ir Libération pēdējā kauja?
